Policija "arestē" Rīgas mikroautobusu pasažierus
Ja rīdzinieks iekāpis „nepareizajā” maršruta mikroautobusā, viņam jārēķinās ar to, ka busiņu pēkšņi var apturēt policija un viņš kļūs par pašvaldības un „nelegālo mikriņu” kariņa ķīlnieku. Policija viņam ne tikai liks nīkt busiņa salonā, bet arī uzstājīgi pieprasīs rakstīt sūdzību pret mikroautobusa vadītāju.
Pasažierim jau neinteresē savstarpējās pārvadātāju cīņas. Ja uz mikriņa rakstīts maršruts, tas apstājas un no pasažiera iekasē naudu par braucienu, tad cilvēks ir pārliecināts, ka viņš ar to bez problēmām aizbrauks no punkta A uz punktu B. Tomēr tas tā nebūt nav.
Mikroautobusa pasažieri kļūst par pašvaldības policijas un pārvadātāju ķīlniekiem
Līdzko vairumu Rīgas maršrutu reisu pārņēma kompānija „ Rīgas mikroautobusu satiksme”, no tirgus tika izstumti konkurenti, kuri nu, lai varētu turpināt darbu, izdomājuši viltīgu shēmu, kā apiet striktos noteikumus, ar kuriem pašvaldība pasažieru pārvadājumus deleģē tikai tajā reģistrētiem pārvadātājiem.
No tirgus izstumtiem tagad veic tā saucamos neregulāros pārvadājumus, it kā noslēdzot līgumus ar firmām, lai pārvadātu tikai to darbiniekus. Tomēr tas tā ir tikai uz papīra, jo šie mikriņi pasažierus uzņem jebkurā vietā, neprasa, kur viņi strādā un viņiem iekasē maksu par braucienu – parasti 70 eirocentus. Nereti pasažieri sūdzas, ka viņiem netiek izsniegtas biļetes, bet vadītāji ir rupji. Šie neregulārie pārvadātāji rada zaudējumus „Rīgas mikroautobusu satiksmei” un, neizsniedzot biļetes, izvairās no nodokļu maksāšanas. Tomēr pasažieris, iekāpjot šādā busiņā, nejūtas vainīgs un viņš ir svēti pārliecināts, ka bez aizķeršanās tiks līdz galamērķim.
Tomēr nākas arī vilties, jo pašvaldība uzsākusi kariņu pret neregulārajiem pārvadātājiem, kurā par ķīlniekiem kļūst pasažieri. Pagājušajā nedēļā kādā darbdienas vakarā par šādu ķīlnieci kļuva Rīgā strādājošā Inese Šmeliņa. Viņa Kasjauns.lv stāsta:
„25. februārī ap pusseptiņiem vakarā Duntes ielā pie Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas nobalsoju mikroautobusu „Vecmīlgrāvis – Centrs”. Tūlīt to arī apturēja pašvaldības policija, rakstīja vadītājam protokolu, jo viņš kaut ko bija pārkāpis. Ko tieši viņš bija nogrēkojies, es, protams, nezinu. Savukārt mūs, pasažierus, no salona ārā nelaida un policisti ļoti uzstājīgā tonī mums prasīja rakstīt sūdzību par vadītāju un parakstīt sastādīto protokolu, ko es nedarīju. Ja arī šoferis ir pelnījis sodu, tad kāpēc mums, pasažieriem, par to nācās ciest – mūs kādas divdesmit minūtes nelaida ārā no salona un turēja par ķīlniekiem. Es, piemēram, tādēļ nokavēju kādu tikšanos. Varēja taču mums ļaut izkāpt un ceļu turpināt ar citu transportu…”
Pašvaldības policija: „nelegālie mikriņi” apdraud satiksmes dalībnieku drošību
Konkrēto gadījumu Kasjauns.lv komentēja Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Inese Krieviņa: „Ņemot vērā Rīgas pšvaldības policijā (RPP) saņemto informāciju par atsevišķu mikroautobusu „uzvedību” pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos, apdraudot citu satiksmes dalībnieku drošību, apgrūtinot drošu piekļūšanu sabiedriskā transporta pieturvietām un traucējot sabiedriskā transporta pasažieru uzņemšanu pieturvietās, kā arī ar agresīvu braukšanas stilu un neatļautu pagriezienu veikšanu radot ceļu satiksmē bīstamas situācijas, RPP pastiprināti kontrolē neregulāros un nelegālos pārvadātājus un veic to, lai uzraudzītu un izskaustu prettiesiskas un drošību apdraudošas darbības no šo pārvadātāju puses attiecībā pret citiem satiksmes dalībniekiem, sabiedriskā transporta lietotājiem un visiem iedzīvotājiem.
Veicot šo nelegālo pārvadātāju kontroli, RPP ir konstatējusi dažādus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, tostarp sabiedriskā transporta joslu neatļautu izmantošanu, apstāšanās un stāvēšanas gadījumus sabiedriskā transporta pieturvietās, pārvadājumu veikšanu bez atbilstošas dokumentācijas un licences.
Attiecībā uz minēto konkrēto gadījumu Duntes ielā, mikroautobusa vadītājs tika apturēts, jo neievēroja 326. ceļazīmes „apstāties aizliegts” prasības. Automašīnas vadītājam sastādīts protokols par Ceļu satiksmes noteikumu prasību neievērošanu, par ko atbildība paredzēta Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.10 panta 2. daļas 8. punktā „Par apstāšanos 326. ceļa zīmes darbības zonā”. Par to izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit eiro apmērā. Iepriekš minēto pārkāpumu saskaņā ar LAPK 2141. pantu ir tiesīgi izskatīt un piemērot sodus uz vietas arī RPP inspektori.
Veicot lietvedību iepriekš minētā pārkāpuma sakarā tika vērtēts arī, vai autovadītājs nav pārkāpis LAPK 14936. panta 12. daļu par pasažieru neregulārā komercpārvadājuma veikšanu pēc pasūtījuma bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma, kas nosaka, ka neregulārie pārvadātāji var veikt pasažieru pārvadājumu, ja viņiem ir ar pasažieriem vai pasažieru darba devējiem noslēgts rakstveida līgums par pārvadājumu. Tieši tādēļ arī pasažieri tika aptaujāti par šī līguma esamību vai neesamību un, kā tika konstatēts, pasažieri par braucienu samaksājot 70 eirocentus, braukšanas biļetes pretī nesaņēma, respektīvi – bez līguma. Informācija par konstatēto nodota izvērtēšanai Rīgas domes Satiksmes departamentam.
Ja kāds no iepriekš minētā mikroautobusa pasažieriem uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir aizskarts vai aizkavēts, ar iebildumiem un pretenzijām jāvēršas pie pasažieru pārvadātāja, kurš šajā gadījumā bija pārkāpis noteikumus, kas arī bija par iemeslu policijas darbiniekiem mikroautobusu apturēt un saukt pie administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.”
Neregulāro pasažieru pārvadājumu regulējums ir ļoti vispārīgs
Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora biroja galvenā referente Ilze Ķēdže Kasjauns.lv pastāstīja: „Mikroautobusa vadītājs noteikti bija izdarījis pārkāpumu par ko tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un protokola sastādīšana aizņem kādu laiku. Neregulāro pārvadājumu kontrole, lai pārbaudītu dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem aizņem no 20 līdz 40 minūtēm.
Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienests atbilstoši nolikumam regulāri veic regulāro un neregulāro pārvadātāju kontroli atbilstoši tiesiskajam regulējumam.
Satiksmes departamenta Kontroles dienests pastiprināti kontrolē tos pārvadātājus, par kuru apkalpotajiem mikroautobusiem tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības. Reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par pieļaujamā pasažieru skaita pārsniegšanu, biļešu neizsniegšanu un mikroautobusu vadītāju smēķēšanu vadot transportlīdzekli, kontroles dienests savas kompetences ietvaros veic kontroli par pasažieru pārvadāšanas noteikumu ievērošanu.
Jāņem vērā, ka ir pārvadātāji, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, un nav noslēguši līgumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu Rīgas pilsētā un veic pasažieru regulāros komercpārvadājumus, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Jānorāda, ka problēma ar tā saucamajiem nelegālajiem pasažieru pārvadājumiem valstī pastāv jau ilgstoši un līdz galam nav atrisināta dēļ tā, ka šobrīd nacionālajā likumdošanā pasažieru neregulāro pārvadājumu tiesiskais regulējums ir ļoti vispārīgs.
Neviens normatīvais akts neregulē kārtību, kādā veicami pasažieru neregulārie pārvadājumi Latvijas teritorijā. Tas dod iespēju pārvadātājiem, kas saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai, bez noslēgta sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma un saņemta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesību apliecinājuma, veikt pēc būtības regulāros pārvadājumus.”