Brieža gadsimta cīņa jau rīt: Maira māsa Santa atklāti stāsta par bokseri

Šo gaišmataino dāmu nevar nepamanīt – viņa ringa malā ir viena no skaļākajām un aktīvākajām Latvijas boksera Maira Brieža atbalstītājām. Santa ir bijusi uz visām Maira cīņām Latvijā un, ja bija iespēja tikt, arī atbalstīja brāli klātienē ārzemēs. 
Santa ir četrus gadus jaunāka par Mairi.

„Ja pusaudžu gados mēs kašķējāmies un bieži vien kaut ko nevarējām sadalīt, tad tagad esam labākie draugi,” teic Santa, ar kuru žurnāls “Kas Jauns” tikās nedēļu pirms Maira Brieža un ukraiņa Oleksandra Usika Pasaules boksa supersērijas pusfināla dueļa “Arēnā Rīga”.

Pirms cīņas baznīcā noliek svecīti

„Mairis ir psiholoģiski stiprs un noturīgs. Tas viņam ir ieaudzināts treniņos, un treneris ar viņu strādā. Bet ar mani neviens nestrādā. Tāpēc jau tagad esmu tik uztraukusies. Protams, arī viņam nav viegli, bet nevienam mūsu ģimenes loceklim neklājas  viegli. Un pusei Latvijas ir tāpat – visi gaida šo cīņu un ir satraukušies,” pasmaida Santa, atbildot, kurš pirms cīņas vairāk nervozē – viņa vai titulētais Latvijas bokseris.

Brieža māsa neslēpj, ka pirms cīņām Mairis tik ļoti gatavojas, ka ir pilnībā pārņemts tikai ar boksu. „Viņš tad dzīvo ļoti stingros apstākļos, lai nekas nenovirzītu no mērķa. Un tad nav tā, ka regulāri satiktos, ietu kopā pusdienās. Piemēram, šobrīd Maira nemaz nav Latvijā. Viņš uzturas siltākās zemēs. Arī tādēļ, lai nesaķertu kādu vīrusu. Taču mēs regulāri sazināmies ar īsziņām, Mairis brīvajos brīžos atsūta kādu jociņu, papļāpājam,” stāsta Santa.

Boksera māsa arī atklāj, kāds ir viņas rituāls dienā, kad brālis dodas ringā. „Dienas pirmajā pusē nosūtu Mairim īsziņu ar tekstu, ka vienmēr, jebkāda rezultāta gadījumā viņš būs man vislabākais, mans varonis, un novēlu uzvarēt. Pēc tam dodos uz baznīcu, kur nolieku svecīti, pati ar sevi parunājos, novēlu Mairim veiksmi. Bet pirms cīņas obligāti satiekos ar viņu.”

Gluži kā pati dotos ringā

Santa nenoliedz, ka Maira cīņas laikā viņai emocijas plūst pāri malām: „Gribas pašai lēkt ringā un aizstāvēt brāli, palīdzēt viņam. Es nevaru nosēdēt mierīgi malā, klēpī saliktām rokām un klusu pie sevis saukt: „Mairi, Mairi!” Tajā brīdī emocijas pašas sprāgst ārā, jo ringā taču ir mans vistuvākais ģimenes loceklis.” 
Boksera māsa atzīstas, ka viņa emocionāli sajūt katru sitienu, ko saņem Mairis. „Ir bijis tā, ka es pat esmu centusies izvairīties no sitieniem, kas mērķēti viņam. Kādas cīņas laikā nofilmēts, kā es ringa malā pieliecu galvu, izvairos no sitieniem – tik ļoti visa esmu cīņā.”

Vai Mairis dzird māsas uzmundrinājuma saucienus? „Agrāk varbūt jā. Bet tagad, kad cīņas notiek “Arēnā Rīga”, kur desmit tūkstošu balsu koris skandē „Mairi, Mairi!”, mana balss troksnī pazūd. Taču tik un tā cenšos būt visskaļākā, un pēc cīņām man nedēļas divas nav balss – pēc pēdējām divām reizēm pat biju spiesta iegādāties zāles,” nosmej Maira māsa.

Pirms laika nesaceras

Santa stāsta, ka viņai bērnībā pat prātā nav ienācis, ka brālis kādreiz izcīnīs čempiona jostu, iekļūs boksa elitē. Tagad Mairim priekšā ir cīņa, pēc kuras viņš kļūs par pasaules boksa superzvaigzni.

„Mēs nekad neesam domājuši un runājuši, kā būs tad, kad Mairis sasniegs slavas virsotnes. Nē, nē! Mēs tik tālu vispār nerunājam, mēs runājam tikai par to, kas būs līdz nākamajai cīņai. Protams, ir sapņi, bet mēs neplānojam, kā dzīvosim tad, kad šie sapņi tiks īstenoti. Jābūt reāliem un līdz mērķim jāiet pamazām. Tāpēc runājam par tagadni, nevis jau dalām nenomedīta lāča ādu. Brālis neiegrimst fantāzijās, viņš saka – vispirms uzvaram šo cīņu, tad domāsim, kā būs tālāk.Viņš ir reālists, dara visu soli pa solītim, nevis saceras par agru,” atzīstas Santa.

Viņa arī piebilst: „Taču es viņam ticu un ceru, ka brālis sasniegs boksa elites pašas virsotnes. Zinot, kā viņam līdz šim ir gājis, kad atsaka te viens sponsors, te otrs, kad nezināmu iemeslu dēļ nobrūk apsolītie prestižie turnīri, labākās cīņas pasaulē, tad uzskatu – Mairis ir pelnījis tur nokļūt!”