Rīgā skatāma filma "Tranzīts", ko kritiķi dēvē par “Kasablanku” Kafkas garā
No 1. marta kinoteātris “Splendid Palace” piedāvā skatītājiem vācu režisora Kristiana Pecolda filmu “Tranzīts” (Transit, 2018. g.), kura pērn Berlīnes kinofestivālā tika nominēta balvai “Zelta lācis”.
“Tāda kā Kafkas rakstīta Kasablanka” – tā kritiķi izsakās par filmu, kuras pamatā ir Annas Zēgerses romāns. Tas ir mīklains mīlas stāsts, kura darbība risinās mūsdienu Eiropā, ko okupējis vācu karaspēks – no tā bēg galvenais varonis, jaunais vācietis Georgs. Filmā ir dzēstas laika robežas un sagrauti mākslas standarti.
Filmas darbību, kas risinās 1942. gadā, K. Pecolds pārnes uz mūsdienu Marseļu, dzēšot noteiktas laika robežas. “Piemēram, mēs nolēmām neizmantot viedtālruņus; mans dēls teica, ka tas filmu darīšot vecāku. Pēc “iPhone“ modeļa skatītāji varētu noteikt, kurā gadā risinās darbība,“ režisors teicis par savu filmu.
Skarot mūsdienu politisko un sociālo stāvokli, K. Pecolds laiku izmanto kā alegoriju. “Pašlaik cilvēki uzskata, ka mēs esam sasnieguši progresu – mēs esam brīvi, brīvi apģērba izvēlē, dzīvojam brīva patēriņa pasaulē. Taču tas viss ir tikai patērnieciskums un hedonisms – tas, ko mums solīja 1967. gadā, zudis tajā laikā. Mēs saskaramies ar tādām sen aizmirstām parādībām kā nacionālisms un ksenofobija,” K. Pecolds pauž intervijā žurnālam "Film Comment".
Režisors saka: Latvijas skatītājiem jau pazīstamās filmas “Barbara”(2012. g.), “Fēnikss” (Phoenix, 2014. g.) un jaunā filma “Tranzīts” veido triloģiju par mīlestību represiju laikos.
Filmas „Barbara“ darbība risinās XX gs. 80. gados. Galvenā varone gatavojas bēgt uz Rietumvāciju, bet pārdomā aiz mīlestības pret ārstu, kurš kopā ar viņu strādā kādā slimnīcā. „Fēniksā“ Nellija izbēg no Osvencimas un cenšas tikt skaidrībā, vai vīrs ir iejaukts viņas apcietināšanā.
Filmas „Tranzīts“ varonim Georgam (Francs Rogovskis) mīlestība pret pazīstama rakstnieka sievu Mariju kļūst par patvērumu no gaidāmās okupācijas.
„Man tīk domāt par savām filmām kā par triloģijām. Pēdējās trīs filmas atspoguļo laiku. Turpmāk es radīšu stāstus, balstoties mītos un pasakās,“ režisors dalās nākotnes nodomos.
Filmā “Tranzīts” tēlo vācu kinoaktrise Paula Bīra, kura sekmīgi debitēja Fransuā Ozona filmā “Francs” (Frantz, 2016. g.) un Venēcijas kinofestivālā saņēma balvu par labāko aktrises debiju.
Filmai gūstot panākumus, P. Bīru tūdaļ sāka salīdzināt ar vienu no pašām populārākajām vācu aktrisēm Romiju Šneideri. “Romija Šneidere bija izcila aktrise. Salīdzinājums ar viņu ir liels kompliments,” ar prieku saka P. Bīra.
Filmā “Tranzīts” P. Bīra tēlo pazīstama rakstnieka sievu Mariju, kura joprojām cer kopā ar vīru bēgt no Marseļas. “Paula vēl ir ļoti jauna, bet viņas acīs saskatāma liela dzīves pieredze. Man patīk, ka filmas varoņi var šķist mums tik tuvu, bet vienlaikus arī tālu,” K. Pecolds teicis par aktrisi.
