Latvija neatbalstīs ģenētiski modificētas kukurūzas ieviešanu
Saeimas Eiropas lietu komisija konsekventi iestājas pret ģenētiski modificētu kukurūzu ievešanu Eiropas Savienības (ES) tirgū, pavēstīja Saeimas Preses dienestā.
Par to komisijas deputāti vienojās piektdien sēdē, apstiprinot Latvijas nacionālo pozīciju gaidāmajai ES Vispārējo lietu padomei.
"Eiropas lietu komisija ir uzmanīgi sekojusi līdzi šim jautājumam jau kopš tā nonākšanas ES dienas kārtībā. Šī brīža situācija liecina, ka, dalībvalstīm balsojot, šajā jautājumā varētu netikt sasniegts kvalificētais balsu vairākums ne par, ne pret priekšlikumu. Tas Eiropas Komisijai dotu iespēju jautājumu virzīt tālākai izskatīšanai," norādīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, piebilstot, ka komisija aicināja Ārlietu ministriju un Zemkopības ministriju (ZM) izmantot procedurālās iespējas, lai panāktu Latvijas pozīcijai atbilstošu jautājuma rezultātu.
Savukārt ZM pārstāvji komisijas sēdē atzīmēja, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir norādījusi, ka ģenētiski modificētā kukurūza nav kaitīga cilvēkiem, dzīvniekiem un videi, tomēr pastāv bažas, ka tā var ietekmēt citus organismus, kuri nav šīs kukurūzas kaitēkļi. Tāpat kukurūza ģenētiskās modifikācijas rezultātā ir padarīta izturīgāka pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem.
ĢMO ir dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēniem. Izplatītākie ģenētiski modificētie augi galvenokārt ir soja un kukurūza , taču pašlaik pasaulē pārtikā jau plaši izmanto arī ģenētiski modificētus rīsus un rapsi. Pašlaik Eiropas Savienībā gan atļauta tikai vienas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšana.
Latvijā šo jomu regulē ĢMO aprites likums, un tas noteic, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu tās administratīvajā teritorijā. To aizliegušas ir 103 no 109 Latvijas pašvaldībām.
BNS
