Kriss Normens atceras Rīgas Doma zēnu kori. Ekskluzīva intervija
Nepilnas divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem portāls kasjauns.lv sazvanījās ar populāro britu mūziķi Krisu Normenu (61).
Kriss Normens un Rīgas Doma zēnu koris 1997. gadā
Pašā gada nogalē – 29. decembrī – „Arēnā Rīga” paredzēts leģendārās grupas „Smokie” bijušā solista Krisa Normena un aizsmakušās balss īpašnieces Bonijas Taileres koncerts. Mākslinieki uzstāsies kopā ar Kauņas Simfonisko orķestri.
Interviju Kriss Normens sniedza, būdams viesnīcā Minhenē (Vācijā). Vaicājām par gaidāmo koncertu kopā ar Boniju Taileri, atmiņām par 14 gadus seno sadarbību ar Rīgas Doma zēnu kori un to kā mūziķis pats savās mājās svin Ziemassvētkus un sagaida Jauno gadu.
Jūsu koncertgrafikā ir tikai trīs koncerti kopā ar Kauņas Simfonisko orķestri un Boniju Taileri. Kā radās ideja šādai sadarbībai?
Pirms vairākiem mēnešiem menedžmenta pārstāvji apvaicājās vai man interesētu sadarbība ar orķestri. Sākotnēji viņi vēlējās, ka uzstājos viens pats kopā ar orķestri. Es iebildu. Teicu, ka nevēlos koncertēt bez savas pavadošās grupas. Manuprāt, kopā ar grupu koncerts izdosies labāks – roķīgāks. Izdzirdot par sadarbību ar orķestri, daudzi cilvēki iespējams iedomājas, ka pasākums būs izteikti lirisks. Taču tas nav tiesa – koncerts būs gana skaļš un gana roķīgs! Uz skatuves kāpšu kopā ar piecu cilvēku pavadošo grupu un izpildīsim daudz rokenrola. Programmas vidū paredzēta arī akustisko dziesmu daļa, kuras laikā būsim klusāki un liriskāki, taču tāds nebūs viss koncerts. Mēs solām īstu roka šovu!
Vai esat strādājis ar Boniju Taileri jau agrāk?
Boniju Taileri pazīstu kopš septiņdesmitajiem gadiem. Esmu viņu saticis neskaitāmi daudz reižu. Viņa ir lieliska māksliniece, laba dziedātāja un brīnišķīgs cilvēks! Ar viņu ir jauki kopā strādāt. Bonija ir forša! Taču Rīgā gaidāmajā koncertā mēs nedziedāsim kopā. Mēs esam tikai divi mūziķi, kam paredzēts uzstāties vienā koncertā.
Tad jau nesagaidīsim nevienu duetu?
Neviens to neierosināja. Kad man piedāvāja uzstāties kopā ar orķestri, sākotnēji pat nepateica, ka koncertā uzstāsies arī Bonija. Tikai vēlāk atklāju, ka šovos piedalīsies arī viņa. Turklāt Bonija uz skatuves kāps tikai pirmajā un trešajā koncertā, kas mums paredzēti kopā ar Kauņas Simfonisko orķestri. Neviens iepriekš neapvaicājās vai es nevēlētos sagatavot arī kādu duetu kopā ar Boniju. Esmu pārliecināts, ka arī viņai par to nepajautāja. Ja man izteiktu šādu priekšlikumu, es būtu tam piekritis. Kāpēc gan ne? Mēs noteikti būtu atraduši kādu skaņdarbu, ko varētu nodziedāt kopā duetā. Taču mums par to neapvaicājās, nekas nav ieplānots, nav bijuši mēģinājumi, tāpēc šāda pārsteiguma nebūs. Man žēl, būtu paticis nodziedāt duetu kopā ar Boniju.
Vai koncertā izpildīsiet savus populāros hitus jeb Rīgas šovam paredzēta īpaša programma?
Koncertā izpildīšu tikai savus hitus: „Smokie” laikā tapušos skaņdarbus un dziesmas no solo albumiem, tajā skaitā arī dažas melodijas no savas šogad izdotās plates „Time Traveller”, kas ir kaverversiju albums.
Pirms 14 gadiem jūs ieskaņojāt Ziemassvētku albumu „Christmas Together” kopā ar Rīgas Doma zēnu kori. Cik zināms, šis ir vienīgais Ziemassvētku albums jūsu karjerā.
Tā ir. Esmu sakomponējis vienu Ziemassvētku dziesmu [„Christmas Song”], kas atrodama albumā „Christmas Together”. Esmu izpildījis pāris Ziemassvētku dziesmas arī agrāk, taču pavisam maz.
Vēl pirms 1997. gada biju uzstājies Latvijā un man izteica piedāvājumu, vai nevēlētos ierakstīt Ziemassvētku albumu kopā ar Rīgas Doma zēnu kori. Ja nebūtu šī piedāvājuma, manā diskogrāfijā neatrastos neviens Ziemassvētku albums, jo pašam nebija ieceres tādu ieskaņot.
Es pats parasti nemeklēju sadarbības iespējas, arī šajā reizē piedāvājumu izteica man. Ierakstu kompānija apvaicājās vai būtu ar mieru iedziedāt „Silent Night” („Klusa nakts, svēta nakts”), „Panis Angelicus” un manis paša komponēto „Christmas Song”. Es apdomāju un secināju, ka šī būs interesanta sadarbība un piekritu. Uzstāšanās kopā ar kori man personīgi bija ļoti neparasts projekts, radikāli atšķirīgs no visa, ko jebkad agrāk biju darījis. Man sagādāja melnu T kreklu un baltu žaketi. Es izskatījos tik sapucēts, parasti tāds neesmu. Mans lauciņš ir rokmūzika. Es atceros, ka ierados Rīgā, bija mēģinājumi kopā ar zēnu kori. Atminos, kā mēs kopā ar kora puikām uzstājāmies TV koncerta ierakstā, kā devos uz mūzikas skolu un tikos ar bērniem personīgi. Es to aizvien atceros, lai gan daudz gadu jau aizritējis.
Ziemassvētkos es vienmēr esmu kopā ar ģimeni. 24. decembra vakarā mēs visi sapulcējamies pie kopīgām svētku vakariņām un nākamajā rītā apdāvinām viens otru. Māja vienmēr ir rotāta ar pušķotām Ziemassvētku eglītēm un gaismiņām – izskatās ļoti jauki un piešķir īpašo svētku noskaņojumu. Pirmajos Ziemassvētkos rītu sākam ar apdāvināšanos, kam seko vēlas brokastis un ap trijiem dienā svētku pusdienas. Tad galdā tiek celts tītara cepetis un Ziemassvētku pudiņš. Šo tradicionālo angļu desertu baudām tikai Ziemassvētkos. Pēc tam seko ļoti mierīgs un rāms vakars un turpmākās pāris dienas. Izejam pastaigās, varbūt nedaudz paskatāmies televīziju un uzspēlējam kādu spēli. Mums Ziemassvētki ir ļoti klusi un ģimeniski.
Svētkus parasti sagaidu kopā ar sievu un četriem saviem bērniem (man kopā ir pieci bērni). Šogad pie mums iespējams ieradīsies arī 22 gadus vecā mazmeita. Man ir vēl trīs mazdēli no otras meitas, taču viņu ģimene dzīvo Jorkšīrā, kas ir tālu no manām mājām un svētkos pie mums nebrauks. Šogad pie mums ciemosies arī mana mamma.
Pēdējās Vecgada dienās būšu prom no mājām un sniegšu koncertus. Tā īsti nav tradīcija, bet pēdējos trīs vai pat četrus gadus ir iegadījies, ka Jaungadu sagaidu prom no mājām. Vecgada vakaram mums ar ģimeni nav tik daudz kopīgi darāmu lietu un tradīciju, tāpēc nolēmu, ka varbūt tajā dienā varu... strādāt! Ja ir kāds interesants piedāvājums, strādāju, ja ne – sagaidu Jauno gadu mājās. Uzstāšanās kopā ar orķestri man šķita interesants piedāvājums, kaut kas atšķirīgs no ikdienā ierastā, tāpēc ar prieku piekritu. Gadu miju šogad sagaidīšu Lietuvā.
Vairs ne. Agrāk es tiešām centos izdomāt kādu solījumu, ko nākamgad apņemtos pildīt. Visi visapkārt runāja par šiem gadu mijas solījumiem, tāpēc pieņēmu, ka arī man tas obligāti jādara. Bet, godīgi sakot, es nekad nevarēju izdomāt gana labas apņemšanās. Lai ko būtu izprātojis, es pēc pāris dienām par tām šā kā tā aizmirsu. [Smejas.] Tāpēc nolēmu vairāk negudrot un aizmirst par šo tradīciju!
Kad bērni vēl bija mazi, vienu reizi joka pēc es pārģērbos par Santa Klausu. Taču mums Anglijā nav šādas paraduma: ka ģimenē kāds ietērpjas Santa Klausa drānās un atnes bērniem dāvanas jau Ziemassvētku vakarā. Mēs Ziemassvētku vakarā dodamies gulēt. Bērni pie miera dodas pirmie un tad vecāki saliek dāvaniņas un stāsta, ka tās atnesis Santa Klauss, kamēr viņi gulēja.
[Domā.] Man mīļākā Ziemassvētku dāvana visticamāk ir pirmā ģitāra. Man bija 13 vai 14 gadu, kad to saņēmu uz Ziemassvētkiem. Divas nākamās svētku brīvdienu nedēļas pavadīju ar grāmatu līdzās, mācoties akordus. Brīvdienu noslēgumā pratu jau kādus sešus vai septiņus akordus un varēju nospēlēt dažas dziesmiņas.
Kriss Normens uzstājas kopā ar Rīgas Doma zēnu kori
