Māte ar krūti baro savu 5 gadus veco dēlu un saskaras ar neizpratni. FOTO
„Cilvēki domā, ka es esmu dīvaina un audzinu jaunus dīvainīšus,” teic 42 gadus vecā triju bērnu māmiņa Samanta. Viņa ar krūti baro visus savus bērnus – gan zīdainīti, gan trīs gadus veco meitu, un arī piecgadīgais dēls joprojām ir „pie mammas pupa”.
Lielbritānijas pilsone Samanta Viljamsa ar savu atklāto stāstu šokējusi britu sabiedrību. Valda uzskats, ka mazuli ar krūti jāpārtrauc barot plus mīnus viena gadiņa vecumā, bet Samanta kaismīgi aizstāv savu modeli: krūts piens regulāri tiek arī viņas vecākajam dēlam, kuram ir pilni 5 gadi.
„Cilvēki maldīgi domā, ka bērnam pēc viena gada vecuma mammas pienu vairs negribas vai nevajag dot,” izdevumam „The Sunday People” atklāj Samanta. Viņa audzina piecgadīgo Trevoru, trīsgadīgo Klēru un septiņus mēnešus veco Ītenu. Visbiežāk māte vienlaicīgi baro divus bērnus – katru pie savas krūts.
„Es ceru, ka mans stāsts lauzīs šos muļķīgos stereotipus. Tagad, kad arī Kembridžas hercogiene Ketrīna paziņojusi, ka mazo princi Džordžu baro ar krūti, šī lieta ir jāpopularizē,” uzskata 42 gadus vecā sieviete. Samanta saskaras ar nosodījumu par to, ka arī divus vecākos bērnus baro ar krūti, pat draugi un paziņas izrāda neizpratni. Samanta ar šiem aizspriedumiem cīnās katru dienu, un viena no metodēm – viņa piecgadīgo Trevoru zīda arī publiskās vietās, piemēram, restorānos.
Pavisam nesen viesmīle kādā Anglijas restorānā palūgusi māmiņai pamest iestādījumu: „Mans bērns ēda. Tās ir dēla pusdienas, kamēr es ēdu pie galdiņa. Viesmīle taču nekad nelūgtu man doties ar visu šķīvi uz tualeti notiesāt maltīti, tomēr, kad zīdīju Trevoru, viņa teica: vai nu ejiet prom, vai uz tualeti,” sašutusi stāsta māmiņa.
Samanta saskārusies arī ar svešu cilvēku naidpilniem komentāriem. „It kā es darītu kaut ko sliktu! Zīdīt bērnu ar krūti ir dabiskāk par dabisku, un es uzskatu, ka mātes piens mazajam vajadzīgs tik ilgi, cik vien viņš to vēlas”. Daudzi arīdzan meklē psiholoģiskus iemeslus Samantas nostājā, uzskatot, ka sievietei ir problēmas ar bērna „palaišanu” no sevis vaļā, viņa baidoties vājināt saikni ar atvasēm. „Jā, mani ir saukuši arī par slimu egoisti,” viņa sūkstās.
Divi vecākie bērni ikdienā dabū arī parastu pārtiku, gluži kā visi citi bērni. Taču viņi vēlas krūts pienu, un visbiežāk pieprasījums nāk taisni tajā brīdī, kad barots tiek pastarītis Ītens. „Puika un meita ēd pienu un mēdz noraksturot tā garšu. Reizēm pienam esot šokolādes piegarša, reizēm gadoties zemeņu nianse,” atklāj Samanta. Dienās, kad piens Trevoram šķiet pārāk salds, viņš to nevēlas.
