Pēc kāzām uz slimības gultu. „Cosmos” Andra Sējāna attiecības

Ar Sējānu ģimeni žurnāls „Kas Jauns” tikās Rīgas centrā, Andra mammas viesnīcā „B&B Rīga”, kas, pēc Andra sacītā, esot tikpat kā viņu otrās mājas: „Mēs te uzturamies ļoti bieži, un laikā, kamēr remontējām savu māju, mēs te arī dzīvojām. Turklāt šī ir arī īpaša vieta tāpēc, ka var teikt — te ir piedzimis „Cosmos”, jo pirmie mēģinājumi notika tieši šeit.” Viņš stāsta, ka sākotnēji viesnīcā notikuši mēģinājumi viņa izveidotajam kamerkorim, bet pēc tam nākusi ideja nodziedāt vienu skaņdarbu bez meitenēm. „Un mums tas iepatikās. Iepatikās doma par kaut ko mazu, koncentrētu, jo līdz tam no septiņu gadu vecuma viss mūžs bija pavadīts, dziedot koros,” Andris stāsta, kā radies „Cosmos”. Viņu pirmais koncerts pirms astoņiem gadiem noticis interesantā vietā — prezidenta pilī toreizējai Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai, taču toreiz viņus neviens vēl nepazina, un puiši no slavas vēl bija patālu. Bet šobrīd „Cosmos” līdz pat janvāra beigām dodas koncertturnejā „Cosmos Pasaku koncerti”. „Turneju mēs esam balstījuši uz ļoti labām pasakām, kuras sarakstījuši bērni. Hansa Kristiana Andersena jubilejas gadā tika rīkots konkurss, kur bērniem bija jāiesūta pašu izdomātas pasakas, un labākās apkopotas grāmatā. Kad šī grāmata nonāca mūsu rokās, mums tā tik ļoti iepatikās, ka no tās izveidojām disku, un, jau to rakstot, sapratām, ka tur veidojas kaut kas īpašs,” — tā Andris.

Andra sieva Sanita, Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālās studijas „Knīpas un knauķi” viena no vadītājām un Valsts akadēmiskā kora „Latvija” kora māksliniece intervijai pievienojas mums mazliet vēlāk. Par abu iepazīšanos Andris stāsta, ka saskatījušies vilcienā uz Lietuvu, kad devušies komandējumā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācību kori. Taču, kad ierodas Sanita, viņa stāsta pavisam ko citu: „Nekā! Tas bija 1. septembrī Latvijas Mūzikas akadēmijā. Es stājos pirmajā, bet Andris jau bija otrajā kursā — viņi ar kori muzicēja 1. septembrī, un tieši tad es viņu ievēroju.”

Abi tomēr vienojas, ka tas gluži neesot bijis attiecību sākums. Pa vidu vēl bijusi arī Ziemassvētku balle, kuru visu nakti nodejojuši, taču arī pēc tam vēl romantiskas attiecības neesot izveidojušās: „Mums gluži vienkārši nebija laika, bijām tik aizņemti, ka pat nesanāca satikties akadēmijas gaiteņos,” smaidot taisnojas Sanita. Un tad visbeidzot bijis jau minētais jūnija brauciens ar vilcienu uz studentu Dziesmu un deju svētkiem Lietuvā, kurā viņu kolēģis un draugs Lauris Goss abus sasēdinājis kopā. „Tā līdz šim brīdim arī neesam šķīrušies,” Sējāni smejas.

Pēc liktenīgā brauciena vilcienā Andris nav kavējies, un jau augustā abi saderinājušies. „Ir dažādi varianti — vieni cenšas dzīvot pēc iespējas ilgāk kopā, izpētīt viens otru līdz pēdējam sīkumam, lai būtu droši. Bet citi — apprecas jau pašā attiecību sākumā, kamēr vēl lido virs zemes ar rozā brillēm. Mums bija otrs variants,” stāsta Andris.

Sanita neslēpj, ka bijis arī neliels spiediens no vecāku puses: „Mani tikumīgi audzināja, teica — nebūs te nekāda draudzēšanās!” Savukārt Andra mamma teikusi: „Nu, ko tad — vajadzētu apprecēties, vai ne?” Pat vecāmamma jau sev bija nopirkusi kleitu un gaidīja uzaicinājumu uz kāzām. Protams, spiediens no apkārtējo puses bija tikai joks un vecāku gādība, bet, tā kā abi jau bija saderinājušies, pēc pusgada nolikuši kāzu datumu. „Ziemā izvēlējāmies tik skaistu datumu, jo tas vispār bija pirmais brīdis, kad mums abiem bija brīvs. Andris trīs nedēļas pirms kāzām bija komandējumā Japānā un mājās atbrauca tikai divas dienas pirms lielā notikuma. Tāpēc pirmskāzu laiku es varēju ideāli pavadīt viena pati — mācījos sesijai un strādāju,” stāsta Sanita.

Tā bijusi viena no ziemām bez sniega, bet tieši 26. decembra rītā sācis snigt. „Bija taču jābrien pa sniegu pāri tiltiem. Abi bijām kurpēs, kājas slapjas, rezultātā — slimi,” atceras Andris un Sanita. Kāzu ceļojums abiem gan vēl nav bijis, taču šogad janvāra beigās esot plāni braukt, kur acis rāda. „Ģimeni jau esam brīdinājuši, ka gatavojamies tādai avantūrai, un visi tikai atbalsta,” saka Andris un priecājas, ka beidzot pēc desmit gadiem abi nobrieduši doties kāzu ceļojumā. Pa visiem šiem gadiem viņi vienu reizi tikai bijuši ārzemēs vienkārši atpūsties. „Protams, esam daudz braukājuši komandējumos, bet tīri pagulēt kūrortā kopā esam bijuši vienu reizi,” stāsta Sanita.

Nosauc meitu bijušās simpātijas vārdā

Andrim un Sanitai ir divi bērni. Meitai Everitai ir deviņi gadi, bet dēlam Eremijam — četri. „Kad es biju ļoti maziņš, tētim un mammai bija draugs, kuram bija draudzene, vārdā Everita, un man viņa ļoti patika. Līdz ar to gribēju arī savu meitu nosaukt šajā skaistajā vārdā,” meitas vārda izvēli skaidro Andris. Vaicāta, vai sieva nebija greizsirdīga, Sanita atbild: „Bet viņš taču bija maziņš — man tas liekas skaisti!” Dēlam vārdu izdomājusi Sanita, tas aizgūts no dižā pravieša Jeremijas. „Mēs gribējām likt vārdu Emīls, bet tajā laikā tas bija tik populārs vārds, ka mēs izlēmām par labu kaut kam atšķirīgākam.”

Jo ilgāk kopā — jo atšķirīgāki

„Mēs apprecējāmies vēl rozā briļļu iespaidā un tikai pēc tam konstatējām, ka nemaz tik līdzīgi neesam un viens otra teikumu gluži nespējam pabeigt, kā to rāda romantiskās filmās,” Andris atzīst un piebilst: jo ilgāk viņi esot kopā, jo atšķirīgāki paliekot. Vaicāts, vai desmit gadi Andrim liekas daudz, viņš saka: „Man šķiet, ka nav ko sēdēt un analizēt, vienkārši jādzīvo! Jo līdzko sāk iedziļināties un analizēt, pirmkārt — zaudē laiku —, un kurš no mums paliek jaunāks? (Smejas.) Un otrkārt — dzīve nav aprēķināmais bizness ar iespējām plānot uz priekšu. Kā budžetu, piemēram. Turklāt, ņemot vērā, ka visam pa vidu ir arī dažādi emocionālie stāvokļi un nestāvokļi, nav jēgas kaut ko cītīgi mēģināt apdomāt. Galvenais, ka mēs kopā esam ļoti laimīgi.”

Andris stāsta, ka pirmajā vietā viņam vienmēr ir ģimene. Mājas ir tur, kur ir ģimene, un dzīvē viss, kas nav saistīts ar ģimeni, nav primārais. Sanita stāsta, ka abi bērni dzied „Knīpās un knauķos”, līdz ar to viņa regulāri divas reizes nedēļā vismaz ar bērniem pavada vairāk laika nekā citas dienas. Andrim savukārt aizņemts grafiks esot tikai „Cosmos” koncertturnejas laikā, un mēģinājumi parasti ir vēlu vakaros — tad, kad pārējā ģimene jau ejot gulēt. „Andris ir ideāls tētis  — viņš māk gan bizi uzpīt, gan ēst uztaisīt,” stāsta Sanita un atklāj, ka viņu mājās virtuve ir Andra lauciņš. „Es protu gatavot, man tas nesagādā problēmas, bet Andris dievina ēst gatavošanu.” Andris smejoties atceras gadījumu, kad abi ar brālēnu Reini Sējānu (arī „Cosmos dalībnieku”) jau bērnībā eksperimentējuši virtuvē un gatavojuši omleti ar kivi. Tas esot, protams, bijis kaut kas nebaudāms, bet gribējies zināt — kas tur sanāks? (Smejas.)

„Es neesmu romantiķis”

„No rutīnas laulātajā dzīvē ir grūti izvairīties, īpaši tad, ja vīrs nav romantiski tendēts, un par sevi es to noteikti varu apgalvot. Man viena roze neko īpašu nesimbolizē. Manās acīs tas ir vienkārši miris objekts — tāpēc, ka nogriezts un lemts nāvei. Bet es arī saprotu, ka, ja sievietēm tas tik ļoti patīk, tad, protams, ir jāsaņemas un jādāvina puķes,” savu nostāju pauž Andris. Savukārt Sanita apgalvo, ka viņa esot apradusi ar Andra neromantisko dabu un nu jau pat esot vienisprātis ar viņu. Tomēr rutīnu Sējānu ģimenei ļauj pārvarēt arī garie un ne tik garie komandējuma braucieni, pēc kuriem tikšanās esot īpaša un romantiska, kā arī pēc domstarpībām un asākām vārdu apmaiņām esot ļoti laba iespēja satuvināties ar dubultsparu.