Dace Rukšāne atzīstas, kāpēc vairākkārt apsvērusi domu par pašnāvību
Rakstniece Dace Rukšāne nopietni ārstējas no depresijas, bet par dzīvi laukos Dace vienmēr ir sapņojusi. Nu jau otrā vasara viņai aizrit Stalbē.
Slavenības

Dace Rukšāne atzīstas, kāpēc vairākkārt apsvērusi domu par pašnāvību

Jauns.lv

„Ir reizes, kad pašnāvība šķiet labākā izeja,” tik šokējoši atklāta ir rakstniece Dace Rukšāne-Ščipinska, kura žurnāla “Kas Jauns” šīs nedēļas numurā stāsta par to, kā ārstējas no depresijas un mēģina ar to sadzīvot.

Dace Rukšāne atzīstas, kāpēc vairākkārt apsvērusi ...

Depresija ir nopietna un plaši izplatīta slimība, kas skar jūtas, domas, uzvedību un fiziskās funkcijas. Viena no smagākajām depresijas diagnozēm ir klīniskā depresija, kas padara neiespējamu normālu ikdienas dzīvi un var apdraudēt dzīvību, jo slimības dēļ var zust apetīte un slāpju sajūta, kā arī būtiski pasliktināties ķermeņa fiziskā funkcionēšana. Nereti klīniskā depresija var novest pie pašnāvības.

Izrādās, ka jau daudzus gadus no depresijas smagi cieš arī populārā rakstniece Dace Rukšāne. Viņa pēc aiziešanas no sieviešu žurnāla galvenās redaktores amata ir pārcēlusies uz dzīvi laukos, taču tik un tā viņas dzīve tomēr nav viegla. Par to Dace atklāti stāsta žurnālam “Kas Jauns”, atzīstot, ka ar depresiju viņa cīnās jau 32 gadu.

“It kā aizkaitināmība ir viens no depresijas simptomiem, bet man tas nav raksturīgs. Man ir tā, ka vienkārši neko nespēju padarīt. Tikai gulēt, kā es saku, ar zobiem pret sienu un klusiņām īdēt. Arī īdēt, godīgi sakot, nemaz nespēju. Nav spēka aiziet pat nomazgāties. Totāls bezspēks, pilnīgi zudusi interese par dzīvi. Ja kāds piedāvā kaut kur aiziet palīksmoties, liekas – kādas šausmas, kā vispār var tādā bezjēgā dzīvot, par ko vispār priecāties? Viss ir pelēks, krāsu nav,” par savām sajūtām stāsta Dace, neslēpjot, ka pašos grūtākajos brīžos viņai pat bijušas domas par pašnāvību.

“Bija bail nonākt līdz situācijai, kad varu aiziet no dzīves. Pilnīgi mierīgi. Izplānot visu, kā tas notiks visos sīkumos. Man tapa daudzi iespējamie scenāriji. Nu labi, ne pārāk daudzi, bet vairāki. Es baidos no sāpēm, tāpēc man bija padomā vairāki nesāpīgi varianti,” žurnālam atzina rakstniece, sakot, ka slimības dēļ zaudējusi arī daudz draugus: “Daudzi tikai saka: „Saņemies, saņemies...” Nu nav tā saņemšanās vaina! Tā vienkārši ir slimība. Nu nevari cilvēkam ar vēzi pateikt, lai saņemas, un tad vairs nebūs audzēja. Vai cilvēkam ar caureju pateikt: „Saņemies un neej uz poda.” Ko viņš var saņemties? Viņam sāp vēders un vajag uz tualeti. Cilvēkam ar salauztu kāju nevar pateikt: „Saņemies un noskrien maratonu vai ej slēpot.” Nu nevar, viņam ir ģipsis! Ar depresiju ir tāpat.”