Hidroģeologs gudronu dīķu projekta sadārdzināšanu par 16,5 miljoniem eiro sauc par nepamatotu

Semjonovs, kurš ilgstoši pētījis Inčukalna sērskābā gudrona dīķus, uzskata, ka jauno ķīmisko vielu klātbūtne, ko it kā savās analīzēs ir atklājusi "Skonto būve", bijusi minēta jau iepirkumu dokumentācijā. Līdz ar to, viņaprāt, jau pirms darbu uzsākšanas bijusi iespēja izvēlēties nepieciešamos tehniskos risinājumus dīķu attīrīšanai.

Kā jau ziņots, arī ''Sabiedrība par atklātību - Delna" iepriekš uzsvēra, ka uzņēmums "Skonto būve" nepamatoti mēģina izspiest no valsts naudu.

Pēc organizācijas domām, būvnieki nepamatoti mēģina izspiest naudu no valsts, iepriekš zināmus apstākļus uzdodot kā "neparedzētus apstākļus". "Delna" atgādina, ka Valsts vides dienests (VVD) 2010.gada 24.septembrī noslēdza būvdarbu līgumu ar SIA "Skonto būve" par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju, bet inženiertehniskās uzraudzības līgums tika noslēgts ar SIA "Geo Consultants".

Inčukalna sērskābā gudrona sanācijas projektam sākotnēji atvēlēja 29 002 282 eiro, lielāko daļu summas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Taču šobrīd sanācijas darbu projekts sadārdzinājies līdz 45 502 308 eiro.

Būvnieki skaidro, ka iepirkuma dokumentācijā esot bijusi norādīta konkrēta ķīmisko vielu formula, ko jāattīrot. Tikai vēlāk atklājies, ka gudrons izrādījies citādāks, nekā iepriekš domāts.

"Skonto būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis neredz, "kur tur kāds varēs vairāk nopelnīt, jo izdevumi būs krietni lielāki nekā iepriekš. Mūsu peļņa ir 5% un tā nav ne lielāka, ne mazāka. Par shēmām - tās ir blēņas un pilnīgas muļķības, jo ir pilnīgi caurspīdīgs process."

Tomēr hidroģeologs Semjonovs "Skonto būves" un atbildīgās ministrijas (VARAM), kurā pats reiz strādājis, sadarbību šajā projektā dēvē par “spēlītēm". Semjonovs daudzu gadu garumā pētījis Inčukalna sērskābā gudrona dīķus. Viņš bijis arī tas, kurš reiz braucis uz Ženēvu, lai šos piesārņotos dīķus meža ielokā iekļautu Eiropas bīstamo vietu sarakstos. To attīrīšanai vēlāk varēja saņemt Eiropas Savienības finansējumu.

Savukārt Semjonovs rāda apjomīgu pētījumu, uz kuru atsauce esot bijusi arī iepirkuma dokumentācijā. Tajā uzskaitītas tās ķīmiskās vielas, kuras "Skonto būve" vēlāk piesaukusi, lai iegūtu papildu finansējumu.

"Viennozīmīgi, es pārbaudīju, ka ieteikums iepazīties un norāde uz šo atskaiti bija. Ja mani pieaicinās "Skonto", es to nedarīšu, bet varētu izdarīt, es atrastu, kur vēl viņi 10 miljonus tagad varētu pieprasīt. Bez šaubām!" saka hidroģeologs.

Rāvis skaidro, kā iegūtais papildu finansējums tiks tērēts: "Darbs, laiks, ķimikālijas, lielāka rūpnīca - tur tā nauda aiziet. Tāpat liela nauda aiziet dēļ tā, ka mēs esam laika trūkumā, ka to jāved cauri visai Eiropai uz Vāciju dedzināt."

"De facto" gan atgādina, ka nosacījums, ka "Skonto būve" pārstrādāto gudronu dedzinās "Cemex" rūpnīcā Latvijā bija viena no papildu priekšrocībām, lai pirms četriem gadiem konkursā uzvarētu.

Par iespējamo krāpniecību saistībā ar Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļiem šajā iepirkumā izmeklēšanu uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis apstiprina, ka "lai neapdraudētu šī projekta reputāciju kā tādu ne tikai mūsu valstī, bet arī starptautiski, FM sagaidīs KNAB atzinumu par šo projektu un tad iesniegs jau projekta grozījumu saskaņošanu EK".

Jau ziņots, ka, uzklausot visas iesaistītās puses, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi turpināt Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektu.

Valsts vides dienests (VVD) jau ir iesniedzis dokumentus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu atļaut piemērot sarunu procedūru papildu finansējuma novirzīšanai šī projekta īstenošanai.

VVD savā vēstulē IUB norādīja, ka VVD, sagatavojot konkursa dokumentāciju, nevarēja paredzēt, ka būtu nepieciešams veikt pētījumus tādiem sērskābā gudrona parametriem kā hidrofobitāte/hidrofilitāte, kas pašlaik pielietojamās tehnoloģijas gadījumā ir izrādījusies kritiska.

Līgums ar "Skonto būvi" par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju noslēgts vēl Vides ministrijas laikā 2010.gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir VVD, galvenais būvuzņēmējs - SIA "Skonto būve", savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānija "Mueg".

Gudrona dīķi ir viena no visvairāk piesārņotajām teritorijām ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā. Dīķu sanāciju finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30-35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas.

20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam to uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk - dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.

Projektu plānots pabeigt 2015.gadā.

LETA