Ciemos pie Mārtiņa Freimaņa Pepes viņas jaunajās mājās
Mārtiņa Freimaņa sunenīte Pepe jaunajās mājās Valmieras pusē jau ieviesusi savu kārtību un iztrenkājusi visus kaķus, tai skaitā arī savu līdzšinējo kompanjonu Tīkliņu. Pirms dažām nedēļām žurnāls „Kas Jauns” devās līdzi mūziķim Laurim Reinikam apciemot Pepi un Tīkliņu jaunajās mājās.
Freimaņa Pepes jaunās mājas
Pēc tam kad pāragri mūžībā aizgāja mūziķis Mārtiņš Freimanis, daudzi bija nobažījušies par viņa dzīvnieciņu — sunenītes Pepes un kaķa Tīkliņa — likteni. Tagad viņi atraduši jaunas mājas – dzīvnieki mitinās īstā lauku sētā Valmieras pusē, un ar Freimaņa mīluļiem viss ir vislabākajā kārtībā. Tiesa gan, Mārtiņam bija arī otrs kaķis Pirāts, kas, kā jau vienmēr neatkarību mīlošs, izvēlējās savu ceļu un šobrīd atrodas labās rokās Rīgā.
Dzīvnieki nav trofejas
Pēc Mārtiņa Freimaņa nāves viņa mūzikas cienītājiem radās jautājums — kurš parūpēsies par mūziķa dzīvniekiem? Uzzinot, ka Pepe un Tīkliņš nenonāks Mārtiņa ģimenes locekļu vai tuvāko draugu aprūpē, daudzi izteica sašutumu, ka nu dzīvnieciņi izrādījušās lieki, taču Mārtiņa draugs un kolēģis Lauris Reiniks noliedz šādu versiju.
„Dzīvnieki nav trofejas, ko iegūst kāds draugs vai ģimenes loceklis kā pierādījumu tam, ka bijis Mārtiņam vistuvākais vai vismīļākais cilvēks. Pepe bija ļoti pieķērusies savam saimniekam un mājās ļoti reti bija viena. Grūtajā brīdī, kad Mārtiņa vairs nav, bija jādomā, kā palīdzēt dzīvniekiem saudzīgāk tikt pāri šim periodam. Mārtiņa māsa Ilze ir stjuarte, Ilzes mamma Inta — grāmatvede, tātad bieži nav mājās. Dzīvniekam vienam visu dienu pavadīt dzīvoklī būtu ļoti grūti,” stāsta Lauris un turpina: „Tāpat Pepei piemērotākā dzīvesvieta diez vai būtu Mārtiņa iecienītais krodziņš „Pieci Vilki”. Bet no manas puses uzņemties rūpes par Pepi un Tīkliņu būtu ļoti bezatbildīgi. Pēdējo nedēļu laikā esmu vairākas reizes mērojis ceļu uz Lietuvu, kur piedalījos cīņā par Lietuvas labākā izpildītāja titulu. Mani iebalsoja superfinālā, tātad drīz atkal došos uz kaimiņvalsti. Šajos tālajos braucienos ņemt līdzi dzīvnieku un vadāt pa studijām būtu necilvēcīgi. Tāpat tikko ar komandu četras dienas pavadījām Īrijā, kur notika koncerti Īrijas latviešiem, bet šobrīd gatavojos Eirovīzijai, kas arī nozīmē garas mēģinājumu stundas. Tāpēc mēs ar citiem Mārtiņa draugiem un tuviniekiem uzskatījām, ka šobrīd Pepei un Tīkliņam ir jānodrošina apstākļi, kuros dzīvnieki justos vislabāk un būtu kopā ar labsirdīgiem cilvēkiem, kuri spētu par tiem rūpēties ilgtermiņā,” skaidro Reiniks.
Pepe un Tīkliņš ievieš savu kārtību
Vienīgajā brīvdienā starp spraigajiem mēģinājumiem Lauris Reiniks devās apciemot Pepi un Tīkliņu jaunajās mājās, jo tiem bija jānogādā svarīgi dokumenti — dzīvnieku pases, kurās atrodama informācijas par to veselības stāvokli un potēm.
Regulārie ieraksti pasēs liecina, ka Mārtiņš par saviem mīluļiem ļoti rūpējies. „Tīkliņš patiesībā bija mans kaķis, bet tad, kad aizbraucu uz Ameriku, kur pusgadu mācījos aktieru skolā, Mārtiņš to paņēma pie sevis. Vēlāk viņš man dzīvnieku atteicās atdot un pārrakstīja pasē sevi kā kaķa saimnieku. Es neiebildu, jo Tīkliņš ar Pepi bija saraduši kā cimds ar roku un negribējās viņus šķirt,” atceras Reiniks. Smieklīgs vēl izrādījies brīdis, kad atklājies — Tīkliņš patiesībā ir kaķene, bet vārds kaķim tāpēc nav mainīts. „Sākām saukt Tīkliņu vienkārši par Tikiju,” smejas Lauris.
Šobrīd dzīvnieki savas dienas vada Valmieras pusē, īstā lauku sētā, kur abiem netrūkst ne ēdiena, ne silta piena. Par Pepi un Tīkliņu rūpes uzņēmušies mājas saimnieki Laimonis un Ramona, kuri uzreiz pieteikušies pieņemt Mārtiņa mīluļus savā apgādībā. „Tie nav pilnīgi sveši cilvēki, bet gan ģimene, ko mums ieteica ļoti labi draugi. Bijām pārliecināti, ka pie viņiem dzīvnieki būs labi aprūpēti,” saka Lauris.
Ierodoties jaunajās Pepes un Tīkliņa mājās, Lauri sagaidīja pārsteigums — pretī izskrēja Pepe ar savu jauno suņu draugu Tobi. Uz jautājumu, kur tad Tīkliņš, saimnieki smejot atbildēja: „Pepe un Tobis visu salikuši pa plauktiņiem, kaķi mājās vairs nav saimniekotāji.”
Jaunajā vietā Pepes un Tīkliņa draudzība paputējusi un abi sākuši dalīt ietekmes sfēras, bet vietējais saimnieku kaķis tagad vairs nav dabūjams zemē no mūrīša. Tā kā suņi ar kaķiem sākuši plūkties, ķildniekus bijis jāizšķir — Tīkliņš pašlaik mitinās blakus mājā pie saimnieces mammas, bet Rīgas kundzīte Pepe izmācījusi labi uzvesties arī savu lauku draugu Tobi. „Sākumā Tobis bija izvēlīgs ēšanas ziņā,” stāsta mājas saimniece Ramona, „bet tagad ēd visu to pašu, ko Pepe.”
Arī Tīkliņš izrādījies īsta pilsētas princese. Lai gan jaunajā apmešanās vietā pirms tam saimniekojis runcis Tīģeris, „visus punktus uz i” šobrīd saliek tieši Tikija — saimnieku kaķis jaunpienācēju pilsētnieci ļoti respektējot.
Mārtiņš Freimanis un viņa mīluļi
Kā jau īstās lauku mājās, Lauris tika sagaidīts ar siltām pusdienām. „Ciemiņus ļoti gaidījām, jo dzīvnieku dokumenti mums ir vajadzīgi — arī savējos mīluļus regulāri vedam potēt un katram ir pase,” apliecina Ramona.
Saimnieki stāsta, ka Pepe jaunajā vietā iejutusies diezgan ātri. Tiesa, sunītis viens nepaliek ne mirkli, bet staigā saimniekam Laimonim pa pēdām. „Tikko ceļos kājās un eju ārā, Pepe jau ar rējieniem signalizē, ka nāks līdzi. Kopā ejam arī uz kūti pie sivēniem, kurus Pepe palīdz ganīt. Ja kāds izbēg no aizgalda, viņa tos sadzen atpakaļ,” ar jauno gani lepojas Laimonis.
Pepei joprojām ap kaklu ir Mārtiņa gādātā siksniņa ar spožiem sarkaniem akmentiņiem, kura reiz pat bija nokritusi, bet saimnieki to atraduši un kārtīgi nostiprinājuši. „Šo siksniņu mēs nost neņemsim, tā lai paliek Pepei uz visiem laikiem,” saka saimnieki.
Vaicāti, kā sunene nu jūtas bez Mārtiņa, jaunie saimnieki spriež, ka ārēji viss šķiet labi. „Mēs Pepīti pirms tam nepazinām, tāpēc mums šķiet, ka ar viņu viss ir kārtībā — suns ēd, dzer un skrien pa lauku, tiesa, visu laiku kopā ar cilvēkiem. Laimonim viņa ir ļoti pieķērusies. Sākumā gan neatkāpās no dēla, bet, kad viņš uz divām dienām aizbrauca uz kursiem, Pepe gluži vai apvainojās,” stāsta Ramona, sakot, ka tagad par īsto saimnieku Pepe izvēlējusies ģimenes galvu Laimoni un bez viņa pamudinājuma nekur nedodas.
Savukārt Laurim Reinikam šķiet, ka Pepe ir mainījusies. „Agrāk viņa bija diezgan nevaldāma un mazliet haotiska. Vienmēr gribēja kaut ko izlūgties no galda un citreiz pat čiepa našķus Mārtiņa ciemiņiem no rokām, kad tie bija zaudējuši modrību,” atceras mūziķis. „Tagad taisni vai brīnos, ka nekas tāds vairs nenotiek. Pepe ir kļuvusi pieklājīgāka un mierīgāka. Arī man viņa virsū uzreiz nemetās un izturas diezgan rezervēti. Atklāti sakot, bija mazliet bail sunim atgādināt to, kas varētu viņu kaut kā satraukt, bet redzu, ka šeit viņai iet ļoti labi. Kaut kādu savtīgu mērķu dēļ vest Pepi uz Rīgu un mēģināt atsvaidzināt vecās atmiņas būtu nežēlīgi. Daudzi vaicāja, kāpēc Pepi nevarēja atvest uz kādu no Mārtiņa atvadu pasākumiem, bet redzu, ka tā rīkoties bija visprātīgāk. Šova pēc spēlēties ar dzīvnieka emocijām nedrīkst, tieši tāpēc Pepe šobrīd atrodas savā jaunajā miera ostā,” teic Lauris.
Atvadoties no viesmīlīgajiem saimniekiem, redzams, ka viss šeit ir savās vietās — Pepe uzticīgi luncina asti, stāvot pie saimnieka Laimoņa kājas, bet rīdzinieku auto uz viņu nekādu iespaidu neatstāj. „Redzams, ka uz Rīgu Pepe noteikti šobrīd netaisās,” pasmaida saimnieki. Uz atvadām Ramona un Laimonis vien piebilst: „Vasarā šeit ir vēl skaistāk, un mēs ar Pepi par ciemiņiem priecāsimies vienmēr.”
