Dziedātāja Annija Putniņa nosvin neaizmirstamas kāzas Roņu salā

Annija žurnālam "Kas Jauns" par kāzu norisi atklāj: „Mūsu kāzas notika Roņu salā Igaunijā. Šāda izvēle tāpēc, ka pirmajā vasarā, kad iepazināmies, Askolds rīkoja burāšanas braucienus un sanāca daudz laika pavadīt šajā vietā. Roņu sala kļuva mīļa un tuva, saistoties ar atmiņām par jautriem piedzīvojumiem un skaistiem brīžiem. Tur arī atrodas īpaša un ļoti skaista koka baznīca – viena no vecākajām Igaunijā. Tā kā paši burājām ar jahtu uz Roņu salu, arī viesu skaits bija ierobežots. Bez mums kāzās bija vēl desmit cilvēki, to skaitā mācītājs no Latvijas.”

Annija pastāsta, ka kāzas kopumā ilgušas trīs dienas: „Ierēķinājām dienu pirms, lai aizburātu līdz salai, tad sekoja ceremonijas diena, un pēc tam vēl diena, lai atgrieztos Latvijā. Sākumā bažījāmies par laikapstākļiem – augustā sākās stipri vēji un lietus, tomēr daba mūs lutināja, un viss izvērtās brīnišķīgi. Pēc ceremonijas baznīcā auto kravas kastē kopā ar viesiem devāmies nelielā ekskursijā pa Roņu salu. Galamērķis bija salas bāka – arī īpaša vieta mums ar Askoldu. Vakarā sekoja nelielas svinības viesu mājā, kurā arī nakšņojām.”

Taujāta par kāzu kleitas izvēli, Annija teic, ka iegādājusies to jau laikus: „Kāzu kleita pie manis „atnāca” pavisam nejauši. Februārī biju Holandē un ieraudzīju to kādā vintage veikalā. Derēja kā uzlieta, nodomāju, ka būs gan vasaras koncertiem, gan varbūt kāzām... Kādu laiku vēl šaubījos, jo vajagot taču baltu, ar mežģīnēm... Pastaigāju pa kāzu saloniem, pamērīju, skaistas gan bija, tomēr ļoti nepiemērotas mūsu nedaudz mežonīgajām kāzām. Bija jārēķinās, ka būsim uz salas – stiprs vējš, zemes ceļi, meži, pļavas...”

Dziedātāja atzīst, ka kāzu dienā notikuši negaidīti pārsteigumi: „Nedaudz komiski šķiet tas, ka vēlējāmies klusas kāzas, tikai ar dažiem cilvēkiem, bet izrādās, uz salas informācija izplatās ļoti ātri. Igauņi bija pamatīgi gatavojušies. Jau pēc ceremonijas, iznākot no baznīcas, mūs ar ovācijām apsveica puse ciema. Vēlāk, dodoties ekskursijā, citi vietējie bija izveidojuši tā sauktos „vārtus”.

Turpat nozāģēja koku, lai tas veidotu šķērsli pāri ceļam. Ne mēs, ne viesi vispār nekam tādam nebijām gatavi. Labi, ka gan es, gan tuvākie draugi ir mūziķi – atpirkāmies ar dziesmām.

Varētu teikt, ka kāzas bija nestandarta, jo nebija kāzu organizatora, frizieru, grima meistaru, pasūtītu mūziķu vai kāzu vadītāju, taču ļoti pārsteidza vietējie iedzīvotāji. Piemēram, šoferis, kas mūs veda no ostas uz ciematu, izrādījās kaislīgs kantri un īru mūzikas dziedātājs, kurš arī spēlē ģitāru. Un kāzu ballītes vakars viņam bija brīvs. Tad nu viņš ieradās mums uzspēlēt, un tas bija neaizmirstami!”

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet šīs nedēļas žurnālā "Kas Jauns"!