"Norvik banka" nopērk problemātisko Krievijas "Vjatka bank". Vai Latvijā atkal būs banku krīze?
Laikā, kad Krieviju satricina ekonomiskās problēmas un Eiropas Savienība pret to izvērš arī finanšu sankcijas, Latvijas piektā lielākā banka – „Norvik” iegādājusies Krievijas „Vjatka bank”. Darījums ir bijis ne sevišķi „tīrs”, jo „Norvik” melojusi, ka mūsu finanšu uzraugi devuši atļauju šim darījumam.
„Norvik” banka preses paziņojumā, kas publicēts arī kredītiestādes interneta mājas lapā, izplatījusi nepatiesu informāciju par to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) devusi atļauju iegādāties problemātiskā finanšu stāvoklī esošo Krievijas banku „Vjatka bank”. FKTK apliecina, ka savu piekrišanu darījumam nav devusi.
„Turpinot realizēt AS „Norvik banka” attīstības stratēģiju, „Norvik banka” ir iegādājusies AKB „Vjatka bank” (Krievija) akcijas. Pēc darījuma „Norvik banka” kļuvusi par 97,75% „Vjatka bank” akciju īpašnieku. Darījums ir saskaņots gan Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, gan ar Krievijas Centrālo banku,” tā rakstīts bankas izplatītajā paziņojumā.
Tomēr patiesība ir cita. FKTK skaidro, ka šim darījumam vispār nebija nepieciešama banku uzrauga atļauja. Komisija gan esot savlaicīgi informēta par „Norvik bankas” plānoto „Vjatka bank” iegādes darījumu. Oficiāla dokumenta, ka FKTK piekrīt šim darījumam, nav.
„Lai gan oficiālā FKTK atļauja „Vjatka bank” iegādes darījumam nebija nepieciešama, uzraugs vienmēr izvērtē šādu būtisku darījumu ietekmi uz tirgus dalībnieka stabilitāti un maksātspēju, kā arī atbilstību normatīvo aktu prasībām. Mūsu uzdevums ir pārliecināties, ka katrā no darījuma posmiem banka rīkojas atbilstoši, nodrošinot pienācīgu saistīto risku pārvaldīšanu,” skaidro FKTK komunikāciju daļas vadītāja Marija Makareviča.
Ilgāku laiku kapitāla nepietiekamības dēļ „Norvik banka”, kas ir astotā lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apjoma, bija īpašā FKTK uzraudzībā. FKTK pat pirms diviem gadiem nāca klajā ar īpašu paziņojumu par bankas stabilitāti, jo bija parādījušās ziņas par steidzamu nepieciešamību palielināt bankas pamatkapitālu bankas kapitāla nepietiekamības dēļ. Bankai arī bija aizliegts izsniegt kredītus. Toreiz bija nepieciešams bankā iepludināt papildu 50 miljonus latu (70 miljonus eiro). To apstiprināja arī FKTK padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis. Toreiz FKTK konstatēja, ka bankas pamatkapitāla palielināšana notikusi fiktīvi.
Toreiz publiski tika paziņots par pamatkapitāla palielināšanu tikai 11,6 miljonu eiro apmērā. Pērn vēlreiz tika izplatīts paziņojums par bankas pamatkapitāla palielināšanu nu jau par 20 miljoniem eiro, tomēr nepieciešamā summa 50 miljoni eiro tā arī bankā netika ieguldīti. Tikmēr šogad banka paziņoja par akciju nominālvērtības samazināšanu un attiecīgi pamatkapitāla samazināšanu sakarā ar to, ka iepriekšējo gadu un 2013. gada revidētie „Norvik banka” zaudējumi kopumā pārsniedz pusi no „Norvik banka” pamatkapitāla. Atbilstoši likumam pie tik lieliem zaudējumiem akcionāriem ir jālemj, vai nu par tiesiskā aizsardzības procesa pieteikuma vai maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, sabiedrības darbības izbeigšanu vai likvidāciju, reorganizāciju, pamatkapitāla izmaiņām, vai par citu lēmumu sabiedrības saimnieciskā stāvokļa uzlabošanai.
Lēmums par „Norvik banka” pamatkapitāla samazināšanu par vairāk nekā 71 miljoniem eiro ļāva uz papīra bankas bilanci padarīt atbilstošu kapitāla pietiekamības rādītājiem, tomēr neviesa pārliecību, ka bankā ir pietiekami daudz nepieciešamo naudas līdzekļu.
Taču šogad pavasarī uzraudzība tika atcelta. Nav izslēgts, ka tādā veidā FKTK vēlas norobežoties no iespējamās atbildības par kredītiestādes finanšu problēmām, ja tādas iestātos ilgstošas kapitāla nepietiekamības dēļ.
Nule banka atkal paziņojusi par pamatkapitāla palielināšanu nu jau par iespaidīgiem 70 miljoniem eiro, ko veicis bankas vairākuma akcionārs Grigorijs Guseļņikovs, taču jau drīz pēc šī paziņojuma sekoja nākamais – „Norvik banka” iegādājusies Krievijas „Vjatka bank”, kas faktiski pieder Guseļņikovam un viņa tēvam. Šī banka nebūt nav spožā finanšu situācijā, Krievijas banku uzraugs pat ir plānojis par bankas darbības apturēšanu, jo tā nespēj izpildīt kaimiņvalsts prasības kredītiestādēm, lai gan tās ir daudz mīkstākas nekā Eiropas Savienībā.
Tagad par problemātiskās „Vjatka banka” akcionāru ir kļuvusi Latvijas „Norvik banka”, kas pati ilgstoši risināja kapitāla pietiekamības problēmas.
FKTK uz jautājumiem par „Vjatka bank” akciju iegādes darījuma izvērtēšanu atbildēt atsakās, aizbildinoties ar likumu, kas liedz komisijai izpaust ziņas par konkrētiem tirgus dalībniekiem. Tomēr neoficiāla informācija par „Norvik bankas” padomes sēdes protokolu liecina, ka FKTK atļauja „Vjatka bank” iegādes darījumam nav dota, bet tam atbalstu izteicis vien FKTK vadītājs Kristaps Zakulis sarunā ar „Norvik bankas” padomes locekli Andri Ruseli. Vai tā tiešām tā bijis, atbildi nesniedz ne FKTK, ne „Norvik banka”, taču no FKTK nekonkrētajām atbildēm par piekrišanu „Vjatka bank” iegādei noprotams, ka situācijas risinājums tiešām varētu būt bijis augstāk aprakstītais.
„Norvik banka”, kas ir piektā lielākā Latvijas banka pēc klientu apjoma (tai ir 86,5 tūkstoši klientu) un kas izvērsusi reklāmas kampaņu jaunu klientu piesaistīšanai, maksātnespējas gadījumā valstij varētu izmaksāt aptuveni 290 miljonus eiro, jo tik liels ir valsts garantēto noguldījumu apjoms.
