Eiroparlaments atbalsta dzelzceļa tirgus atvēršanu konkurencei
Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja sešu tiesību aktu projektus par Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa nozares reformu, kas paredz dzelzceļa tirgu atvērt konkurencei, informēja Eiroparlamenta preses dienestā.
Dalībvalstīm, kas pašlaik uztic dzelzceļa pakalpojumu sniegšanu tikai vienam operatoram, vajadzētu rīkot publiskus konkursus. Jāuzlabo tirgus jaunienācēju vai nelielu operatoru piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai un jāvienkāršo sarežģītās procedūras vilcienu ekspluatācijas autorizēšanai, paredz šie projekti.
Lai uzlabotu dzelzceļa pakalpojumu kvalitāti, vēršot uzmanību uz praktiskiem, pasažieriem jūtamiem uzlabojumiem, publisko pakalpojumu līgumos jānosaka konkrēti efektivitātes un pakalpojumu kvalitātes kritēriji, pauž Eiroparlaments trešdien pieņemtajos tiesību aktu grozījumos par sabiedrisko pakalpojumu līgumu piešķiršanu dzelzceļa pārvadājumu nozarē.
Deputāti ierosina saglabāt iespēju dalībvalstu iestādēm piešķirt sabiedriskos līgumus tieši to izvēlētam dzelzceļa operatoram, tomēr ierobežot šāda veida līgumu maksimālo darbības laiku un pieprasīt dalībvalstīm pamatot, kāpēc tās izvēlējušās tiešu piešķiršanu, nevis publisku konkursu. Par attaisnojošiem iemesliem varētu uzskatīt efektivitātes kritērijus, piemēram, sniegto pakalpojumu precizitāti, izmaksu efektivitāti, piedāvāto pārvadājumu biežumu vai pasažieru apmierinātību.
Publisko pakalpojumu operatoriem, ko izvēlējušās dalībvalstu iestādes, būs jānodrošina saviem darbiniekiem darba apstākļi, kas atbilst valsts, reģiona vai vietēja līmeņa sociālajiem noteikumiem par darbinieku pārņemšanu, ja notiek operatora maiņa. Būs jāpārņem arī kolektīvie līgumi un jānodrošina pienācīgi nodarbinātības apstākļi, norādīts tekstā.
Ierosināto noteikumu mērķis ir sniegt iespējas tirgus jaunienācējiem un dot vienlīdzīgu piekļuvu sliežu infrastruktūrai visiem operatoriem, vienlaikus saglabājot īpašo sabiedrisko pakalpojumu līgumu nozīmi. Deputāti pieprasa arī noteikt minimālo sabiedrisko līgumu skaitu, kas jāpiešķir katrā dalībvalstī, ņemot vērā dzelzceļa pārvadājumu apjomu, lai palīdzētu arī mazākiem operatoriem sacensties par publiskajiem līgumiem.
Deputāti atbalstīja noteikumus, kas liek harmonizēt drošuma sertifikācijas procedūras un saīsināt dzelzceļa sastāvu autorizēšanas procedūru laiku.
"No Latvijas viedokļa galvenais, ka jaunajos likumos ir izdevies iestrādāt normas, kas pārejas periodā līdz ES vienotajai dzelzceļa telpai uzliek par pienākumu Baltijas valstīm panākt savstarpēju tehnisko standartu savietojamību, lai gan tās nenonāk ES vienotā uzrauga - Eiropas Dzelzceļa aģentūras - pārraudzībā," sacīja EP deputāts Roberts Zīle.
Viņš arī atzīmēja, ka asās politiskas debates un balsojums EP par dzelzceļa paketes politisko sadaļu rāda, ka nekur tālu dzelzceļa nozares liberalizācijas jomā, piemēram, dzelzceļa infrastruktūras nodalīšanā no dzelzceļa pārvadātājiem, ES dalībvalstis, īpaši lielās dalībvalstis ar ekonomiski un politiski ietekmīgajiem tradicionālajiem dzelzceļa uzņēmumiem, nav gatavas iet.
"Rodas iespaids, ka Parlamenta deputāti neatkarīgi no politiskās piederības uzskata, ka dzelzceļa transports ir unikāla nozare, kas atšķirībā no aviācijas vai enerģētikas spēs attīstīties bez konkurences. Šobrīd ES valstīs dzelzceļa subsidēšanai gadā tiek iztērēti 46 miljardi eiro. Tad vienīgā alternatīva, ko es redzu, ir dubultot šīs izmaksas cerībā, ka dzelzceļa pakalpojumu kvalitāte kaut nedaudz pieaugs," sacīja Zīle.
Minētais balsojums apstiprināja Eiroparlamenta pirmā lasījuma nostāju par sešiem tiesību aktiem, kas veido "ceturto dzelzceļa tiesību aktu paketi". Galīgajā lasījumā to pieņems nākamajā Eiroparlamenta sasaukumā. Jaunais Eiroparlaments tomēr varēs arī grozīt trešdien pieņemtās prasības, ja to pieprasīs attiecīgā komiteja un tam piekritīs arī politisko grupu vadītāji.
