Latvija pērn bijusi kūtrākā Eiropas Investīciju bankas finansējuma saņēmēja
Latvija pērn saņēmusi Eiropas Investīciju bankas (EIB) finansējumu desmit miljonu eiro apmērā, kas neveido pat 0,1% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un ir mazākais finansējums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū gan absolūtos skaitļos, gan attiecībā pret valsts ekonomikas apmēru, liecina bankas gada pārskats.
EIB Igaunijā investējusi 440 miljonus eiro, un, ņemot vērā investīciju apmēru pret valsts IKP, EIB investīcijas Igaunijā bija lielākas nekā citās ES valstīs. EIB investīciju pret Igaunijas IKP attiecība pērn bija 2,1%.
Lietuva saņēmusi EIB finansējumu 280 miljonu eiro apmērā, kas veido 0,7% no IKP.
Otru mazāko finansējumu gan skaitliski, gan attiecībā pret IKP pērn saņēmusi Luksemburga - 70 miljonus eiro, kas ir 0,1% no IKP. Dānija EIB finansējumu saņēma 0,2% no IKP apmērā jeb 510 miljonus eiro, bet Apvienotajā Karalistē tas sasniedza 0,3% no IKP jeb 8,1 miljardu eiro.
Savukārt otru lielāko finansējumu attiecībā pret IKP pērn no EIB saņēma Malta, kas parakstīja līgumus par 160 miljonu eiro vērtiem aizdevumiem, kas veido 1,7% no valsts IKP. Bulgārija EIB finansējumā saņēma 1,5% no IKP jeb 700 miljonus eiro.
Kopumā EIB un Eiropas Investīciju fonds (EIF) pērn parakstīja līgumus par 83,8 miljardiem eiro, atbalstot investīcijas 280 miljardu eiro apmērā.
Pērn Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi kopumā no EIB saņēma vairāk nekā 33 miljardus eiro, bet 20 miljardi eiro ieguldīti infrastruktūras projektos, 19 miljardi eiro - ar klimata pārmaiņām saistītos projektos un izpētē, 17 miljardi eiro vides projektos un 13 miljardi - inovāciju un ātra platjoslas interneta savienojumu projektos.
EIB ir Eiropas Savienības (ES) banka, kas izsniedz ilgtermiņa aizdevumus. Tās galvenais uzdevums ir veicināt integrāciju, līdzsvarotu attīstību un ekonomisko un sociālo kohēziju ES dalībvalstīs. Banka ne tikai atbalsta projektus dalībvalstīs, bet arī kreditē ieguldījumus topošajās ES dalībvalstīs un ES partnervalstīs.
LETA / Foto: EPA/LETA
