Divas Lietuvas kompānijas interesējas par Inčukalna gāzes krātuvi
Meklējot piekļuvi Inčukalna gāzes krātuvei, nesaistošos piedāvājumus par "Latvijas Gāzes" (LG) daļu pirkšanu no Vācijas uzņēmuma "EO.N Ruhrgas" ("EO.N") iesniegušas arī divas Lietuvas kompānijas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Latvijas valdība šonedēļ nolēma izteikt "EO.N" akciju pirkšanas nesaistošo piedāvājumu, lai sīkāk iepazītos ar darījumu. Piektdien savus nesaistošos piedāvājumus iesnieguši arī divi Lietuvas valsts uzņēmumi "Lietuvos enerģija" un "Epso G", apliecinājis Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis.
"Es varu apstiprināt, ka divas Lietuvas kompānijas ir iesniegušas piedāvājumus. Šajā brīdī - nesaistošos priekšlikumus. Tas nozīmē, ka kompānijas tikai izrāda interesi par izpēti, par iešanu dziļāk procesā. Ja tās būs uzaicinātas turpināt procesu, būs iespēja legāli sākt izpētes procesu LG, lai saprastu, kas tad tiek pārdots," sacījis vēstnieks.
Lietuvai LG akcijas interesējot Inčukalna gāzes krātuves dēļ - gada beigās Lietuva pabeigs sašķidrinātās gāzes terminālā būvniecību Klaipēdā, un Inčukalns būtu ērta vieta, kur gāzi uzglabāt. "Mūsu gadījumā mums šā gada beigās būs aktīvs - sašķidrinātās gāzes termināls. Šis projekts tiks līdz gada beigām pabeigts. Jums Latvijā ir ļoti nopietns aktīvs - Inčukalna gāzes krātuve. Viss, kas tagad notiek, ir diskusijas, kā lai izmanto šo aktīvu, lai izveidotu kopīgu gāzes tirgu," teicis vēstnieks.
Līdz ar šādu notikumu pavērsienu domas par valsts iesaisti LG mainījis arī cita tās akcionāra, "Itera Latvija" pārvaldnieks Juris Savickis. "Manas domas zināmā mērā ir mainījušās. Iepriekš es tā kā sliecos uz to, ka Latvijas valstij nebūtu jāpērk. Tagad es neteikšu, kāda iemesla pēc, bet nu bišķi tā kā esmu pārdomājis," sacījis Savickis, "es pārstāvu 34,16%, kuri pieder "Rosņeftj" jeb "Iterai Latvija", tur 34% pieder man. Pie tam man ir izšķirošā balss, bez manis tur nekas nevarētu notikt. Tā kā mēs pilnīgi aizstāvēsim Latvijas valsts intereses šai procesā. Tātad varētu teikt tā - 48%, ko nopirks Latvijas valsts plus mana daļa "Iterā Latvija" nogarantēs pilnīgu Latvijas valsts interešu aizstāvību."
LG vēlas Inčukalna gāzes krātuves zemi privatizēt, tāpēc tiesā bija iesniegusi prasību uzlikt valstij par pienākumu šādu privatizāciju veikt. Rīgas rajona administratīvā tiesa 5.augustā šo prasību noraidīja, taču tika atzīmēts, ka Latvijas valsts nav rūpējusies, lai Inčukalna gāzes krātuves zeme paliktu tās kontrolē un nav noteikusi likumā aizliegumu to privatizēt. Tagad administratīvās apgabaltiesas tiesneša lēmuma būs atkarīgs, vai Inčukalna gāzes krātuves zeme paliks Latvijas valsts kontrolē.
Valsts LG pārdeva 1997.gadā. 34% toreiz ieguva koncerns "Gazprom", 16% - SIA "Itera Latvija", kas tagad pieder Krievijas koncernam "Rosņeftj", un 47% - Vācijas kompānijai "Ruhrgas" jeb šobrīd "EO.N". Privatizācijas līgums paredzēja, ka LG ir tiesības saimniekot Inčukalna gāzes krātuvē 20 gadus, un 2017.gadā šis termiņš beidzas. Latvijas valdībai ir savi plāni, kā Inčukalna krātuvi izmantot, taču "Gazprom" nevēlas to pieļaut un neuzskata, ka Latvija līgumu varētu nepagarināt.
Kā atzīmē raidījums, esot trīs ceļi, kā Latvijai Inčukalna krātuvi atgūt: 2017.gadā nepagarināt līgumu ar LG par krātuves izmantošanu, nopirkt no vācu koncerna "EO.N" 47% akciju LG, kas ļautu ietekmēt gāzes krātuves nākotni vai sadalīt LG, ar likumu nosakot, ka krātuvi jāapsaimnieko uzņēmumam, kas nav saistīts ar dabas gāzes piegādēm.
Kā ziņots, 2.septembrī valdība pieņēma lēmumu par nesaistošā piedāvājuma izteikšanu iegādāties "EO.N" piederošos 47,23% AS "Latvijas Gāze" akciju, pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Ministrs attiecās sniegt plašākus komentārus par iespējamā darījuma summu un nosacījumiem. "Parasti šāda veida darījumiem ir divas fāzes - nesaistošā piedāvājuma iesniegšana, pēc kura sākas padziļinātas izpētes periods, bet pēc tam seko saistošā piedāvājuma iesniegšana," skaidroja Dombrovskis. Viņš uzsvēra, ka šodien valdība lēmusi turpināt sarunas par "Latvijas Gāzes" akciju iegādi.
Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc valdības sēdes žurnālistiem atteicās sniegt plašākus komentārus par šodien valdībā lemto, vien norādīja, ka nesaistošais piedāvājums par "EO.N" piederošajām akcijām tiks iesniegts. Vaicāta, vai, viņasprāt, Latvijai ir vajadzīgas "Latvijas Gāzes" akcijas, Straujuma atzina, ka, pēc patlaban viņas rīcībā esošās informācijas, atbilde būtu noraidoša. "Nesaistošais piedāvājums ļaus izvērtēt pilnu informāciju, lai pieņemtu lēmumu tad, kad tas būs jāpieņem," teica Straujuma.
Kā ziņots, pērn kļuva zināms, ka Vācijas uzņēmums "E.ON Ruhrgas" plāno pārdot daļas uzņēmumā "Latvijas Gāze", kā arī pamest visu Baltijas tirgu. Pērn valdība arī teorētiski aplūkoja iespējamos rīcības variantus, ja "E.ON Ruhrgas" izlemtu pārdot savas "Latvijas Gāzes" akcijas. Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (V) tolaik biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka valdība ir gatava rīcībai šādā situācijā.
Iepriekš tika ziņots, ka valdībai līdz šā gada 2.maijam bija jāsniedz atbilde Vācijas uzņēmumam par to, vai sarunas par iespējamo akciju iegādi tiks turpinātas. Taču Ministru kabinets pieņēma lēmumu sarunas turpināt un veikt padziļinātu izpēti, izvērtējot iespējamā darījuma cenu un citus nosacījumus, piemēram, par veto tiesībām akcionāriem, kuriem nav 50% akciju.
"Latvijas Gāzes" peļņa pērn bija 32,2 miljoni eiro, kas ir par 1,3% mazāka nekā 2012.gadā, kad peļņa bija 32,6 miljoni eiro.
Kompānijas neto rentabilitāte 2013.gadā bija 5,6%, bet 2012.gadā - 5,4%.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".
