Kombuļi tēmē uz Eirovīziju
Nav pagājis gads, kopš neparastais trio no Kombuļu pagasta Latgalē kļuva slaveni ar uzstāšanos šovā „Zelta talanti”. Nu grupa jau plāno par starptautisku slavu.
„Kombuļu” līdere Inese Cibuļska teic, ka gribētos, lai ansamblis piedalītos Dziesmu svētkos un lielais kopkoris izpildītu viņu dziesmu. Taču netiek arī aizmirsta arī doma par dalību Eirovīzijā. "Lielākais sapnis mūzikā ir aizbraukt uz Eirovīziju. Eiropai ir vajadzīga viegla, lipīga dziesmiņa. Domāju, ka man uznāks iedvesma un es nākošgad kaut ko sarakstīšu tieši Eirovīzijai. Mums ir pietiekami neparasts izskats, es domāju, Eiropai tas varētu patikt," nākotnes plānus atklāj soliste.
Bez bērnu dziesmiņām
Vienmēr smaidīgās un optimistiskās «Kombuļu» līderes Ineses Cibuļskas bērnība, izrādās, nav bijusi rozēm kaisīta – meitenītei no mazotnes bijušas pamatīgas veselības un redzes problēmas.
«Vecmāmiņa bija slima, mamma – sava ceļa gājēja, tāpēc lielāko daļu bērnības pavadīju Strazdumuižas internātskolā kopā ar vājredzīgajiem,» atceras Inese. Tomēr jau tad viņa bijusi optimiste.
«Jā, bērnība man nebija no vieglākajām, bet atmiņas ir mīļas,» tā Inese. Jau tad topošā mūziķe zinājusi, ka visas grūtības uzveicamas ar dziesmu – mazā Inese dziedājusi koros un ansambļos, un reiz pat vecmāmiņa aizvedusi septiņgadīgo meiteni uz jauno dziedātāju atlasi pie paša Raimonda Paula.
«Pauls man prasīja, ko es varu nodziedāt,» atceras Inese. «Nodziedāju «Līganā āra bērzā». Pauls brīnījās, kā es varu nezināt nevienu bērnu dziesmu, bet es zināju tikai pieaugušo.»
Pabeigusi vidusskolu, Inese nolēmusi nopietnāk pievērsties mūzikai un divus gadus apguvusi vokālo mākslu Andra Daņiļenko studijā. «Pilnvērtīgi mācīties mūziku gan nesanāca – atkrita, piemēram, solfedžo, jo redzes dēļ bija problēmas ar nošu saskatīšanu,» stāsta Inese. «Izmantoju galvenokārt dzirdi.»
Liktenīgā saskriešanās autoostā
Inese nebūt nav dzimusi Kombuļos. Patiesībā viņas bērnība saistīta ar pavisam citu Latvijas novadu. Mamma un vecāmāte dzīvojusi Saldus rajonā, uz kurieni pa brīvdienām devusies arī topošā dziedātāja. Tās pagājušas dārza darbos un kopjot lopiņus – Inese tāpēc sevi uzskata par īstu lauku meiteni.
Savukārt tikšanās ar dzīves liktenīgo vīrieti notikusi Rīgas centrā.
«Tas bija jūlijs, man nāca 20. jubileja, un ar draudzeni mēs izdomājām aiziet padejot uz klubu «Vecrīga»,» atceras Inese. «Tovakar daudzi forši puiši man piedāvāja veidot attiecības. Bet bija arī kāds kungs gados, kurš nepiedāvāja neko – viņš tikai padejoja ar mani, bet es jutu, ka sirsniņā kaut kas rodas.»
Simpātiskais kungs bijis par Inesi 25 gadus vecākais Ēriks, un meitene tad vēl nenojautusi, ka šis vīrietis kļūs par viņas mūža mīlu un vīru. Abi sarunājuši satikties vēl kādā ballē VEF Kultūras pilī, bet nekas vairāk par dejām starp abiem tā arī nenoticis – pēc otrās balles abi šķīrušies, pat neapmainoties ar kontaktinformāciju. Taču pēc pāris dienām Inese un Ēriks gluži nejauši saskrējušies pie autoostas.
«Tad arī apmainījāmies ar adresēm, telefonu numuriem,» stāsta Inese. «Šī saskriešanās bija liktenīga.»
Īstais mīlestībai vecumam nav nozīmesInese ir 29 gadus veca, bet Ērikam ir jau 54. Vai lielā gadu starpība nebija šķērslis, lai uzsāktu tuvākas attiecības?
«Jā, Ēriks man sākumā jautāja: «Inese, bet vai tu zini, ka es esmu vecāks nekā tava mamma?»» atceras skanīgās balss īpašniece. «Es atbildēju: «Zinu, bet man ir vienalga!»»
Ēriks pieņēmis Inesi tādu, kāda viņa ir – neko nepārmetot, ar visām viņas redzes problēmām, ģimenes nesaskaņām un grūto bērnību. Jau no paša sākuma kopā būšana ar Ēriku bijusi tik viegla un laba! Abu jūtas vēl vairāk stiprinājušas nelaimes, kas tajā gadā abus piemeklējušas – Ēriks aizvadījis aizsaulē tēvu, bet Inesei nomirusi vecmāmiņa. 
«Abi bijām kā balsts viens otram,» to laiku atceras Inese. «Roku rokā staigājām pa Vecrīgu, un viss atkal bija labi.»
Lai attiecības reģistrētu oficiālā laulībā, Inesei vispirms nācās mainīt ticību, no luterānisma pārejot katoļticībā, un tikai tad abi mīlētāji varējuši salaulāties baznīcā. Kārtējais ar abu gadu starpību saistītais pārpratums piemeklējis arī kāzu dienā.
«Priesteris teica Ērikam: «Meitu esi atvedis, bet kur ir līgavainis?»» pārpratumu smejoties atceras Inese. «Viņš bija pārsteigts, uzzinot, ka Ēriks ir nevis mans tēvs, bet gan līgavainis, taču vēlēja veiksmi. Jo dzīvē jau pāri ar šādu vecuma starpību parasti ilgi neturas kopā.»
Taču Inesei un Ērikam nav sanācis kā parasti – uzreiz pēc kāzām jau pieteicies bērniņš, kurš piedzimis nākamā gada vasarā, un nu ar nedaudz vairāk kā gadu vecuma starpību Ineses un Ērika ģimenē dzimuši jau četri dēli pēc kārtas.
Ineses veselības problēmu dēļ visi bērniņi pasaulē nākuši ar ķeizargrieziena palīdzību, un ārsti vairākkārt centušies Inesi pierunāt no gaidāmajiem mazuļiem atteikties, taču Inese neklausījusi. Tomēr, gaidot ceturto mazuli, arī viņa jutusi, ka veselība strauji pasliktinās – kļuvis grūti elpot.
«Teicu Ērikam: «Braucam prom no Rīgas – man ir slikti!»» atceras Inese. Abi ar steigu sākuši pētīt sludinājumus un, uzzinājuši, ka Krāslavas rajona Kombuļos iespējams nopirkt jauku māju, pārdevuši dzīvokli Rīgā un pārvākušies uz Kombuļiem.
«Jau pusceļā uz Kombuļiem, sajūtot svaigo gaisu, man kļuva tik labi!» stāsta dziedātāja. «Beidzot varēju atkal paelpot!»
Rīdzinieki KombuļosTas bijis 2006. gada 30. septembris, kad ģimene ievākusies Kombuļos, ko nu sauc par mājām. Un viņi tagad nes pagasta vārdu pasaulē ar savu grupu «Kombuļi». Bet mazajā Kombuļu pagastā kuplā Cibuļsku ģimene sagaidīta ar bažām.
«Pirms mūsu ierašanās baumoja, ka mājā ievāksies čigāni ar sešiem bērniem,» smejas Inese.
«Varēja sākt domāt par dzīves radošo pusi,» tā Inese. Pirms gada Inese un Ēriks pirmo reizi kāpuši uz skatuves, Ziemassvētku pasākumā izpildot divas dziesmiņas. Jau toreiz publika bijusi sajūsmā. Maijā Ēriks izlēmis nopietnāk pievērsties mūzikai un iegādāties sintezatoru, bet jūlijā pie Ineses viena pēc otras sākušas ierasties dziesmas.
«Dvēsele bija brīva no raizēm, un dziesmas sāka rasties,» pēkšņo iedvesmu skaidro talantīgā sieviete. Pēc piecām mīļām dziesmiņām radies arī nu jau par superhitu kļuvušais «Dzīvo tā».
«Dzīvē ir jādzīvo, jāsapņo un jāmīl, bet kā lai to visu izsaka vienā dziesmā?» tovasar prātojusi Inese.
«Ērik, kā ir jāmīl?» viņa jautājusi savam muzikālajam vīram.
«Jāmīl ir tā, lai sirdī kvēl tāda liesma, kas neizkvēl,» atbildējis Ēriks. Tā dažu minūšu laika radusies dziesma, kuru kopā sacerējis mīlošais pāris – Inese un Ēriks.
«Tas bija septembris, kad, ejot pa ceļu, teicu Ērikam, ka viss jau ir skaisti – uzstājamies vietējā klubiņā, bet gribas kaut ko vēl!» atceras Inese. Ieejot mājās, abi uzreiz izdzirdējuši reklāmu, kas aicina visus, kuriem ir jebkādi talanti, doties uz «Latvijas zelta talantu» atlasi.
«Ērik, tieši to mums vajag – piesakāmies!» Inese uzreiz izsaukusies.
Tad nu trio ar nosaukumu «Kombuļi» devies uz «Latvijas zelta talantu» atlasi Daugavpilī. Jau tur «Kombuļi» pamatīgi izcēlušies uz pārējo fona.
«Tur priekšā visi bija no mūzikas skolām, ģērbušies džinsās, bet mēs kā tādi cāļi,» atceras Inese. Starp citu, dzeltenie krekli, kuri jau kļuvuši par «Kombuļu» firmas zīmi, tapuši, visiem saliekot galvas kopā. Ideja tērpties saulaini dzeltenos kreklos piederējusi Ērikam, Inese izdomājusi tos papildināt, piedurknes un apakšmalu sagriežot bārkstīs, bet trešā dalībniece Ilona ieteikusi tēlu papildināt ar krāšņām saulespuķēm. «Kombuļi» plāno katru gadu mainīt krekliņu krāsu, atstājot bārkstis un saulespuķes. Šogad viņus vēl redzēsim dzeltenā, bet, iespējams, nākamgad dziedātāji uzstāsies sarkanos vai zaļos krekliņos. Starp citu, grupas trešā dalībniece Ilona labprāt arī pieņemta muzikālajā kompānijā – viņa ir Ineses laba draudzene, trīs bērnu māmiņa, kuru dzīve arī nav īpaši lutinājusi, bet kura arī sapņojusi par dziedāšanu.
Tāda nu šī trijotne uzstājusies Daugavpilī, sajūsminot gan žūriju, gan citus atlases dalībniekus, un pēc nedēļas Inese saņēmusi tik ļoti gaidīto telefona zvanu no LNT ar ziņu – «Kombuļi» iekļuvuši «Latvijas zelta talantu» pusfinālā!
Burkovskis iedvesmo turpināt
Lai piedalītos pusfināla filmēšanā, «Kombuļi» mērojuši tālo ceļu uz Rīgu – četras stundas braukuši vilcienā! Kad «Kombuļi» ieradušies galvaspilsētā, bijis jau vakars, bet filmēšana notikusi tikai nākamajā dienā, un grupas dalībnieki nezinājuši, kur Rīgā lai paliek pa nakti. Mūziķus izglābis puisis, kurš talantu šovā piedalījies, rādot trikus ar velosipēdu.
«Pa nakti palikām pie viņa vecmāmiņas,» šova dalībnieka pretimnākšanu atceras Inese. Un tad pienākusi lielā uzstāšanās diena.
«Kad uzkāpām uz skatuves, sajutāmies kā tādi ķēmi,» lielo uzstāšanos Kinostudijā atceras muzikante, «taču aplausi bija milzīgi – pirmo reiz dzīvē dzirdēju tādus aplausus!»
Diemžēl «Kombuļiem» neveicās, un finālā muzikanti netika. Pēc šīs ziņas saņemšanas Inese raudājusi kā nekad dzīvē.
«Likās, ka visi mani sapņi sagruvuši,» viņa atceras. Arī Kombuļu pagastā viņi sagaidīti nelaipni, cilvēki smīnējuši – lai taču mūziķi nelienot kur nevajag un neblamējoties pa visu Latviju! Īstajā laikā Inese atcerējusies vārdus, ko filmēšanā viņai teicis Haralds Burkovksis – lai «Kombuļi» nekādā gadījumā nepadodas un nepārtrauc radīt dziesmas! Inese sasparojusies un īsā laikā radījusi vairākas jaunas melodijas, tostarp jau šur un tur dzirdēto dziesmu Latvijai.
Dzied līdz četriem rītāAr to arī melnais posms «Kombuļu» dzīvē beidzies. Pirmā labā ziņa nākusi no mūziķa Jāņa Daiļa, kurš pieteicies aranžēt «Kombuļu» dziesmu, kā arī izveidot grupas fanu klubu internetā. LNT paziņojis, ka «Kombuļiem» jābrauc uz finālu uzstāties kā viesmāksliniekiem, jo fani ļoti gribot dzirdēt grupu, pie tam Ineses un Ērika dēliņš Inesis Ēriks uzvarējis bērnu zīmējumu konkursā, par ko balvā ieguvis braucienu uz Itāliju kopā ar mammu. Uzreiz pēc atgriešanās no skaistā Itālijas brauciena «Kombuļiem» bija jāuzstājas «Latvijas zelta talantu» finālā. Naktī, kad Inese atgriezusies mājās, «Kombuļi» mēģinājuši dziesmu līdz pat četriem no rīta un uzreiz pēc tam sēdušies autobusā un mērojuši tālo ceļu uz Rīgu. Kad «Kombuļi» izpildījuši savu «Dzīvo tā», visu skatītāju sejās parādījušies smaidi, viņi dejojuši līdzi un dziedājuši līdzi kā viens liels koris. Tad arī Inese sapratusi – nav ko raizēties par dzīves problēmām, jādzīvo taču tā, lai nav žēl!
Kad «Kombuļi» pēc priekšnesuma nokāpuši no skatuves, viņiem piekodināts – nekur nepazūdiet, tūlīt būs atkal uz tās jāatgriežas! Milzīgs bijis mūziķu pārsteigums un saviļņojums, uzzinot, ka viņi saņēmuši specbalvu!
Par zobiem nesatraucasKopš lielā uznāciena «Latvijas zelta talantos» arvien palielinās to mūzikas draugu loks, kuri grib dzirdēt grupas uzstāšanos dzīvajā. Jaungadā grupa spēlējusi koncertu Sauleskalnā, kur pat piecas reizes izsaukta dziesma «Dzīvo tā», un tagad plāno doties uz Liepāju. Starp citu, šogad Inesei radušās jau divas jaunas dziesmas! «Kombuļi» neatsaka nevienam uzaicinājumam spēlēt, jo mūzika ir viņu dzīve.
«Kur mūs sauc, tur dziedam,» tā Inese, «vienīgi jāņem vērā, ka vienmēr ņemam līdzi arī bērnus, tāpēc nevarēsim spēlēt visu nakti, un arī braukt uz vietām, kur no Kombuļiem nevar nokļūt, diemžēl jāatsakās.»
Lielākais «Kombuļu» sapnis pagaidām ir sava diska izdošana un spēlēšana lielās ballēs, kā arī jaunu dziesmu radīšana.
Veiksme pavada «Kombuļus», bet diemžēl ar panākumu saldumu roku rokā iet arī daļa rūgtuma – skauģi aprunājot mūziķus gan interneta forumos, gan dzimtajā pagastā. Taču optimistiskie «Kombuļi» apmelošanu un aprunāšanu neņem galvā.
«Tie, kuri mūs iemīlēja, iemīlēja tādus, kādi esam,» spriež Inese. «Internetā raksta, ka man, piemēram, mutē nav zoba. Lai raksta! Zobu pagaidām nevaru ielikt savu veselības problēmu un alerģijas dēļ. Lai taču mūs lamā, jo tas tikai norāda, ka esam pamanīti! Es esmu gatava degt, atsaukties! Dzīve taču ir viena, un tā jānodzīvo skaisti – tā, lai nav žēl!»
Raksts jau bija sagatavots iespiešanai, kad «Rīgas Viļņiem» piezvanīja Inese, lai atklātu šokējošu faktu – tikai pēc mātes nāves viņa uzzinājusi, ka sieviete, kuru Inese uzskatīja par savu mammu, nemaz oficiāli neskaitās viņas radītāja! Cibuļsku ģimenes dzīves peripetijas turpinās – Inese un Ēriks spriež, vai meklēt, kur patiesībā slēpjas Ineses mamma?
