Noskaidrots, kuru citvalstu ļaudis nesmādē mūsu kempingus
Latvijā kempingos no ārvalstu viesiem visvairāk apmeklē tūristi no Vācijas, Nīderlandes un Somijas, pastāstīja Latvijas Kempingu asociācijas valdes priekšsēdētāja Linda Bēce.
Nīderlandes tūristi šurp dodas gan ar velosipēdiem, gan arī kemperiem un treileriem. Procentuāli daudz šādu ceļotāju ir arī no Vācijas. Tāpat pēdējos gados ir izdevies panākt ļoti strauju un lielu somu tūristu pieplūdumu, kuri ceļo ar mašīnām, kemperiem un velosipēdiem.
"Ārzemju tūristi brauc uz populārajiem galamērķiem, tūrismam Baltijas valstīs atvēlot 10-12 dienas. Viņi nevar atļauties ezera malā dzīvot nedēļu. Lai gan ir arī tādi, kuri atbrauc, ierauga, cik skaisti ir ezera malā absolūtā nekurienē un var nodzīvot tur nedēļu atpūšoties. Bet tādu nav tik daudz. Pārsvarā viņi brauc cauri Baltijai, apmeklējot svarīgākos tūrisma objektus visās trijās Baltijas valstīs un dodas tālāk vai atpakaļ, kā nu kurš," sacīja Bēce.
Bēce pastāstīja, ka ārzemju tūristu īpatsvars dažādos kempingu veidos ir atšķirīgs. Pilsētu kempingus, kuri izvietoti lielākās pilsētās, piemēram, Rīgā un Ventspilī, pārsvarā apmeklē ārzemju tūristi, kuri pārvietojas vai ceļo, izmantojot kemperus, auto mājas vai dzīvojamās piekabes. Viņi izmanto pilsētu kempingus, lai apskatītu pilsētu. Vietējie tūristi šādus kempingus tikpat kā neizmanto.
Savukārt kempingus, kas piedāvā atpūtas vietas dabā, piemēram, pie ezeriem vai upēm 70-80% gadījumu apmeklē vietējie tūristi, savukārt 20-30% gadījumu - ārzemju tūristi. Ārzemju tūristu īpatsvars šajos kempingos ir atkarīgs arī no vietas. Ja kempings izvietots šosejas malā vai ārkārtīgi populārā tūrisma vietā, piemēram, Siguldā vai Jūrmalā, ārzemju tūristu tur būs procentuāli vairāk nekā vietējo.
Latvijas Kempingu asociācijas mērķis ir profesionālo interešu aizstāvībai apvienot kempingu īpašniekus un sekmēt kempingu attīstību Latvijā.
Latvijas Kempingu asociācijā, kuru veido tūrisma uzņēmēji, ir 40 biedru.
