Ar vienoto banku uzraudzības mehānismu cer atjaunot ticību bankām
Eiropas Savienības (ES) banku vienotā uzraudzības mehānisma ieviešanas mērķis ir atjaunot ticību bankām, intervijā laikrakstam diena uzsvērusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī.
Viņa skaidroja, ka kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai banka uzskatāma par nozīmīgu, saistīti ne vien ar tās lielumu absolūtā izteiksmē, proti, tās kopējiem aktīviem jāpārsniedz 30 miljardus eiro, bet arī ar tās relatīvo lielumu vai darbības veidu. Piemēram ar tās pārrobežu darbību svarīgumu, kā arī to, vai šī kredītiestāde ir lūgusi vai saņēmusi palīdzību no Eiropas Stabilitātes mehānisma.
Kopumā ECB veiks aptuveni 120 banku tiešu uzraudzību. To aktīvu kopējā vērtība ir apmēram 25 triljoni eiro, kas veido aptuveni 85% no kopējiem banku aktīviem Vienotā uzraudzības mehānisma valstīs.
ECB veiks nozīmīgo banku tiešu uzraudzību, savukārt nacionālie banku uzraugi tādi kā Latvijā esošā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, būs atbildīgi par mazāk nozīmīgo banku uzraudzību.
Kā skaidroja Nuī, banku klientus vienotā uzraudzība ietekmēs vairākos aspektos. Nākotnē paredzēts izveidot banku savienību, proti, kad varēs uzticēties noguldījumu drošībai neatkarīgi no bankas jurisdikcijas. Savukārt pašlaik vienotās uzraudzības mērķis būs atjaunot uzticību banku nozarei, nodrošinot banku bilanču caurredzamību. Tas nozīmē, ka bankām būs daudz labāka piekļuve finansējumam starptautiskajos tirgos un tādējādi tās varēs vairāk veicināt ekonomisko aktivitāti.
Uzraudzība nodrošinās, lai ar Kapitāla prasību regulu un direktīvu ieviestie stingrie uzraudzības standarti tiktu vienmērīgi piemēroti visā eirozonā, garantējot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Tā tiks mazināta tirgus sadrumstalotība, kas sekmē finanšu integrāciju un vienotā tirgus priekšrocību labāku izmantošanu. Pārrobežu darījumos naudas tirgi būs efektīvāki. Piemēram, krīzes laikā nacionālie banku uzraugi vairs nepieprasīs bankām nodrošināt valstī esošo aktīvu atbilstību valstī esošajām saistībām.
Kā skaidroja ECB pārstāve, vienotā uzraudzības mehānisma darbības mērķis ir samazināt valsts atbalsta izmantošanas iespējas, lai nākotnē nodokļu maksātājiem nevajadzētu sniegt ārkārtas finansiālo palīdzību bankām. Sākot no 2016.gada, vēl viens jauns iedarbīgs elements būs prioritāro parādu iekšējā rekapitalizācija. Konstatējot problēmu, piemēram, ja visaptverošajā novērtējumā tiks atklāts kapitāla deficīts, rekapitalizācija būs jāveic, izmantojot privātos līdzekļus - vispirms banku akcionāru līdzekļus, subordinētā kapitāla noguldījumus un, ja vēl nepietiek, tad lielo noguldītāju līdzekļus. Valsts atbalsta piešķiršanu varēs apsvērt tikai tad, ja būs izsmelti visi privātie līdzekļi, bet bankai joprojām būs nepieciešams kapitāls. Taču tādā gadījumā būs jāizpilda vairāki nosacījumi.
LETA / Foto: Lita Krone, LETA
