Ekonomikas ministrija plāno elektrības cenu atsaistīt no gāzes cenas

Jau ziņots, ka Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) ir iesniegusi Eiropas Komisijai sūdzību, lai risinātu Latvijā samilzušās problēmas ar lielas jaudas dabasgāzes staciju nesamērīgo atbalstu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja LAEF.

Iesniegtās sūdzības mērķis ir pievērst Eiropas Savienības uzmanību Latvijas enerģētikas problēmām un panākt, ka EK turpmāk ierobežo nesamērīgo valsts atbalstu lielajām dabasgāzes stacijām Latvijā, kas tiek sniegts kā elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. LAEF prognozē, ka EK iesaistes rezultātā ieguvēji būs gan patērētāji, kuriem samazināsies maksājumi par elektroenerģiju, gan enerģētikas nozares dalībnieki kopumā.

"Nekā personīga" ziņo, ka Ekonomikas ministrija grib samazināt peļņu, ko, pateicoties iepriekšējo valdību lēmumiem, no subsidētās elektrības ražošanas saņem mazo staciju īpašnieki.

Obligāto iepirkuma komponenti jeb OIK ieviesa, lai stimulētu zaļās elektrības ražošanu no vietējiem resursiem. Izdevīgie noteikumi bijuši peļņu nesoši gan ar Andra Šķēles ģimeni saistītajiem vēja ģeneratoru parkiem, gan arī mazajiem HES, kur saimieko ekspremjera Aigara Kalvīša kundze.

Šobrīd Ekonomikas ministrijas ierēdņi sākuši formulas pārskatīt, jo Eiropa dīvainos Latvijas aprēķinus nesaprot, vēsta raidījums.

"Šobrīd mums ir sasaiste – cik mums maksā gāze. Ražošanas izmaksas var mainīties – pieaugt, samazināties. Bet gāzes cena ir tāda, kāda ir noteikta gada sākumā. Un tas ir tas, ko mēs gribam mainīt. Es nevaru šobrīd atbildēt, vai tas būs uz leju. Bet tas, ka mēs izdarīsim visu, lai tas nav uz augšu – tas ir viennozīmīgi," norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Jurijs Spiridonovs.

Lai mēģinātu izvairīties no tiesvedības un soda naudām, ministrija pati līdz jūnija beigām Konkurences komisāram sūtīs plašu skaidrojumu par visiem atvieglojumiem un piemaksām, kas kopš 2007.gada novembra ieviesti zaļās elektrības ražotājiem.

"Parasti komisija nevēršas pret tiem cilvēkiem, pret tām valstīm, kuras pašas iesniedz informāciju un grib sakārtot sistēmu," saka Spiridonovs.

Raidījums gan atgādina, ka šī nav vienīgā lieta, ko aizdomās par nepamatotu Latvijas valsts atbalstu izmeklē Eiropas Komisija. Pirms pusotra mēneša padziļināta pārbaude sākta par iespējamiem pārkāpumiem "Parex" pēcteces "Reverta" uzturēšanā, jo valsts nav turējusi solījumu banku pārdot. Pārbaude turpinās arī par valsts finansējuma piešķiršanu aviokompānijai "airBaltic".

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA