Baku saposusies Eirovīzijas finālam. FOTO

Pērn dueta Ell&Nikki atnestā Eirovīzijas uzvara Diseldorfā šā gada konkursu atveda uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku. Vai tad azerbaidžāņiem vispār ir nauda? – toreiz novīpsnājis kāds vācietis. Atbildot uz to, Azerbaidžānas pārstāvis norādījis, ka viņa valstī dziedātāji ne tikai tikšot nodrošināti ar autobusiem, bet arī tajos uz rokām iecelti. Jāpiebilst, ka Vācija Eirovīzijas dalībnieku atmiņā palikusi kā valsts, kurā finālā neiekļuvušajiem dziedātājiem atņemti autobusi.

Pēc uzvaras pagājušā gada konkursā azerbaidžāņi saspļāva saujās un naski ķērās pie darba, lai pamatīgi pārsteigtu dziesmu konkursa publiku. Kā stāsta pilsētnieki, par godu Eirovīzijai Baku tikusi pilnībā pārbūvēta pilsētas daļa – nojaukta padomju laika kuģu osta, izbūvēts ceļš un promenāde četru kilometru garumā, bet Kaspijas jūrā mākslīgi izveidota pussala, uz kuras tad arī „uzrauta” tumsā zaigojošā Kristāla halle 800 miljonu manatu (līdzvērtīgs eiro) vērtībā, bet kalna virsotnē mastā celts, šķiet, pasaulē milzīgākais valsts karogs. Zemē izklāts, tas nosegtu visu futbola laukumu! Vācijā šūtā karoga milzīgie apmēri nodrošina tā plīvošanas graciozitāti - vajadzīgs liels vējš, lai to iekustinātu, tāpēc audums, kas sver 10 tonnu (!), atraisās gandrīz kā palēninātas filmas kadros. Tas labi saredzams no pilsētas debesskrāpjiem, kas kā jauna paaudze pakāpeniski stājas padomju laiku daudzdzīvokļu māju vietā. Kas agrāk bijis liels un moderns, kā nevarīgs „večuks” sarucis pārmodernā priekšā. It kā ar to vēl nebūtu gana, pilsētas augstākajā vietā uzsliets kas līdzīgs Dubaijas „burai”, tikai par divām vairāk. Azerbaidžāņiem patīk uz savām modernajām būvēm attiecināt vārdsalikumu „kā Dubaijā” – tādas pie viņiem top gan ēkas, gan mākslīgās pussalas jūrā. Tulpes ziedlapas vai uguns liesmas atgādinošais stikla komplekss jau kļuvis par Baku vizītkarti, bez ievērības atstājot nesen ekspluatācijā nodoto „Hilton” viesnīcu tīkla kārtējo pēcteci. „Buru” celtniecība sākta līdz ar azerbaidžāņu uzvaru Eirovīzijā – tikai pirms gada. Lai arī komplekss, kurā atradīsies viesnīca, dzīvokļi un biroji, vēl nav atklāts, elektroierīces žēlotas netiek – vakarā, iestājoties tumsai, dziesmu festivāla un pilsētas viesiem par godu „trīskāršais burinieks” spīguļo visās varavīksnes krāsās. Un ne tikai tas. Spožās krāsās laistās gan tas, kas atrodas uz promenādes, gan debesskrāpji. Pat līdz galam neuzbūvētie. Kā novēroja Kasjauns.lv, daudzu debesskrāpju būvniecība vēl nav pabeigta, toties tie ir vērienīgi izgaismoti. Pilsētā izveidoti jauni apstādījumi un parki, ielās greznojas elektroinstalācijas, kas nepārprotami ziņo, ka galvenais notikums šeit ir Eirovīzija. Pilsētas centrā pat iekārtots karuseļu parks.

Vārdos lepni par valsti

„Azerbaidžāna ir bagāta valsts,” restorānā, slaucīdams glāzes, ar lepnumu nosaka apmēram 20 gadu vecs jauneklis. Viņam pašam Eirovīzija neinteresē itin nemaz, bet to, ka pilsētā un restorānā parādījies krietni vairāk cilvēku nekā ikdienā, viņš konstatē ar prieku. Mērot tēvzemes bagātību, jaunietis piebilst, ka, piemēram, viņiem naidīgi noskaņotās Armēnijas valsts galvaspilsēta nekur tālāk par padomju laikiem nav tikusi, kamēr Baku pienācīgi iegājusi 21. gadsimtā, pateicoties naftas atradnēm. Lai arī azerbaidžāņi naudas tēriņus publiski neskaita, pirms nepilna gada tika lēsts, ka Eirovīzijas rīkošanai tiks tērēti vismaz četri miljardi eiro. Pilsētā izbūvēti daudzi grezni un ar elevatoriem aprīkoti gājēju tuneļi, kur katra izmaksas svārstoties ap 10 miljoniem eiro. Vēl nesen ielas šķērsošana bijusi bīstama dzīvībai, bet nu par gājēju drošību gādā ne tikai tuneļi, bet arī autovadītāji, kuri sākuši apgūt apstāšanās kultūru pirms virszemes gājēju pārejām. Vietējie zina stāstīt, ka Eirovīzijas gatavošanas gaisotnē tapis arī iespaidīgais Heidara Alijeva kultūras centru komplekss, kas pagaidām gan stāvot tukšs. Pilsētas viesi pauž sajūsmu par vērienīgajām pārmaiņām, būdami vienisprātis, ka Baku noteikti pelnījusi Eirovīziju kaut vai tāpēc, lai pievērstu sev uzmanību.

Starp vietējo skatījumiem uz Eirovīziju ir arī ne tik priecīgas atklāsmes. Kāds starptautiski atzīts džudo tiesnesis, azerbaidžānis, Kasjauns.lv neslēpj, ka viņam šis „murgs” apnicis un nevar sagaidīt, kad tas beigsies. „Mūsu dzīve ir paralizēta, jo pilsētā jau vismaz nedēļu neielaiž lielās automašīnas, bet koncertu dienās ir slēgta daļa pilsētas,” stāsta Baku iedzīvotājs.

Kāds cits atklāj, ka Eirovīzijas gatavošanas gaisotnē izbūvēta ne tikai promenādes zona, bet arī  nojauktas daudzas vecās dzīvojamās mājas, lai to vietā slietu debesskrāpjus un muzejus. Bet šādu viedokļu paudēju ir mazākumā. Gan smalku viesnīcu darbinieki, gan policisti, taksisti un tirgus pārdevēji ir lepni, ka šāds pasākums notiek pie viņiem. Un par spīti izskanējušiem starptautisko mediju paziņojumiem, kuros tiek vēstīts, ka Azerbaidžānas prezidents pērn „nopircis” uzvaru Eirovīzijā, lai pasaules fokusu pavērstu uz Baku kā 2020. gada Olimpisko spēļu potenciālo rīkotāju, vienkāršie azerbaidžāņi pauž lepnumu un apmierinātību ar dzīvi.

Var jau būt, ka tādi ir totalitārā režīma, kā apgalvo ārvalstu mediji, spēles noteikumi. Taču pie katras izdevības viesmīlīgie azerbaidžāņi ciemiņiem apvaicājas, kā patīk pilsēta un šovs un ieinteresēti gaida atbildi. Satiekoties ar atšķirīgas paaudzes un specialitātes cilvēkiem, nevar nejust, ka Baku iedzīvotāji no sirds mīl un slavē savu valsti.

Baklažāni pilsētas ielās

Pilsētas izaugsme ir tik vētraina, ka tai līdzi netiek pat ielu nosaukumi. Jaunas ielas Baku kartē parādās vai ik nedēļu, turklāt padomju laikos dotie nosaukumi pakāpeniski nomainīti pret jauniem, tāpēc nav brīnums, ka, taujāti pēc adresēm, policists un taksists mēdz rādīt uz pretējām debess pusēm. Piemēram, kādreizējā Maskavas iela nosaukta valsts prezidenta Alijeva vārdā. Alijeva dinastija Eirovīzijā tiek pieminēta visai bieži un ne tikai politikas sakarā. Sākot ar to, ka viņa kundze vada Eirovīzijas gatavošanas padomi, un beidzot ar Alijeva znotu Eminu Agalarovu, kurš Krievijas jeb Buranovas večiņām gan uzticējis savu piepilsētas rezidenci „Sea Breeze”, gan kā dziedātājs uzstājies viņu privātajā ballītē.

Bet kuram būs vislustīgākā ballīte 26. maija vakarā, rādīs Eirovīzijas noslēgums. Lai arī Latvijas pārstāve Anmary neiekļuva finālā, šoreiz intriga sit pietiekami augstu vilni – dziesmas ir spēcīgākas nekā jebkad agrāk, tāpēc pavisam noteikti arī Latvijas skatītāji par garlaicību sūdzēties nevar.

Ieva Valtere / Foto: Ieva Valtere