Arī šādi brīnumi top Latvijā! Supermocis jeb kadiljaks uz diviem riteņiem

Juhans ar divriteņu tehniku aizrāvies kopš agras jaunības, taču ir kāda nianse, kas viņu izceļ īpaši. Izrādās, viņš ir mācījies par dizaineru un uzreiz pēc skolas, deviņdesmito pašā sākumā, pāris gadus savā profesijā pat pastrādājis “Sarkanajā zvaigznē”: “Tur es iepazinu ražošanu, tehnoloģijas, konstruēšanu. Bet 1999. gadā es pie šīs lietas nonācu, taisot moci pats sev. Tajā laikā atļauties dārgu vai labu motociklu nevarēja, tāpēc visi sāka ar lielākām vai mazākām pārbūvēm. Piemēram, ņēma [Dņepr] K750 un pārtaisīja, lai vēlmēm atbilstu kaut vai moča izskats. Pēcāk sekoja japāņu motocikli, ko arī pārveidoja, lai uzlabotu dizainu,” atceras Juhans.

Mūža garantija

Tagad meistars pabeidzis kādu īpašu motociklu – bageri. Tā sauc motociklus ar zemu, izstieptu siluetu un bagāžas somām. “Šo motociklu mēs vēlējāmies uzbūvēt ar mērķi parādīt, ka arī pie mums Latvijā kaut ko var uztaisīt ļoti augstā līmenī,” skaidro Juhans. “Kad pirms gadiem desmit TV rādīja “West Coast Choppers” vai “Orange County Choppers”, es visu metu pie malas un nevarēju atrauties no ekrāna – likās, tur cilvēki dara kaut ko īpašu, ka pie mums tā nekad nebūs. Bet, ejot laikam, būvējot močus, krājot pieredzi, tagad es uzskatu, ka varam uzbūvēt ne sliktāk. Un jebkurai detaļai, kas izgatavota mūsu darbnīcā, es varu dot mūža garantiju.”

“Cilvēkiem ir radies iespaids, ka visu labo taisa kaut kur tālu ārzemēs, bet var taču arī tepat. Lai arī Latvijā nav lielas ražošanas, ir pieejami dažādi darbgaldi un materiāli, ar kuriem var uztaisīt unikālas lietas saskaņā ar oriģinālu dizaina ideju,” saka “Metalhammers” šefs, uzsverot, ka viens no principiem, ko (gandrīz vienmēr) ievēro Juhana darbnīca, ir neiejaukties motocikla pamatkonstrukcijā, respektīvi, nepārtaisīt rāmi, piekari un citas daļas, kas motociklam var liegt piedalīšanos kopējā satiksmē.

Praktiskums paliek otrajā plānā

Jaunā projekta “Night Nomad” pamatā ir 2012. gadā ražots “Harley-Davidson Road Glide”. Motociklam ir uzstādīts 23 collu priekšējais ritenis, cita degvielas tvertne, pārtaisīts kokpits, tajā iebūvējot “iPad” turētāju un jaudīgu audiosistēmu, nestandarta somas u. c. Pilnīgi oriģinālas daļas ir aizsargstieņi, stūre, sēdeklis, kura virsma šķiet īsts meistarstiķis, un, protams, krāsojums, ko taisījis pazīstams vietējais meistars. Tā kā motocikls ir tik zems, gandrīz nepamanīta paliek kāda daļa, kam parasti neviens nepievērš uzmanību. Izrādās, uz sānu balsta “savijusies” no nerūsējoša tērauda kobra. Izveides process esot turpinājies gadu, dažkārt uz laiku arī apstājoties – prozaisku iemeslu dēļ.

Taisnību sakot, man arī, tāpēc jautāju, cik motociklu jāuzbūvē, līdz saprašana ir pietiekama, lai radītu ko līdzīgu mūsu uzmanības objektam? “Nu, vairākus... Vismaz piecus, varbūt desmit,” lēš Juhans. “Kad taisīju pirmos motociklus, sākot braukt, vienmēr atklājās kaut kādi trūkumi, jo neizdevās visu paredzēt. Tagad, kā man šķiet, vari sēsties virsū un mierīgi braukt, neuztraucoties, ka kaut kas nokritīs.”