Intars Busulis meitu laiž krievu bērnudārzā - lai viņa zinātu kaimiņu valodu

"Mums ģimenē ir tā - jaunākā meita iet krievu dārziņā. Lai zinātu krievu valodu. Ar pašu jaunāko dēlu es runāju krieviski, lai viņš saprastu," pavisam negaidītas atklāsmes paudis Busulis.

Raidījuma vadītājs Busulim nodeklamē trīs citātus - politiķa Jura Dobeļa, Kārļa Ulmaņa Ministru kabineta ministra Alfrēda Bērziņa un rakstnieka Didža Sedlenieka -, kuros atradis nievājošu attieksmi pret krieviem un krievu valodu Latvijā. Busulim nu nākas skaidrot: "Es domāju, tā uzskata ļoti maz cilvēku. Bet tie, kas tā saka, nesaprot vai nezina, kādi cilvēki pie mums, Latvijā, dzīvo."

"Ja mēs apspriedīsim tādus citādus, ļaudis, kas tos saka, tas aizies tālāk, tālāk un tālāk," norāda Busulis un piebilst: "Vajag jaunu gultni, jaunus jaunās paaudzes pamatus, kas dzīvos citādi – mierā viens ar otru, lai dotos uz saulaino nākotni, kas mūsu Latvijai ir. Jo jaunā paaudze par tādām lietām nedomā, nerunā. Vai viņi runās nākotnē? Tas nav atkarīgs no politiķiem, no likumiem, no cilvēkiem, kas stāv aiz šiem citātiem. Tas ir atkarīgs no vecākiem."

"Mēs tādas lietas ģimenē neapspriežam, mēs pie cilvēkiem ejam ar smaidu. Un ja cilvēks man pretī nāk ar smaidu, man nav nekāda iemesla par viņu ņirgāties," saka Intars. "Ir ļaudis, kas sēj ļaunumu. Tas viņiem ir vai nu izdevīgi, vai arī viņi vienkārši nesaprot, kas notiek vienā vai otrā pusē. Nesaprot, kā te cilvēki dzīvo."

"Mēs koncertos izpildām dziesmas gan krieviski, gan latviski. Mēs redzam, kā satiekas, kopā sēž krievu vecmāmiņa, latviešu vecmāmiņa un ukraiņu vecmāmiņa. Daudzas tautības: baltkrievi, armēņi, gruzīni, azerbaidžāņi - visi. Sēž vienā zālē un smaida. Mans darbs ir izklaidēt ļaudis. Viņi taču ir atnākuši izklaidēties. Iegādājušies biļeti, stāvējuši sastrēgumos - man nav iemesla būt lepnam, mācīt viņiem dzīvot. Un koncertos visi kopā dzied dziesmu "Brīvdiena". Pat Krievijā skatītāji dzied dziesmu "Gravitācija" latviešu valodā. Atnāca, nodziedāja, sadraudzējās, pabija kopā un ar tādu noskaņu arī dotas mājup. Un tātad mēs savu uzdevumu esam izpildījuši. Un tā arī turpināsim. Bet tie citāti, tās frāzes, ko es no jums tikko dzirdēju... Mums ģimenē nekā tāda nav," tā Busulis.

Intars ir 41 gadu vecs, un raidījuma vadītājs mūziķim pavaicājis - kas šo gadu laikā bijis lielākais ieguvums?

"Kas man ir? Man ir labi bērni, veseli - tas ir vislabākais ieguvums! Tas mani noveda pie tā, ko es daru un ar ko degu. Ar savu darbu, ar ģimeni. Ja man tik agri nebūtu piedzimis dēls (man bija 22 gadi), pat nezinu, kur es būtu. Bet viņš man deva kapitālu attīstības grūdienu, apzināšanos, ka ir jāsāk patstāvīga peldēšana. Pirms tam es biju kolektīva cilvēks, biju pūlī."

Par mūziku Busuļa ģimenē gan mājās nerunājot. "Protams, visi zina, kurp un kad man jāiet, jo sievai ir īpašs kalendārs - maniem pasākumiem un uzstāšanās reizēm," smej viņš. Busuļa un viņa sievas Ingas ģimenē ir četri bērni - Lenijs jau ir 17 gadu vecs, Jānim pavasarī apritēja gads, bet starp abiem puikām pasaulē nākušas meitas Emilija un Amelija.

"Galvenais, lai viņi izaug par labiem cilvēkiem. Lai ciena citus, ieklausās citu viedokļos. Lai ciena viens otru. Tad arī varēs runāt par pārējo," nopietni nosaka Intars. "Es viņus redzu tā - sabiedrībai noderīgi cilvēki, kas palīdz mūsu dzimtenei, Latvijai, celties augšup. Un gribu, lai mūsu paaudze būtu tāda kā mani bērni: labi, talantīgi, skaisti un tā tālāk!"

Busulis neaizmirst arī norādīt, ka sevi uzskata par lielu Latvijas patriotu. "Ziniet, vajag mīlēt cilvēkus, kas dzīvo valstī, mīlēt savu apkaimi, savu pilsētu, savu valsti. Valsts nav tikai karogs, nav tikai ģerbonis un himna. Vajag mīlēt visu un visus. Esmu ticis skaidrībā: es mīlu Latviju. Mīlu Rīgu, mīlu Daugavpili! Bet, protams, vairāk par visu mīlu Talsus. Jo tur esmu dzimis, tur ir mani vecāki, manas sievas cvecāki, mans suns tur ir dzimis, kaķis. Man pat pase ir izdota Talsos. Viss nāk no turienes!"