Māris Grigalis piepildījis sapni par savu māju

10. augustā jau ierasti Jelgavā vadīji koncertu «Mana vasaras melodija». Kāda žanriski izskan tava vasara?

Vai, cik tas ir sarežģīts jautājums. Kaut kas ļoti enerģisks un dzīvespriecīgs. Ja jānoraksturo ar kādas konkrētas grupas dziesmu, teiktu, ka «Very Cool People» stilā. Tāda ir arī mana vasara – daudzpusīga, pozitīva un enerģiska. Es baudu!

Domāju, minēsi rāmumu, kas varētu būt ienācis sakarā ar vasaru paša būvētā ārpilsētas mājā?

Nē, tieši pretēji – līdz ar mājas pabeigšanu un dārza iekopšanu ir vairāk rūpju. Dzīve saplānota pa stundām. Ikdienas darbi – radio un televīzija – atstāj divas, trīs stundiņas, ko veltīt bērniem vai palīdzēt sievai dobi izrakt. Līdz ar to lauku māja man nozīmē enerģisku rosīšanos, nevis tikai putnu čivināšanu vai slīdēšanu kā baltam gulbim pa skaistu ainavu. (Smejas.)

Māja, ko sākāt celt no nulles, ir pabeigta!?

Jā. Tagad strādājam pie šiltītes. Internetā atradu koka meistaru, kurš smuki iegravēs mājas nosaukumu – «Sapņi».

Ko tev nozīmē «dārzu iekopt»?

Zini, dažreiz pat palieku dusmīgs, ja cilvēki domā, ka esmu bijis tāds pilsētas puika, kas nezina, ne kas ir dobe, ne kartupelis. Esmu uzaudzis lauku vidē, jo vecmāmiņa man bija no Rēzeknes puses, kur katru vasaru kolorado vaboles lasīju, dārzu ravēju un uz kūti pēc vistu olām gāju. Tas man nav nekas svešs. Un gribu, lai arī bērniem pašu izaudzēti dārzeņi un garšaugi kļūst par normu. 
Ļoti novērtējam, ka var aizskriet ar plikām kājām uz dārzu un noraut svaigu gurķi. Kad vari iekurt ugunskuru tad, kad to gribi. Ir īsta māju, zemes sajūta. 

Bērnu audzināšanā tas laikam ir ļoti būtiski…

Neatsverami! Vakar skatījāmies, kā kombaini pļauj labību, tik ļoti īpatnēji tas viss, kad filtrē caur puikām. Vakar manējie bija mežā, salasīja baravikas. Vienam puikam ir trīs, otram - pieci, bet viņi lielāko daļu sēnes jau zina. Lauki iedod tādu pamatīgumu, redzi, ka bērns tiek piepildīts ar visu, kas vajadzīgs! To varētu novēlēt visiem. Iziet ārā, pameistarot kaut ko no stiebriņiem, akmentiņiem, kociņiem – darbināt fantāziju. Viņiem pat gadžeti nav vajadzīgi. Gādāju, lai ir riteņi, ejam uz mežu taisīt šaujamos lokus. Protams, vakarā aipadiņu iedodam, lai paspaida, kā nekā septembrī sāksies bērnudārzs, cita vide...

Bet dārzu jau ar var iekopt dažādi, jautājums joprojām ir – kādu dārzu tu veido pie savas viensētas?

Diezgan nopietnā līmenī, jāteic. Jo sieviņa pavasarī trīs mēnešus Mārupē cītīgi gāja uz kursiem, kuros māju saimniecēm dārzkopības profesionāļi stāstīja, ko un kad zemē liek.

Tagad viss tiek stādīts pēc ekspertu ieteikumiem. Plānošana ir sievas pārziņā, es vairāk zemi vedu un bedres roku. Tāpēc par dārzu dažos vārdos varu atbildēt, ka labiekārtojam mājas apkārtni, kurā ir vieta gan kokiem un puķu dobēm, gan augļkokiem – jau ir bumbieres, ābeles, plūmes un ķirši –, un sakņu dārzam. Nu jau 30. burciņa iemarinēta ar gurķiem, tā ka ziemai jau liekam krājumus. Sieva katru trešo dienu atnes spaini no dārza un liek tik burkās. Mums viss notiekās!

Lauku dzīve tevi aizvedusi uz Zemgales pusi. Varbūt jau jūties kā jelgavnieks?

Īsti jelgavnieks neesmu. Dzīvojam Dobeles pusē – Auros. Bet netālu no Jelgavas, jā.

Ā, Auri! Tad jau ar Laura Reinika vecmāmiņu vienā pagastā?

Jā, ar Laura vecmammīti ik pa laikam, tiekoties veikalā vai kur, saskatāmies un sasmaidāmies, jo viņa turpat netālu dzīvo. Viņas acu skatam esam līdzās, pagasts ir maziņš.

Pats Auros jau esi iedzīvojies?

Esam viensētā, kur vienā pusē labības, otrā – kartupeļu lauks. Bet, apgrozoties sabiedriskās vietās, esmu novērojis, ka cilvēki ir atsaucīgi un pretimnākoši. Jo mazāks pagasts, jo vairāk visi jūtas kā viena ģimene – tas ir raksturīgi.

Droši vien tavā gadījumā vasaras melodiju var uztvert arī burtiski, ņemot vērā, ka ik pa laikam iepriecini ar kādu savu jaunu skaņdarbu? Nu jau – pievienojoties arī dēliem.

Tās lietas pamazām virzās uz priekšu, bet tagad laukos daudz darba, kā dēļ iedvesmas lietām atliek mazāk laika. Darba ritms sākas sešos no rīta ar laika ziņām «900 sekundēs», desmitos turpinās Star FM, pēc vieniem atskrienu uz mājām, kaut ko padaru, reizēm paguļu, un tad skrienu atpakaļ uz televīzijas vakara cēlienu. Līdz ar to trīs, četras stundas ceļā dienā pavadu.

Divas reizes dienā no Auriem brauc uz Rīgu?

Tagad pa vasaru – jā. Un tie 80 kilometri vairs nav nekas. Tā ir viena stunda. Tas ir tā vērts. Būtu ar mieru brauktu arī vairāk. (Smejas.)

Tu daudziem esi cilvēks – pārsteigums. Kā mēdz pārsteigt sevi? Droši vien tas vairs nav stāsts par to, kā vakarā ielec mašīnā, lai no rīta būtu Berlīnē?

Pārsteigumus rada dēli, kas visu laiku manī kaut ko atklāj. Pēdējais atklājums – ka pieaudzis cilvēks var būt kā bērns. Ar bērniem es varu sevī pamodināt to mazo puiku, kam patika būt indiānim, policistam, laupītājam, pirātam, laistīties ar ūdeni, skriet pa peļķēm. Tas man bija atklājums! Par to, ka bērni uz tevi var skatīties kā uz līdzvērtīgu, nekā labāka būt nevar.

Esmu atklājis arī to, kā mainījušās vērtības, kopš man ir ģimene. Lietas, kas agrāk likās ļoti svarīgas, – drēbes gabals, kas mugurā, šķīvis, no kura ēd, vai telefons, pa kādu runā, – nebūt nav tās, kas dod īsto baudu…

Nevienu tik ļoti neuztrauks mana ikdiena, veselība, enerģija, dzīvesprieks un skumjas, kā ģimeni. Tā ir vienīgais, uz ko varam paļauties līdz sirds dziļumiem. Un apziņa par to ir vislielākā laime.

Saki – kā ģimenes cilvēks esi ļoti mainījies savā attieksmē pret ikdienu. Vai tas kā ietekmējis arī to, kā jūties šovbiznesā? Esi piezemējies? 

Esmu sapratis, ka glamūram šovbiznesā ir maza vērtība. Ka vairāk par to, kas ir mākslīgi uzpūsts, cilvēkus uzrunā tava patiesā puse. Un šīs vērtības manī man pašam atklājusi tieši ģimene. Tāpēc pavisam noteikti nevaru teikt, ka tas šovbiznesā liek justies sliktāk. Pat otrādi – vairāk palīdz būt atvērtam pret cilvēkiem. No teātra spēlēšanas ir maza jēga, jo no tā ātri nogurst.

Jaunībā taču tā nedomāji...

Jaunībā liekas, ka katrs ir draugs, kurš ar tevi aiziet uz krodziņu. Droši vien jāpiedzīvo tie 40, lai nonāktu līdz kādiem secinājumiem.

MĀRIS GRIGALIS

• Vecums: 42 gadi.
• 2010. gadā ieguva augstskolas «Turība» Uzņēmējdarbības vadības fakultātes maģistra grādu.
• Ģimene: sieva Zane, dēli Kristers (5) un Mārcis (3)
• Kopš šā gada ir saimnieki suņu meitenei – špiciņam – Čipai.
• Televīzijā strādā 21 gadu.