Jokdaris Nauris Brikmanis bijis dziļā depresijā un lietojis trankvilizatorus
Žurnāls “Kas Jauns” vēsta, ka improvizācijas teātrī un šovā “Izklausies redzēts” jokdaris Nauris Brikmanis savos 30 gados piedzīvojis patiešām drūmus brīžus. Viņam dzīvē klājies tik nelāgi, ka, kā pats atzinis – “pus gadu biju uz gultas ar smagām zālēm un ar trakām vēlmēm”.
Nauris Brikmanis šovā "Izklausies redzēts"
Nauris Brikmanis šovā "Izklausies redzēts".
Kad Nauris Brikmanis spoži uzplaiksnīja šovā “Izklausies redzēts”, atveidojot rokenrola karali Elvisu Presliju un “Čikāgas piecīšu” Armandu Birkenu, daudzi bija pārsteigti gan par viņa spēcīgo balsi, gan prasmi iejusties tēlos. Turklāt Nauris līdz šim projektā rādījis daudzveidīgāko sniegumu, jo arī tāda Merilina Monro kā viņš vēl nebija redzēta! Taču dzīvē ne viss esot tik jautri, kā izskatās. Viņš žurnālam “Kas Jauns” izstāsta, kā pārdzīvojis vientulību un depresiju.
Veģetatīvā distonija Nauri satrieca, kad viņam bija 19 gadu. „Tas bija no pārslodzes. Eksāmenu laiks, paralēli ļoti daudz strādāju, jo agri sāku patstāvīgu dzīvi. Pusgadu biju tikpat kā uz gultas ar smagām zālēm un trakām vēlmēm... Man neko negribējās no tā, ko grib deviņpadsmitgadīgi džeki. Kā nāca vakars, tā zem mēles vajadzēja trankvilizatoru...” stāsta mūziķis un improvizācijas teātru dalībnieks.
Viņš atceras, kā spēlējis grupā, bet uzstāšanās laikā klubā uznākusi lēkme – sācis trīcēt, licies, ka tūlīt nomirs... „Redzot, ka man ir slikti, grupas biedrs koncertu pusē pārtrauca. Mana drošā vieta bija tikai mana istaba. Kāpu uz rollera un tumsā traucos ātri uz mājām. Riktīgi smags posms, biju pilnīgi nelietojams,” neslēpj Nauris un piebilst, ka pēdējos 11 gadus viņš iemācījies ar slimību sadzīvot psiholoģiski, bez zālēm: „Es to vizualizēju kā tādu melnu, riebīgu masu, tad spēju to apspiest pats ar savu prātu.”
Vairāk par to kā Nauris Brikmanis nonāca līdz mūzikai, kādus priekus un pēdas piedzīvojis mīlas frontē, un ko viņš dara tagad – lasiet žurnāla “Kas Jauns” jaunākajā – 27. marta numurā.
