Agrā bērnībā nolaupīts zēns pēc 23 gadiem atrod savus īstos vecākus
Stāsta aizsākums meklējams kādā nelielā Ķīnas provincē. 1990.gadā Lū Ganam bija vien pieci gadiņi, un viņš tika vecākiem nolaupīts ceļā uz bērnudārzu, lai bērnu pārdotu melnajā tirgū tiem, kam savu atvašu būt nevarēja. 23 gadus pēc pazušanas vīrietim izdevies atrast savas mājas un savus radiniekus.
Piecgadīgo Lū gluži vienkārši nolaupīja uz ielas, kad viņš gāja uz bērnudārzu. Bērnu tirgoņi puiku pārdeva kādai ģimenei, kas dzīvoja gandrīz 1500 kilometru tālāk no vietas, kur bija Lū mājas. Tie nebija slikti cilvēki, taču zēns sapratis, ka viņš ir ticis nolaupīts saviem īstajiem vecākiem. „Adoptētāji” aizgāja mūžībā divus gadus pēc Lū ienākšanas viņu ģimenē, un puiku turpināja audzināt viņu vecāki.
Tomēr astoņu gadu vecumā Lū aptvēra, ka viņš grib nokļūt atpakaļ pie saviem vecākiem, savās mājās, savā ciemā. Tomēr pavedienu viņam nebija tikpat kā nekādu, vien blāvas atmiņas par dažiem ceļiem, kokiem, ēkām. Kamēr pasaulē vēl nebija izplatīts internets, Lū dzīvoja pie svešajiem cilvēkiem saprotot, ka viņš nevar nokļūt atpakaļ mājās.
Tomēr 2012.gadā viņš sāka meklēt savas mājas un bioloģiskos vecākus, izmantojot visu pieejamo informāciju, ko sniedza globālais tīmeklis. Bija izveidotas vairākas vietnes, kas šādiem – pazudušiem, nolaupītiem – cilvēkiem var palīdzēt atrast savus radiniekus. Viņš jau dzīvoja kopā ar savu mīļoto sievieti, tomēr apsolīja sev, ka neprecēsies līdz nebūs atradis savu māti un tēvu.
Lū Ganam palīdzēja kāds brīvprātīgo forums, kurā viņš dalījās ar atmiņām no laika, kad viņam bija vien pieci gadi. Viņš aprakstīja, ka dzīvojis pie akmeņainas upes, atcerējās arīdzan, kā piepeši uznākuši plūdi aizskalojuši tiltu un ka dzīvojis netālu no automaģistrāles, kuru tobrīd būvēja. Vēl viņš minēja, ka varētu būt nācis no Sičuanas provinces, jo kāds no paziņām reiz sacījis, ka Lū runā nedaudz sičuaniešiem raksturīgā dialektā.
Brīvprātīgie savukārt tūdaļ arhīvos pārbaudīja vietas Ķīnā, kur ap 1990.gadu tika būvēti autoceļi. Tā bija neiespējamā misija, tāpēc Sičuanas province tika pētīta atsevišķi – tas bijis ļoti grūts uzdevums, jo viena šī province ir divu Lielbritāniju izmērā! Galu galā kādam brīvprātīgajam izdevās atrast Sičuanas autoceļu izbūves karti 1990.gadā, kur, saskaņā ar Lū vides atmiņām, bija divas vietas, kas atbilda Lū sacītajam.
Tuvinot satelīta kartes Lū arvien vairāk noticēja, ka viņam izdosies atrast mājas, jo bija vietas un lietas, kas dzīvoja viņa atmiņās un līdzīgas izskatījās arī tagad, piemēram, plūdu aizskalotais tilts, kura balsti un konstrukcijas paliekas vēl atradās turpat upē. Lū devās uz ciemu vārdā Žendonga. Jau juzdams un zinādāms, ka, visticamāk, 23 gadus ilgie meklējumi vainagojušies ar panākumiem.
Šī gada 9.maijā Lū Gans atgriezās savās mājās pie saviem īstajiem vecākiem! Lū vecāki esot neizsakāmi laimīgi par pēkšņo dēla atgriešanos, un nu viņš precēsies ar savu sievieti, uz kāzām aicinot gan savus bioloģiskos vecākus, gan „adoptētāju” vecākus, kuri viņu audzināja visus šos gadus un izturējušies laipni un labi.
