Pakāpeniski tiks atvērts arī gāzes tirgus
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim.
Likuma grozījumi paredz, ka gāzes tirgus atvēršana notiks vairākos posmos, sākot no šī gada 4.aprīļa, vispirms paredzot uzņēmuma AS "Latvijas gāze" grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat paredzēts gāzes sistēmas operatora pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.
Savukārt "Latvijas gāzes" sadalīšana plānota ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē "Latvijas Gāzes" un Ekonomikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka, iespēja, ka kāds no šiem nosacījumiem tiks izpildīts līdz 2017.gada aprīlim, ir ļoti maza.
Iepriekš saskaņā ar Saeimas pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīto priekšlikumu sadales sistēmas operatora nodalīšanai bija paredzēts pārejas periods līdz 2015.gada 1.janvārim.
Enerģētikas likuma grozījumi arī paredz dabasgāzes apgādē aizliegt šķērssubsīdijas, kas ir darbības, ko dabasgāzes apgādes komersants veic, pārvietodams izmaksas vai citas saistības starp dabasgāzes ražošanu, iepirkšanu, sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumu, uzglabāšanu vai dabasgāzes tirdzniecību un pārvadi, sadali vai cita veida komercdarbību.
Līdz ar grozījumiem likums tiks papildināts arī ar jaunu nodaļu, kas noteiks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tiesības sodīt gāzes sistēmas operatoru par likumā noteikto prasību neievērošanu, piemēram, pakalpojumu sniegšanu bez licences.
Šis likumprojekts šodienas sēdē plašas debates neizraisīja, kā arī atbalsts tam bija diezgan pārliecinošs - par likuma grozījumiem balsoja 87 deputāti un tikai parlamentārietis Rihards Eigims (ZZS) balsojumā atturējās. Savukārt vēl desmit deputāti balsojumā nepiedalījās.
Atsevišķi deputāti pauda savu viedokli pirms balsojuma par ierosinājumu, kas saistīts ar "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Deputāts Ivars Zariņš (SC) pauda viedokli, ka "gāzes monopolistam ir jādara gals", turklāt jādara viss nepieciešamais, lai to varētu izdarīt pēc iespējas ātrāk.
"Tomēr, lai tas nenotiktu tikpat nepārdomāti, kā tas ir noticis ar elektrības tirgus liberalizāciju, ir jāatceras, ka katrs no šiem mēriem, katrs no šiem pasākumiem maksās. Un maksās kopumā vairākus miljonus," klāstīja Zariņš. Viņš arī piebilda, ka par šo atbalstīto priekšlikumu varēs justies apmierināti "Latvijas Gāzes" akcionāri, jo viņu intereses tiks ievērotas. Tomēr Saeimas komisijas sēdē neesot saņemta atbilde, vai tas atbilst arī Latvijas patērētāju interesēm, sacīja Zariņš.
Patlaban Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums - "Latvijas Gāze" -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas piedāvāto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis ir saskaņā ar Trešās enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.
LETA, Foto: All Over Press
