Šova „Precamies?!” Māra karmu attīra Turcijā

Pašlaik ar astroloģiju nodarbojas katrs trešais. Bet tolaik, kad sākāt, tas bija retums. Kāpēc tāda izvēle?

Ar vārdu „horoskopi” sevi saistu jau ļoti sen, vismaz kopš 15 gadu vecuma, kad, pateicoties kādam cilvēkam (savā ziņā arī astroloģijas fanātam), manās rokās nonāca pirmā informācija par horoskopiem, tolaik vēl krievu valodā. Kopš tā brīža sāku vākt visu iespējamo literatūru, apgūt zodiaka zīmju aprakstus, pētīt savus klases biedrus un radiniekus. Diemžēl, ņemot vērā, ka pirms 25 gadiem informāciju un izglītību astroloģijā varēja iegūt galvenokārt tikai Krievijā, mans ceļš no horoskopiem (zīmju raksturojumiem) līdz astroloģijai (personīgo horoskopu sastādīšanai) ir bijis visai garš. 21 gada vecumā ar to sāku nodarboties nopietni – tolaik pirmajā astroloģijas salonā pie Žaklīnas Cinovskas. Nu 12. gadu man ir pašai sava firma „Horoskopu pasaule”, kurā klientu skaits sasniedzis 10 000, un astroloģijas skola.

Paralēli astroloģijai esmu nodarbojusies ar šovu vadīšanu un izklaides pasākumiem, kuru tēma pietuvināta horoskopiem. Esmu gadu vadījusi arī radioraidījumu tiešraidē. Tāpēc pienācis laiks man sevi pamēģināt jaunā ampluā televīzijas formātā.

Ko klienti no jums gaida?

Jautājumi, ar kuriem cilvēki nāk pie astrologa, ir visdažādākie. Mani īpaši neaizrauj biznesa astroloģija, tāpēc vairāk specializējos astropsiholoģijā un pāru attiecībās, kas pēc būtības ir arī šā šova tēma.

Pie astrologa nāk pāri, kam jau ir problēmas vai attiecību sākumā?

Nāk dažādi, arī pirms kāzām. Un tas ir daudz prātīgāk. Nāk meklēt kompromisu. Mēs otru cilvēku uztveram personiski. Bet reizēm ir no sērijas „es tāda esmu” – vai nu tev patīk tas vai ne. Ja tas cilvēks saprot, ka tas nav pret viņu vērsts, ka viņa tāda ar visiem cilvēkiem, tad problēma beidzas. Gadījies, ka atnāk uz pāru terapiju un pirmo reizi ierauga sevi no malas ar citu cilvēku acīm.

Viss patiesībā ir vienkārši. Ja cilvēks ir pašpietiekams, viņš ir uz ceļa, pa kuru jāiet, un tur satiek savu otro pusīti. Ja viņš kaut kur mīcās, laužas, protams, ka satiks pretējo dzimumu, bet tā nebūs viņa otrā pusīte. Tas būs tikai pretējais dzimums. Tāpēc paiet divi gadi, un vienam pret otru vairs nav taureņu vēderā.

Saskarē ar klientu lielāko uzsvaru lieku uz personīgā horoskopa analīzi, jo uzskatu, ka, tikai apzinoties sava rakstura ēnas puses, cilvēks var cīnīties ar savu negatīvo rīcību, tikt galā ar problēmām partnerattiecībās un darbā. Apzinoties un sakārtojot sevi, var mainīt nākotni, bet neviens astrologs nespēj salikt pa plauktiņiem klienta dzīvi, ja cilvēks pats to nevēlas. Jau vairākus gadus strādājot ar klientiem, esmu atskārtusi arī to, ka astrologam jābūt smalkam psihologam, jo ne jau visi horoskopi ir labvēlīgi un ne katrs ir gatavs dzirdēt, ka viņa raksturs nebūt nav ideāls. Bez tam jāņem vērā, ka lielākoties problēmu cēloņi meklējami bērnībā, audzināšanā, zemapziņā vai pat galu galā karmā. Tāpēc vizītes laikā cenšos likt lietā ne tikai astroloģiju, bet arī psiholoģiju un citas zinības.

Jūs septiņus gadus jūs esot strādājusi Turcijā – vadījusi savu izklaižu klubu. Kāpēc bija nepieciešama Turcija, ja reiz Latvijā jau bija sava astroloģijas skola?

Jā, man bija savs klubs Marmarisā. Visu dzīvi esmu gribējusi atvērt restorānu. Turklāt man patīk tāda sakārtoti trauksmaina dzīve ar pārmaiņām un izaicinājumiem. Turcijā saskatīju lielākas perspektīvas. Bet pamēģināju, un neizdevās, jo bizness kā jēdziens tur nepastāv.

Kāpēc Turcija? Man bija diezgan apgrūtinātas attiecības ar manu māti un meitu. Labas, bet ne siltas līdz galam. Kā astrologs un ezotērisks cilvēks sapratu, ka tam ir daudz dziļāka nozīme nekā tikai labas–sliktas attiecības. Ar to saskaros ikdienā, pētot citu dzīvesstāstus. Vienvārdsakot – uz Turciju aizveda dzīves līkloči, kuros bija iesaistīts gan mans bijušais vīrs, gan labākā draudzene un citi cilvēki. Īsti negribēju braukt, droši vien nojauzdama, kas mani tur sagaida.

Turcija, ja vien tu nebrauc tur atpūsties, nav nekāda medus maize. Drošības likumi – nekādi, kaut arī šķiet, ka esi kūrortā un ir policija. Totāls sieviešu beztiesiskums... Reiz lielveikalā gaidīju pie uzlaikošanas kabīnes, daudz dažādām mantām paņēmusi pilnas rokas. Bet pārdevējam negribējās ar mani krāmēties, tāpēc viņš visu laiku teica, ka uzmērīšanas kabīnes ir aizņemtas. Tā kādu laiku nostāvēju ar drēbju kaudzi rokās. Beigās apnika, un es ar savu latviešu sievietes temperamentu nometu visu uz galda, par ko... dabūju pa seju. Līdzi bija mans turks, kurš pateica, lai bēgam, bet pats palika ar viņiem fiziski izskaidroties. Marmaricas tirgum, kur ir tikai tūristi, es pēc tam nedrīkstēju tuvumā rādīties. Ja aizietu, «klusais telefons» ātri nostrādātu, un es norautos no cilvēkiem, ar kuriem izkāvās mans turks. Sieviete viņiem nav nekas, lai arī kādu mīl varbūt.

Ko tikai neatskatījos savā klubā! Daudzas Eiropas sievietes uz Turciju brauc pēc seksa pakalpojumiem. Reiz pie galdiņa manā klubā vēnas sev pārgrieza apmēram 13 gadu vecs zēns – eiropiešu atvase. Meita toreiz bija pie manis. Viņa vienīgā noreaģēja, piesteidzās aizspieda roku... Vedām uz slimnīcu, uz kuru ceļu atradām intuitīvi. Paspējām... Dzīvojot ārpus kūrorta (pie Sīrijas robežas), tā bija ikdiena – kādu varēja sadurt, sašaut. Ejot laukā Jaungada svinībās, pamanīju, ka tiek sista sieviete. Es uzvilkos, ka kaut kas jādara, jāzvana. Līdz mani atsēdināja ar jautājumu, vai gribu, lai piekauj arī mani. Ja ne – nejaucies!  

Marmarisā iepazinos ar cilvēku, kas ir manas iepriekšējās dzīves mamma. Bet to nevar izstāstīt nelielā intervijā, es tagad par to rakstu grāmatu. Man šim cilvēkam bija jāatdod parādi par to, ko iepriekšējā dzīvē biju nodarījusi savai mammai.

Kad bija ļoti grūti, gāju pie savas garīgās skolotājas un prasīju, par ko man tāda nelaime uzbrukusi. Viņa teica, ka tā nav nelaime, bet visaugstākā dāvana. Pateicoties tam, ka esmu strādājusi daudzus gadus ar cilvēkiem un mēģinājusi palīdzēt, man dota iespēja sakārtot savas attiecības un iepriekšējo dzīvi. Manas septiņu gadu sāpes īstenībā beidzās pagājušā gada 21. jūnijā. Man ir nokārtojušās un uzlabojušās attiecības gan ar māti, gan ar meitu, lai gan neesmu šajā ziņā neko darījusi.

Šovā jūs prognozējat citu attiecības. Kāda izveidojusies jūsu ģimenes dzīve?

Ar meitas tēvu – pirmo vīru – man attiecības bija jau no 15 gadu vecuma. Septiņus gadus bijām draugi. Tagad esmu sapratusi, ka vienaudžu attiecības veidojas labi ja ap 30 gadiem. To laikam atkārtoju katrā raidījumā.

Kad izšķīrāmies, šķita, ka esam jau veselu stāstu nodzīvojuši. Domāju, ka vajadzīgs vecāks vīrietis, un turpmākās divas attiecības veidoju ar vīriešiem, no kuriem viens bija 17, bet otrs – 13 gadu vecāks. Ar otro 30 gadu vecumā apprecējos. Sapratu, ka vecāki vīrieši vienalga nesniedz gandarījumu. Patiesībā vecāki vīrieši der ļoti mazam procentam sieviešu.

Katrā ziņā esmu pateicīga abiem saviem vīriem, ka manā dzīvē viņi bijuši, mums aizvien ir ļoti labas attiecības. Viens cilvēks ir ceļš pie nākamā.

Un kurš tas būtu tagad

Par to pagaidām nevēlos runāt. Laiks nav pienācis. Jā. (Smejas.)

Vai pati sev astroloģisko karti pirms būtiskiem lēmumiem veidojat?

Protams, bet ne ikdienā gluži uz visiem jautājumiem. Globāli – jā. Piemēram, vai man piedalīties šajā šovā.

Atbildi jau varam nojaust! Ieva Valtere/ „Rīgas Viļņi”/ Foto: publicitātes, Eduards Paņičevs