foto: Mārtiņš Ziders
Komponists Jānis Lūsēns nonācis jaunas mājvietas meklējumos
Komponists Jānis Lūsēns.
Slavenības
2019. gada 24. augusts, 11:44

Komponists Jānis Lūsēns nonācis jaunas mājvietas meklējumos

Inta Mengiša

Žurnāls "Kas Jauns"

Komponists Jānis Lūsēns (60), kas pirms nepilniem pieciem gadiem ar vīrišķu un saimniecisku degsmi iekārtojās uz dzīvošanu paša atjaunotā mājā Krimuldas pusē, nu nonācis jaunas mājvietas meklējumos.

Šo vasaru mūziķis pavada, apbraukādams Latviju, kur uzstājas gan baznīcās, gan muižās, un tikpat kā nemaz vairs neuzturas paša izlolotajā lauku mājā. Kā noprotams, starp koncertu izbraucieniem viņš visbiežāk apmetas draudzenes flautistes Evijas Mundeciemas dzīvoklī Rīgā, bet uz tuvāko nākotni cītīgi briedina ieceri pārcelties no Rīgas krietni tālāk par Krimuldu, raksta žurnāls "Kas Jauns".

foto: Mārtiņš Ziders
Jānis ar mīļoto sievieti flautisti Eviju Mundeciemu.

Pilsētā jūtas kā trakomājā

Jānis Lūsēns pirms pieciem gadiem pameta dzīvi galvaspilsētā un jutās spārnots un atvieglots par pārcelšanos uz laukiem. Viņš pats, protams, neiztiekot arī bez strādniekiem, atjaunoja jauku lauku māju Krimuldā, netālu no Raganas, un atzina – jūtas brīnišķīgi, ka var būt pie dabas. „Man ir ļoti grūti Rīgā nodzīvot visu nedēļu, ja kaut sestdien un svētdien netieku ārā. Tagad, kad jau kādu laiku dzīvoju Krimuldā, atbraucot uz Rīgu, uz visu skatos kā uz tādu trakomāju. Patiešām! Izskatās, ka cilvēki atrodas nepārtrauktā transā, līdz ar to ar viņiem ir ļoti viegli manipulēt. Man šis stāvoklis nepatīk, tāpēc no tā vairos. Esmu vienpatis un labprātāk viens sēžu uz terases un skatos uz mēnesi. Un nekā labāka nav pasaulē! Varu aiziet pie upes, pasēdēt pie ūdenskrituma. Ja var atslēgt galvu un pilnīgi saplūst ar ūdens ritējumu, kļūdams par daļu no ūdenskrituma. Tas ir foršākais stāvoklis,” skaidroja Lūsēns, kurš Krimuldā bija omulīgi iekārtojies skaistā guļbaļķu mājā.

foto: Mārtiņš Ziders
Jānis pie savas lauku mājas Krimuldas novadā. Tagad viņš tur vairs nedzīvo, bet ir jaunas apmešanās vietas, kur veikt arī radošo darbību, meklējumos.

Apsver ideju ievākties likvidētā lauku skolā

Taču tagad mākslinieks atzīst, ka dzīvo „uz čemodāniem”, jo sajutis, ka alkst pēc jauniem apvāršņiem. Tas nešķiet liels pārsteigums, jo Jānim ir izteikts radītāja gars un līdztekus muzikālajai darbībai viņš arī iepriekš aizrāvies ar vecu lauku īpašumu atjaunošanu, kur nodzīvo dažus gadus, un tad ar savu „arhitekta nemieru” meklē citu vietu, ko uzpucēt un atkal uz kādu laiku saukt par savām mājām.

Kā Lūsēns atklāj žurnālam "Kas Jauns", šoreiz uz pārcelšanos viņu mudina nevis vēlme atkal mesties būvdarbos un remonta lietās, bet gan spēcīga vilkme radīt īpašu vietu sev, savai mūzikai un tās klausītājam. „Tagad situācija ir saistīta ar klusās mūzikas izplešanos un savas vietas meklējumiem."

Nekādas krīzes vai tamlīdzīgu nebūšanu nav,” smaidot bilst Jānis.

Jāņa Lūsēna 60 gadu jubilejas koncerts

2019. gada 7. aprīlī Liepājas Olimpiskajā centrā notika latviešu komponista Jāņa Lūsēna 60 gadu jubilejas koncerts.

gallery icon
141

Komponists, kurš pavasarī ar skaistu koncertturneju atzīmēja 60. jubileju, šajā vasarā priekšplānā izvirzījis savu jauno muzikālo programmu "Mūzika vakara mieram", kas jo sevišķi krāšņi izskanēja Mazmežotnes muižā. Šā notikuma iedvesmots, Lūsēns pieņēmis lēmumu par nopietnām pārmaiņām kā savā radošajā darbībā, tā arī privātajā dzīvē. „Šis vakara mūzikas festivāls izdevās ļoti veiksmīgs. Man prieks, ka cilvēki to arī novērtē, ka mūzika ir nevis kā priekšnesums, bet kā kopīgs garīgs lidojums. Līdz ar to šo Mazmežotnes muižas ideju vēlos attīstīt tālāk un lēnā garā skatos apkārt pēc vietas, kur varētu izveidot savu centru – vietu, kur vēlāk rīkot kādas nometnes un muzikālus ceļojumus tādā veidā, kā rīkojām Mazmežotnes muižā. Protams, arī pats tur pārceltos uz dzīvošanu.”

Jānis vēlas atrast vietu, kas atrodas vismaz 100 kilometru attālumā no Rīgas. „Manā izpratnē tāds attālums kā, piemēram, līdz Bērzkrogam – tā visa vēl ir Pierīga,” uzskata Lūsēns. Vaicāts, kādu tieši īpašumu meklē, viņš atklāj: „Būtu labi, ja māja būtu vismaz 200 kvadrātmetru plaša. Visdrīzāk tā varētu būt kāda bijusī sabiedriskā ēka, kur ir zāle vai kas tamlīdzīgs. Vēlams, lai ir atstatus no kustības, ārpus pilsētvides, kur šosejas troksnis atkrīt, jo būtiskākais parametrs ir enerģētiskais miers. Nav svarīgi, vai tā ir lauku māja no koka vai mūra celtne, bet lai neprasa nenormālas investīcijas, jo tas, ko esmu iecerējis, nekādā veidā nav biznesa projekts. Zinu, ka, piemēram, pašvaldībās šādas tādas skolas likvidē, līdz ar to ēkas paliek tukšas.”