Garāžā pamests kauls izrādās miljoniem gadu vecs. FOTO
Somijā pirms vairāk nekā pusgadsimta atrasts kauls, kas ilgu laiku gulēja garāžā, ir izrādījies valstī vecākais – tas ir saglabājies no zilonim līdzīga zīdītāja, kas dzīvojis pirms 5–19 miljoniem gadu.
Kaulu 1960. gada rudenī atrada bioloģijas studente Marja Simonsūri, rokot kartupeļus Suomusjervi pagastā apmēram 100 kilometru uz rietumiem no Helsinkiem. Desmitiem gadu uzskatīja, ka tas saglabājies no mamuta, kas izmira pirms nepilniem 5000 gadiem.
Līdz šim vecākais zināmais arheoloģiskais atradums Somijā bija 120 000 gadu vecs mamuta kauls, kas atrasts Helsinku austrumu rajonā Vuosāri.
Kad Simonsūri pārcēlās uz Helsinku piepilsētu Espo, viņas atradums apmēram 40 gadus gulēja sievietes garāžā. Viņa apprecējās. Marja Sorsa kļuva par ģenētiskās toksikoloģijas profesori.
2006. gadā, kad Sorsa jau bija pensijā, viņa nodeva atrasto kaulu profesoram Mikaelam Forteliusam, evolucionārās paleontoloģijas pētniekam Helsinku universitātē.
Mamutu kauli parasti nav retums, bet šīs fosilijas svars piesaistīja zinātnieku interesi. Viņi izpētīja kaula formu un tam pielipušo augsni, kurā bija senu ziedputekšņu un jūraszāļu pēdas.
Helsinku universitātes zinātnieki pēc kaula formas noskaidroja, ka tas saglabājies no deinotērija. Šie dzīvnieki no snuķaiņu kārtas, kuru mūsdienās pārstāv ziloņi, izmira vēl ilgi pirms mamutiem. Deinotēriji dzīvoja Eirāzijā pirms 5–19 miljoniem gadu miocēna laikmetā.
“Šis kaula fragments ir pleca kaula vidusdaļa no samērā liela snuķaiņa, no kaula visšaurākās daļas,” saka Londonas Dabas vēstures muzeja vieszinātnieks Juha Sārinens.
Pētnieki uzskata, ka kaula gabals Somijā nokļuvis ar peldošu ledu, kuru nesa viļņi Joldijas jūrā, kas ir Baltijas jūras priekštece. Aizvēsturiskā relikvija ziedota Helsinku universitātes Dabas vēstures muzejam.
