Piecas lietas par atbrīvoto Māri Sprūdu, kas bija nepamatoti aizmirstas

Sprūds arī iepriekš bija aiz restēm

2005. gadā Sprūds pavadīja nedēļu aiz restēm — viņam piemēroja apcietinājumu kā drošības līdzekli. Toreizējo SIA “Maksātnespējas aģentūra” direktoru Sprūdu un uzņēmuma “Pulksteņa ezers” juristu Ēriku Spureli turēja aizdomās par 15 900 latu kukuļa pieprasīšanu (it kā Rīgas domes amatpersonām), lai nekavētu gandrīz 200 000 latu kompensācijas izmaksu Harijam Neļķem par atteikšanos no tiesībām denacionalizēt bijušā kino “Palladium” ēku.
Krimināllietu ierosināja KNAB, bet Sprūds ātri vien bija brīvībā. „Lieta beidzās, kā es jau toreiz skaidri gaiši teicu — kā ziepju burbulis. Joprojām neesmu sagaidījis no Loskutova atvainošanos,” savulaik teica Sprūds. Krimināllietu izbeidza Ģenerālprokuratūra, konstatējot, ka nav noziedzīgas darbības pazīmju.
Bijušais KNAB priekšnieks gan atvainojies nav, bet Sprūds šo gadījumu uzskata kā apliecinājumu savai profesionalitātei: „Ja juristi ir vienādā līmenī un nekādus gājienus neprot izskaitļot, ar viņiem cīnīsies lietas ietvaros. Ja ir pieslēgti juristi, kuri savās spējās, atjautībā, veiksmē pārsniedz vidējo statistisko, sākas cīņa pret juristu.”