Valtera draudzene Kaurāte atteikusies gatavot ēdienus no gaļas

Sanda Valtera draudzene atklāj, ka par pārliecinātu veģetārieti kļuvusi 14 gadu vecumā. „Tētis mani aizveda uz veģetāro restorānu, un tur pie sienas ieraudzīju plakātu, kas pilnībā mainīja manu dzīvi un ēšanas paradumus. Uz plakāta bija dažādu dzīvnieku fotogrāfijas, bet zem tām uzraksts: „Neēdiet mūs! Mīliet mūs!” Tobrīd sapratu, ka turpmāk vairs neēdīšu itin neko, kas elpo un kam pukst sirds,” atceras Elīza, kas uzturā nelieto ne gaļu, ne zivis, ne ikrus, ne olas.

„Bija izņēmums, kad pēc ārsta stingriem norādījumiem ēdu balto zivi. Tā man bija jāiekļauj ēdienkartē, līdz dēliņš sasniedza trīs mēnešu vecumu. Protams, bērna veselība man ir svarīgākais, tāpēc nācās atteikties no saviem principiem,” atzīst Kaurāte, kura arī savu atvasi centīšoties atturēt no gaļas ēšanas. „Ir speciāla pārtika bērniem, kurā ir visas augšanai un attīstībai nepieciešamās uzturvielas, kas aizstāj gaļas produktu vērtīgās sastāvdaļas. Pēc mēneša sākšu dēlu piebarot, vēl ir laiks atrast īsto zīdaiņu pārtiku,” mērķtiecīgi noskaņota ir jaunā māmiņa, kura mazuli aizvien turpina barot ar pašas pienu.

Pusdienu naudu ziedo dzīvniekiem

Kad Elīza Kaurāte pārcēlās uz dzīvi Amerikā pie savas mammas, kura tur mīt jau 20 gadu, viņa savu mīlestību pret dzīvniekiem paudusi, kļūstot par starptautiskās dzīvnieku aizsardzības organizācijas PETA (People for Ethical Treatment of Animals) biedri. Viņa gan neesot iesaistījusies skandalozajās protestu akcijās, piemēram, ar krāsu laistīšanu uz zvērādu kažokiem vai tamlīdzīgi, taču cītīgi maksājusi ikmēneša biedru maksu un kopā ar domubiedriem piedalījusies citās organizācijas aktivitātēs. „Šo desmit gadu laikā, kopš esmu PETA biedre, esmu parakstījusi simtiem petīciju, rakstījusi neskaitāmas vēstules ASV valdībai, lūdzot aizstāvēt dzīvnieku tiesības. Bet pirmajos gados biedra maksu sedzu no savas ietaupītās pusdienu naudas līdzekļiem,” atklāj Elīza.

Kļuvusi par suņu puikas krustmāti

Tagad Elīza dzīvo Latvijā, un arī šeit cenšas sniegt savu palīdzību nelaimē nonākušajiem un pamestajiem dzīvniekiem. „Tā kā dzīvojam Līčos un netālu ir dzīvnieku patversme „Ulubele”, jau ilgāku laiku sadarbojos ar šo iestādi. Esam vairākkārt ar Sandi un viņa meitiņu Luīzi gājuši vest pastaigās suņus, vedām arī lielos maisus ar suņu barību un citas nepieciešamas lietas. Es arī palīdzēju sarūpēt kartonu, kas nepieciešams kaķīšiem guļvietu izklāšanai, kā arī esmu aicinājusi draugus un paziņas nevis sēdēt un degradēties pie TV, bet aiziet uz patversmi un pavadīt kaut stundu ar pamestajiem dzīvniekiem, samīļot tos, parotaļāties vai izvest pastaigā. Draugiem izsūtīju īsziņas, lūdzot ziedot kakla siksnas, pavadas, pašiem nevajadzīgus dvieļus un palagus,” ar entuziasmu stāsta Kaurāte un piebilst: „Ļoti novērtēju „Ulubeles” darbinieku rūpes un to, ka, pateicoties šo cilvēku nesavtīgajai mīlestībai pret dzīvniekiem, šī ir vienīgā patversme Rīgā, kurā dzīvniekiem nedraud eitanāzija. Ikviens patversmes iemītnieks tiek aprūpēts līdz pat jaunu saimnieku atrašanai,” uzsver Kaurāte, kas pati uzņēmusies būt par krustmāti kādam bezgala mīļam suņu puikam, kas arī „Ulubelē” gaida savus nākamos saimniekus.

Elīza aicina labus cilvēkus palīdzēt sarūpēt malku patversmes telpu apsildīšanai. „Kaut vai pa mazam sainītim! Ja nav iespēju ziedot naudu vai pārtiku, liela palīdzība būtu arī veci palagi, dvieļi vai makulatūra. Vai atbrauciet uz patversmi izvest pastaigā sunīti, apmīļot kādu mazu sirsniņu, kas dikti alkst cilvēka uzmanības un mīlestības, neraugoties uz to, ka kāds cilvēks viņus kādreiz ir nodevis vai pat spīdzinājis.”

Dēlam mīluli ļaus izvēlēties patversmē

Pati savu mājdzīvnieku Elīza apsver vest mājās tikai, kad būs paaudzies dēliņš Gabriels. „Ja dēls kādudien ļoti vēlēsies sev suni, mēs kopā, visticamāk, izvēlēsimies viņam draugu no patversmes,” domā Kaurāte.

Bet pašlaik Elīza un Sandis uzņēmušies rūpes par četrkājainu draudzeni — viņu privātmājā šoziem uz dzīvi pārcēlusies basketbolista mammas Zentas Valteres suņu meitene, Vidusāzijas aitu suns, vārdā Idora, kas Valteru gādībā atradīšoties līdz pat pavasarim, kad atkal varēs atgriezties laukos. „Suns mājās ienes lielu sirsnīguma, mīļuma devu un mieru,” par jauno ģimenes locekli priecājas Elīza Kaurāte.

Inta Mengiša/Foto: no privātā arhīva