FOTO: Mākslas mīļotāji novērtē bijušā rīdzinieka Lurjes neparasto darbu izstādi
11. janvārī mākslas muzejā "Rīgas birža" tika atklāta izstāde “Boriss Lurje un NO!art”, kas sarīkota, pateicoties bijušā rīdzinieka Borisa Lurjes Mākslas fondam Ņujorkā.
Mākslas zinātnieces, kuratores Ivonnas Veihertes veidotajā izstādē aplūkojami Borisa Lurjes, viņa domubiedru Sema Gudmena, Stenlija Fišera un daudzu citu mākslinieku darbi.
Izstādes "Boriss Lurje un NO!art" atklāšana
2018. gada 11. janvārī mākslas muzejā "Rīgas Birža" atklāta izstāde "Boriss Lurje un NO!art".
Kopīgo "NO!art" aktivitāšu laikā no 1959. līdz 1964. gadam ar to bija saistīti arī tādi vēlāk slaveni mākslinieki kā Elans Keprovs (1927–2006), Jajoi Kusama (1929), Žans Žaks Lebels (1936), Mišela Stjuarte (1938), Erro (1932), Volfs Fostels (1932–1998) un citi.
“NĒ! NĒ! NĒ! visam pieņemtajam, visam ļaunumam un izmisumam, kas pie mums valda, NĒ konformismam un materiālismam!” šis teikums tika publicēts Borisa Lurjes izstādes skrejlapā Ģertrūdes Stainas galerijā Ņujorkā 1963. gadā un raksturo izstādi, kura veltīta "NO!art kustībai", kas formējās 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā kā pretmets mākslas komercializācijas tendencei.
“Izsaku milzīgu patiecību visiem, kas gatavoja šo izstādi– lielu notikumu, jo pirmo reizi Borisa Lurjes un viņa domubiedru māksla tiek rādīta Rīgā. Ceru, ka šogad šo mākslinieku sapņi, idejas darīs pasauli labāku, tādu, kādu viņi vēlējās redzēt,” rakstiskā sūtījumā par godu izstādes atklāšanai akcentēja Borisa Lurjes mākslas fonda prezidente Ģertrūde Staina.
“Šajā izstādē akcentēts laika posms no 1959. Līdz 1964. gadam, jo tas ir laiks, kad "NO!art" aktivitātes aizsākās, notika grupas pamatsastāvā un bija visjaudīgākās. Vēlāk "NO!art" ideja aizvien vēl bija dzīva, tomēr daži tās atbalstītāji bija vai nu uzsākuši individuālu karjeru, apsīkuši vai miruši. Tieši Boriss Lurje konsekventi popularizējis "NO!art" pasaulē un tiek saistīts ar to. Šīs izstādes tēma ir gan Ņujorkas 60.gadu mākslas dzīve, andergraunds un "NO!art", gan tādas lielās vēsturiskās traģēdijas kā ebreji un holokausts,” atzīmēja izstādes kuratore Ivonna Veiherte.
Izstādes “Boriss Lurje un NO!art” norise Rīgā ir svarīga, jo Lurje ir īpaši ar to saistīts. No 1925. gada līdz II pasaules karam Lurjes ģimene dzīvoja Rīgā. Viņš apmeklēja vācu ģimnāziu un prata latviešu valodu. Atgriešanās Rīgā notika 1975. gadā, un visas atmiņas, tikšanās un savas emocijas mākslinieks aprakstījis savos vēl nepublicētajos memuāros ar nosaukumu In Riga, kas tapa vairāku gadu gaitā pēc Latvijas apmeklējuma.
Boriss Lurje kopā ar Semu Gudmenu un Stenliju Fišeru alternatīvajā "March" galerijā Ņujorkā rīkoja politiski un sociāli asas izstādes, kuru nosaukumi līdzinās manifestiem, kas “kliedz, lai visi dzird” un pieprasa iesaistīties: Vulgārā izstāde (Vulgar Show), Līdzdalības izstāde (Involvement Show), Nolemtība (Doom Show). 1963. gadā Boriss Lurje kopā ar Ģertrūdi Stainu izveido jaunu izstāžu vietu – Gallery: Gertrude Stein, kur turpinās sadarbība ar NO!art māksliniekiem. Notiek NĒ! izstāde (NO! Show) un NĒ! Skulptūras jeb Mēslu izstāde (NO!Sculpture (Shit) Show). Rīgā būs iespēja daļu no minēto ekspozīciju darbiem redzēt klātienē. Jautājums, ko B. Lurje ir uzdevis 1961. gada izstādes “Līdzdalība” saistībā: “Jaunas robežas..., vecas robežas. Vai tiesa, ka pasauli var pamodināt viens vienīgs cilvēks?” ir arī šīs 2019. gada izstādes pamatjautājums.
