"Krusttēvs bija cienījams cilvēks" - Kārlis Streips par nule mirušo onkuli no "Čikāgas piecīšiem"
30. janvārī 76 gadu vecumā mūžībā devās viens no leģendārās trimdas mūziķu apvienības "Čikāgas piecīši" balstiem Uldis Streips. Uldis bija onkulis pazīstamajam žurnālistam Kārlim Streipam, kas žurnālam "Kas Jauns" dalījies atmiņās par savu radinieku.
Uldis Streips nomira savās mājās ASV, būdams fiziski vesels. Viņa sagumšana sākusies pēc sievas nāves, viņa ilgi cīnījās ar krūts vēzi. „Tas Uldi līdz pamatiem sagrāva,” sēru vēsti komentēja aizgājēja cīņu biedrs, "Čikāgas piecīšu" dziedātājs Armands Birkens, kas arī sabiedrību informēja par mūziķa un cienījamā zinātnieka – mikrobioloģijas zinātņu profesora Ulda Streipa nāvi. Uldis Streips pēdējā gaitā tiks izvadīts Luisvilā, ASV.
Uldis Streips bija Latvijā populārā žurnālista Kārļa Streipa tēva Laimona jaunākais brālis, kas piedzima 1942. gadā. Mūsmājās populārais žurnālists savu onkuli pazina ļoti labi, jo Kārļa un Ulda ģimenes dzīvoja Čikāgā.
„Zinu, ka krusttēvs doktora grādu Ziemeļrietumu Universitātē Čikāgas priekšpilsētā ieguva 1969. gadā, kad man bija deviņi gadi. Laikam visu to laiku viņš dzīvoja kopā ar vecākiem, bet pāris gadu pēc tam apprecējās un darba kontekstā pārcēlās citur. Vispirms uz Ņujorkas štatu, bet pēc tam uz Luisvilu, Kentuki, kur nodzīvoja līdz mūža beigām. Viņam un sievai Petijai, kura aizgāja mūžībā pirms pāris gadiem, ir divi bērni – Krišjāns un Krista. Krišjāns ir precējies un ar bērniem, bet Krista neprecēta, viņi abi dzīvo tajā pašā Luisvilā,” izstāsta Kārlis.
Uldis Streips bija ne tikai mūziķis, bet arī mikrobioloģijas doktors, strādāja par profesoru Luisvilas Universitātē un savā aptuveni 40 gadu ilgajā darba mūžā apmācījis ap 2000 ārstu. Viņš arī rediģēja zinātnisku medicīnai veltītu žurnālu, bet 2009. gadā ar Vītolu fonda atbalstu dibināja Hugo un Eleonoras Streipu piemiņas stipendiju, kā mērķis ir atbalstīt jauniešus, kas vēlas studēt kādā Latvijas augstskolā.
Kārlis Latvijā dzīvo kopš 1991. gada un, vaicāts, cik bieži sanācis tikties ar Uldi, teic, ka tas noticis dažādos ģimenes pasākumos vasarās, kad bijis ciemos pie māsām Čikāgā.
„Vienreiz ar māsu bijām ciemos pie viņa Luisvilā. Viņu satiku arī tajos ne īpaši daudzajos gadījumos, kad viņš bija Latvijā, reizēm viens, bet parasti ar "Čikāgas piecīšiem",” atceras Streips un piebilst: „Krusttēvs bija jauks cilvēks ar labu humora izjūtu, daudz smaidīja. Tiesa, reizēm varēja būt mazliet, tā teikt, „pa gaisu”. Vienā no pēdējām reizēm, kad Uldi satiku Rīgā, viņš pirms tam atsūtīja informāciju par reisu, laiku un viesnīcu, kurā uzturēsies, taču izrādījās, ka tādas viesnīcas Rīgā vispār nav un viņš patiesībā lidoja ar pavisam citu aviokompāniju un reisu. Taču galu galā Uldis laimīgi nonāca Rīgā, un viss bija kārtībā.”
Vairāk par to, kā "Čikāgas piecīši" mēģinājuši Kārļa Streipa vecvecāku mājas pagrabā, un kāpēc savulaik Uldis Streips guglē bijis populārāks nekā viņa brāļadēls Kārlis, lasiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
