Ance Krauze nealkst pēc skatuves, bet bauda lauku dzīvi kopā ar ģimeni

Dziedātājai un vokālajai pedagoģei Ancei Krauzei izdevies norobežoties no sabiedrības uzspiestā viedokļa, ka viņai vajadzētu piedalīties TV šovos un atgrieties uz skatuves. Tagad viņa dzīvo tā, kā pati grib.

Vasara mūziķiem ir pats ražīgākais darba laiks, kad notiek daudz koncerti, bet dziedātāja Ance Krauze vasaru labprātāk pavada kopā ar ģimeni savās lauku mājās Pāvilostā. Šovasar viņa piedalījusies tikai divos koncertos, un nemaz neilgojas pēc skatuves un pucēšanās. Viņa labprātāk dodas pa iemīļotajām meža takām lasīt avenes, brauc zvejā, vāra zaptes un pat sviestu kuļ.

„Uzpucēšanās? Paldies, tas nav man, patiesībā pucējos tikai uz skatuves. Ikdienas dzīvē no tā negūstu nekādu prieku. Un šeit, Pāvilostā, man vispār šķiet pilnīgi smieklīgi krāsot acis vai staigāt augstpapēžu kurpēs. Arī Rīgas man vasarā netrūkst. Te taču ir maza pilsētiņa ar savu sabiedrību un notikumiem, ar draugiem un kaimiņiem. Kopā ar bērniem ejam cits pie cita ciemos. Braucam ar laivām, kaitojam, paši braucam zvejā. Ja kaimiņienei sāk kūpēt dūmeņi aiz žoga, es jau esmu klāt, saucu – kad būs zivtiņas? Viņa atsaucas, ka pēc stundas. Siltas, smaržīgas! Nu, kāda tur Rīga, kādas kafejnīcas un kāda skatuve? Un šajā dzīves posmā es labāk izvēlos cept siera kūkas, nekā uztraukties par to, vai uz rītdienas mēģinājumu bundzinieks atnāks vai tomēr ne, un pēc tam koncertā es piedzīvošu brīnumus. Es šobrīd gribu iet pa izcirtumu, lasīt avenītes un just laimes hormonus skraidām pa ķermeni,” intervijā žurnālam „Santa” stāsta Ance Krauze.

Pēc laukos pavadītās vasaras Ance ar ģimeni ir atgriezusies Rīgā. Viņa strādā par vokālo pedagoģi Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā. Kaut gan materiālā ziņā Ance varētu arī nestrādāt, taču pedagoga darbs ir tas, ko viņai no sirds patīk darīt un viņa neprotot laiski dzīvot. „Es neprotu kā citas dāmas sēdēt kādā šarmantā āra kafejnīcā un vienatnē ar baudu malkot kafiju. Tas nav man! Es jūtos neērti par to, ka viena pati tā sēžu, tērēju laiku un naudu... Skaidri zinu – ja kaut kas notiktu un man vairs nebūtu šī nodrošinājuma, es atkal strādātu melnu muti, dziedātu kaut par piecīti. Ietu tīrīt dzīvokļus, audzētu rukolu, un dzīvē nepazustu,” intervijā žurnālam „Santa” atklāj Ance Krauze.