Visas šīs eiro monētas tagad ir derīgas arī Latvijā
Nīderlande uz sava eiro likusi karalieni, Austrija – Mocartu, Slovēnija – savu izcilāko dzejnieku. Katra eirozonas valsts monētas reversu – aizmuguri – veido atšķirīgu, un tādējādi ir teju simts dažādu monētu, kas kopš 1. janvāra ir derīgas arī Latvijā, un tirgotājiem tās ir jāpieņem kā oficiāls maksāšanas līdzeklis.
Uz Austrijas 2 eiro monētas redzams Austroungārijas rakstnieces un pacifistes, baroneses Bertas fon Sutneras (1843–1914) portrets. Viņa savu dzīvi veltīja miera kustībai, kļuva par pirmo sievieti, kas saņēmusi Nobela miera prēmiju, bet nomira pusotru mēnesi, pirms sākās Pirmais pasaules karš.
1 eiro godina izcilo komponistu Mocartu. 50 centi veltīti jūgendstila dzimšanai; uz 20 centiem – Belvederas pils, viena no skaistākajām Austrijas baroka celtnēm; uz 10 centiem – Stefana katedrāle, viena no Vīnes gotikas pērlēm.
Uz 5 centiem – Alpu prīmulas; uz 2 centiem – ēdelveiss, uz 1 centa monētas – genciāna, vēl viens Austrijas floras zieds.
Uz visām monētām rotājas karalis Alberts II. Jādomā, drīzumā gaidāms jaunas naudas laidiens, jo šovasar Alberts II atkāpās no troņa par labu dēlam, un tagad Beļģijas karalis ir Filips I.
Uz 1 un 2 eiro monētām mūsdienu mākslinieka Hoakima Himineza zīmētais koks simbolizē dzīvību, turpinājumu un izaugsmi. Uz monētām izkalta Republikas devīze franču valodā: “Brīvība, vienlīdzība, brālība.”
Uz 10, 20 un 50 centiem redzamā sējēja kādreiz rotāja arī franku monētas. 1, 2 un 5 centi atvēlēti Mariannai – oficiālajam Francijas simbolam.
Eirozonas rūpju bērni, ieviešot eiro, ir godam centušies – katra monēta ir atšķirīga. Uz 2 eiro monētas – mozaīka no senās Spartas (3. gadsimts p. m. ē.), kas ataino Zevu buļļa veidolā nolaupām Eiropu. Šīs grieķu mitoloģiskās skaistules vārdā nosauca Eiropu.
1 eiro rotā pūce – tāds pats dizains bija senai Atēnu 4 drahmu monētai 5. gadsimtā p. m. ē. 50 centu monēta godina Elefteriosu Venizelosu (1864–1936), slavenu grieķu politiķi, reformatoru un diplomātu. Uz 20 centiem likts Joans Kapodistriass (1776–1831), pirmais Grieķijas valsts vadītājs pēc Neatkarības kara (1821–1827).
Uz 10 centiem – Rigas Fereoss (Velestinlis; 1757–1798), grieķu apgaismotājs, salīdzināms ar mūsu jaunlatviešiem, kurš iedvesmojis uz atbrīvošanos no turku kundzības.
5 centi ar modernu tankkuģi simbolizē grieķu jūrasbraucēju garu, 2 centi – korvetes tipa kuģi, kādu izmantoja Grieķijas Neatkarības karā, 1 centa monēta atvēlēta Atēnu demokrātijas laika (5. gadsimts p. m. ē.) kara kuģim.
Igauņi pirmie no Baltijas valstīm ieviesa eiro un dizainam uz visām monētām izvēlējās Igaunijas karti.
Zaļās salas naudu rotā tradicionāls Īrijas simbols – ķeltu arfa.
2 eiro monēta godina itāliešu dižāko dzejnieku, Dievišķās komēdijas autoru Aligjēri Danti. Uz 1 eiro likts renesanses laika ģēnija Leonardo da Vinči slavenais cilvēka ķermeņa rasējums.
Uz 50 centu monētas atainots Senās Romas imperators Marks Aurēlijs, uz 20 centiem redzama itāļu futūrisma celmlauža mākslinieka (1882–1916) Umberto Boccioni skulptūra, 10 centu dizainu iedvesmojis viens izcilākajiem mākslas meistardarbiem pasaulē, Sandro Botičelli Veneras dzimšana (1486).
Uz 5 centiem rotājas Flāvija amfiteātris, uzcelts mūsu ēras 80. gadā; uz 2 centiem – 170 metru augstais Mole Antonelliana tornis Turīnā, uzcelts 1889. gadā; uz 1 centa – 13. gadsimta Montes cietoksnis.
1 un 2 eiro ar elku tēlu krusta formā atgādina Kipras 5000 gadu senu pagātni. Uz 10, 20 un 50 centiem – tirdzniecības kuģis no 4. gadsimta p. m. ē. atgādina Kipras nozīmīgo lomu senlaiku jūrniecībā. Uz 1, 2 un 5 centiem – Kipras mufloni.
Šī valsts nav daudz domājusi – visas monētas rāda Viņa Karaliskās Augstības Lielhercoga Henrija profilu.
Uz 1 un 2 eiro – Maltas krusts, uz 10, 20 un 50 centiem – Maltas ģerbonis, uz 1, 2 un 5 centiem – 5600 gadu sens tempļu komplekss.
Monako jau bijuši divi monētu laidieni. Pirmajā sērijā uz 2 eiro monētas ir princis Rainiers III, uz 2 eiro – viņa un kroņprinča Alberta profili. Otrajā sērijā uz monētām jau ticis jaunais princis Alberts II. Uz pārējām monētām – prinča zīmogs vai ģerbonis.
Līdzīgi citām Eiropas monarhijām arī nīderlandieši nolēmuši uz monētām likt tikai savu valdnieci – karalieni Beatriksi.
1 un 2 eiro centrā rotājas 1144. gada karaliskais zīmogs, arī uz 10, 20 un 50 centiem likts karaļa zīmogs, tikai no 1142. gada. Uz 1, 2 un 5 centiem – pirmais karaliskais zīmogs no 1134. gada, kur rakstīts ‘Portugāle’. Jāpiebilst, ka Portugāle sen vairs nav monarhija.
Uz 2 eiro – par Rīgu piecreiz mazākās pundurvalsts valdības nams Palazzo Pubblico, uz 1 eiro – Republikas ģerbonis.
Uz 50 centiem – Sanmarīno trīs torņi – Guaita, Kesta un Montale; uz 20 centiem – svētais Marīno, kurš 301. gadā nodibināja Sanmarīno, pasaulē vecāko joprojām pastāvošo republiku; uz 10 centiem – Svētā Marīno bazilika.
1, 2 un 5 centu monētas ataino trešo, Montales, torni, Brīvības statuju un pirmo, Guaitas, torni.
Uz 1 un 2 eiro – krusts uz trim pakalniem, kas ir valsts simbols. Uz 10, 20 un 50 centiem – Bratislavas pils, uz 1, 2 un 5 centiem – Krivāna smaile Tatru kalnos, kas simbolizē slovāku suverenitāti.
Uz 2 eiro godāts dzejnieks Franss Prešerens un slovēņu valodā rakstīts: “Dievs, svētī visas tautas.” Tā ir rinda no viņa poēmas Zdravljica, kas ir arī valsts himna. Uz 1 eiro – pirmās slovēņu valodā iespiestās grāmatas autors Primožs Trubars
Uz 50 centiem – Triglavas kalns; uz 20 centiem – Lipizzaner šķirnes zirgi; uz 10 centiem – dzīvē neīstenots, ambiciozs Slovēnijas parlamenta plāns; uz 5 centiem – sējējs; uz 2 centiem – senlaiku akmens tronis; uz 1 centa – stārķis.
Somi izvēlējušies uz 2 eiro atainot savas dabas veltes – lācenes, ar to ogām bagāti ir Somijas meži. Uz 1 eiro – gulbji lidojumā. Uz pārējām monētām – Somijas heraldiskais lauva.
Gan uz 1, gan 2 eiro monētas atainots karalis Huans Karloss I; 10, 20 un 50 centu monētas godina Donkihota autoru, spāņu literatūras tēvu Migelu de Servantesu; uz 1, 2 un 5 centiem attēlota Santjago de Kompostelas katedrāle, spāņu arhitektūras pērle un daudzu svētceļnieku mērķis, jo šeit apbedīts Jēkabs, viens no Jēzus apustuļiem.
Uz 1 un 2 eiro monētām attēlots tradicionālais Vācijas suverenitātes simbols ērglis; uz 10, 20 un 50 centiem – Brandenburgas vārti; uz 1, 2 un 5 centiem – ozola zars, kas kādreiz rotāja vācu feniņus.
Arī Svētais Krēsls ir pievienojies eirozonai. Uz monētām atainots nu jau mūžībā aizgājušais pāvests Jānis Pāvils II. 2005. gadā izlaistajā sērijā attēlots kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerbonis, novietots uz Apustuliskā Kambara emblēmas.
