Kādi ir patiesie Eiropas naudas kārotāja BIRTI mērķi?

Par savu startu BIRTI paziņoja pirms pāris gadiem, piesaistot uzmanību ar nekonkrētību un vispārējiem lozungiem. Pēdējo mēnešu BIRTI laikā ir pieteikusies par īsteno Latvijas zinātnes un ekonomikas glābēju. Tiesa, zinātnes un ekonomikas glābēju vietā, BIRTI vairāk izskatās pēc finanšu shēmas, kuras mērķis ir atsevišķu personu un uzņēmumu interesēs sadalīt simtiem miljonu Eiropas Savienības fondu naudas. To vislabāk raksturo neremdināma finanšu apetīte, dīvainie tēriņi un iesaistītās personas.

BIRTI plānotie naudas tērēšanas apjomi un apgūšanas veidi labi izskaidro agresivitāti, ar kādu BIRTI virzās uz savu mērķu sasniegšanu. Tie ir aprakstīti paša BIRTI gatavotajos un Eiropas Komisijas konsultāciju organizācijai JASPERS iesniegtajos finanšu dokumentos (JASPERS PROJECT FICHE pielikumā). 2012 un 2013. gadā Finanšu Ministrija virzīja BIRTI projektus uz JASPERS, taču Brisele šos projektu pieteikumus diskvalificēja kā nenopietnus. Ja BIRTI nebūtu paklupis uz profesionalitātes tad jau tagad Eiropas naudas tiktu vienkārši trallinātas.

Savā piedāvājumā BIRTI paredzēja 15 miljonus eiro publiskās naudas jau šogad “apgūt” papīru smērēšanai - projektu ekonomiskā pamatojuma sagatavošanai, kas sadalās pavisam “interesantos” tēriņu veidos. Nepilni 1,5 miljoni eiro “izkustu” savādos konsultāciju pakalpojumos. Konkrēti, BIRTI ieceru pielāgošanai valsts iecerēm jeb to integrācijai valsts politikas dokumentos.  BIRTI vēlas nodefinēt Latvijas valsts zinātnes attīstības plānu savās interesēs, ignorējot valsts un publiskās intereses. Galvu reibinošus nepilnus 12 miljonus eiro paredzēts iztērēt izdevumu pozīcijai, kas varētu tikt iztulkota, kā “piemēru izstrāde skiču projektiem” (Development of Sample sketch projects)”. Ņemot vērā, ka “piemēra skiču projekts” nav pat īsti skiču projekts šāda apetīte izskatās pēc krāpšanas.

Atlikušos 870 miljonu eiro sadalītu BIRTI kodols. Ņemot vērā, ka visi 900 miljoni eiro ir Latvijas nākotnes attīstības nauda, tad BIRTI nav ne juridisku, ne morālu tiesību pretendēt uz vidutāja vai starpnieka lomu, nemaz nerunājot par publiskā finansējuma dalītāja lomu it īpaši ņemot vērā tajā esošo personu līdzšinējo darbību.

Īpašu interesi pelna Latvijas universitātes prorektors Indriķis Muižnieks un pēdējā laikā presē ar interešu konfliktiem pazīstamais ārsts Andrejs Ērglis.

BIRTI padomes vadītājs un Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks ir tēvs ciklotrona projektam Salaspilī, kura izmaksas tik plānotas 17 miljonu eiro apmērā. Projekts nav uzsākts, jo Latvijas universitāte nav spējīga piesaistīt līdzfinansētājus tā necaurspīdīguma dēļ. Šodien par dažiem Latvijas universitātes ES projektiem pastiprinātu interesi izrāda Ekonomikas policija.

Savukārt profesora Ērgļa klātbūtne liek domāt par kādas partijas pozitīvisma kampaņas sākšanos. Savulaik profesors ņēma dalību Tautas partijas reklāmas kampaņā, kura tika daļēji finansēta no Stradiņa slimnīcai piešķirtiem līdzekļiem. Diemžēl šodien slimnīca nevar pabeigt jaunā korpusa būvi tieši finansu trūkuma dēļ.

BIRTI zinātnes fasādes fonā rosās uzņēmuma Liepājas Metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans. Kirovs Lipmans ir faktiskais BIRTI maka turētājs, jo ieņem visnotaļ nozīmīgo BIRTI investoru padomes priekšsēdētāja amatu. Valsts Liepājas Metalurgā pazaudēja vismaz 140 miljonus eiro, ko nesekmīgi cenšas atgūt. Pēc Metalurga nedienām no BIRTI organizācijas mājaslapas pazuda Lipmana kunga vārds.

Ministru Kabineta rokās ir lēmums par efektīvu ES fondu līdzekļu izlietojuma plānu nākošajiem 7 gadiem.  Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai jālemj, vai nodot 900 miljonu eiro attīstības finansējuma organizācijai BIRTI, kurā apvienojušies iepriekš lielāko ES naudu “apguvušās” organizācijas un aiz tām stāvošās privātpersonas, vai arī uzticēties ierēdņiem, kuri vēlas mainīt ierasto kārtību. Par Ekonomikas ministrijas un Izglītības ministrijas līdz šim veikto darbu atzinīgus vārdus ir teikusi Eiropas Komisija.

Reklāmraksts / Foto: ekrānuzņēmums no birti.eu