Ministrija: "Zemes dzīļu resursi nav cilvēka radīti"
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzskata, ka jāizstrādā jauna koncepcija par zemes dzīļu izmantošanu, jo pašlaik šajā jomā ir problēmas, kurām nepieciešams rast risinājumu.
Bizness un ekonomika

Ministrija: "Zemes dzīļu resursi nav cilvēka radīti"

Jauns.lv

Pēdējās dienās vairāki uzņēmēji un juristi izteikuši pārmetumus par VARAM izstrādāto koncepciju par zemes dzīļu apsaimniekošanu. Viņi uzskata, ka slepenībā tiek gatavots zemes nacionalizācijas projekts. Ministrija gan to noliedz.

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka daļa komersantu un juristu ir sašutuši par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātās koncepcijas projektu par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma maiņu. Pēc viņu domām VARAM grib īstenot zemes nacionalizāciju, respektīvi, zemes īpašniekiem liegt bezierunu tiesības uz zemes dzīļu bagātībām, ja tās ir nozīmīgas „no valsts ekonomiskās attīstības viedokļa”. Šajā gadījumā teikšana par šīm zemes dzīlēm būs valstij. Krasus iebildumus pret to ir izteikusi gan Baltijas Ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija, gan Advokātu atbalsta biedrība.

Pēc izteiktajiem iebildumiem Kasjauns.lv savu viedokli pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Uz Kasjauns.lv jautājumiem atbildēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece.

- Kāpēc tieši šobrīd tapusi šī koncepcija un kādas reālas izmaiņas tā paredz?

- Diskusijas par derīgo izrakteņu iegūšanu ir norisinājušās vairākus pēdējos gadus. Tā, piemēram, šis jautājums ir skatīts Lielo un stratēģisko investīciju padomē. Savukārt valdības līmenī diskutējot par derīgo izrakteņu ieguvi, secināts, ka šobrīd valsts negūst pietiekamu labumu no zemes dzīļu resursu izmantošanas. Tāpēc atbildīgās ministrijas ir saņēmušas uzdevumus gan izvērtēt dabas resursus nodokļa lielumu, gan valsts un pašvaldību zemes nomas maksas apmēru.

Zemes dzīļu izmantošana tika analizēta arī izstrādājot Vides politikas pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam, un tika konstatēts, ka nozarē ir virkne problēmu un ka kopumā novērojama stagnācija. Kā nozīmīgākās problēmas tika identificētas šādas:

* trūkst valsts un pašvaldību zemju dzīļu izmantošanas stratēģijas (plānošanas dokuments);

* informācija par zemes dzīļu resursiem, ģeoloģiskajiem riskiem (mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem), inženierģeoloģiskajiem apstākļiem netiek pietiekoši ņemta vērā attīstības plānošanas procesos;

* derīgo izrakteņu izpēte tiek veikta sadrumstaloti viena konkrēta zemes īpašuma robežās, kas kavē derīgo izrakteņu pārdomātu ieguvi un

* nav regulējuma zemes siltuma (zemes siltumsūkņu ierīkošanai), ģeotermālās un petrotermālās enerģijas izmantošanai, izpētei, ieguvei un uzskaitei, nav izstrādātas metodikas derīgo izrakteņu izpētei, ieguvei, uzskaitei, kontrolei un ieguves vietu rekultivācijai.

Struktūras dabā neiet pa īpašumu robežām, attiecīgi pašreizējais īpašumtiesību regulējums ir viens no šķēršļiem šīs nozares potenciāla izvērtēšanai un attīstībai. Situācijā, kad potenciālie investori izrāda interesi par iespējām veikt ģeoloģisko izpēti vairākus novadus aptverošā teritorijā, jāsecina, ka ir gandrīz neiespējami to izdarīt.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, bija nepieciešams pārskatīt kārtību, kāda pašlaik Latvijā ir attiecībā uz zemes dzīļu izmantošanu. Koncepcija piedāvā vairākus iespējamo risinājumu variantus, taču par reālām izmaiņām pašlaik vēl runāt pāragri. VARAM uzsver, ka šī koncepcija ir diskusiju materiāls, kura apspriešanas rezultātā būtu jāvienojas par iesaistītajām pusēm pieņemamāko variantu, uz kura pamata sagatavot konkrētus priekšlikumus izmaiņām normatīvajā regulējumā.

- Kāda bijusi koncepcijas tapšanas gaita un kas tās izstrādē piedalījās?

- Ministru kabinets 2014. gada sākumā uzdeva ekonomikas ministram izveidot darba grupu potenciālo investīciju projektu īstenošanai derīgo izrakteņu ieguvē, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 1. augustam bija jāsagatavo un jāiesniedz darba grupai koncepcijas projektu par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei.

Darba grupā bija ministriju un citu institūciju pārstāvji, kas sniedza komentārus un viedokļus par koncepcijā piedāvātajiem saturiskajiem risinājumiem.

23. oktobrī koncepcija tika izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē, tādejādi nododot šo koncepciju publiskai apspriešanai, nosakot, ka termiņš komentāru un priekšlikumu iesūtīšanai ir 2014. gada 14. novembris, tas ir - trīs nedēļas atšķirībā no parasti paredzētajām divām nedēļām atzinumu sniegšanai.

  - Ja atsevišķi komersanti iebilst pret šo koncepciju, vai ir varbūtība, ka tās pieņemšana un ieviešana tiks atlikta?

- Koncepcijā ir piedāvāti vairāki risinājuma varianti, un par katru no tiem ir jādiskutē, izvēloties tādu variantu, kam būs vairākuma iesaistīto pušu atbalsts. Katram no piedāvātajiem variantiem ir savas priekšrocības un trūkumi.

Ņemot vērā, ka zemes dzīļu izmantošanas jomā ir problēmas, kurām nepieciešams rast risinājumu, VARAM aicina ieinteresētās puses iesūtīt rakstiskus viedokļus un sniegt komentārus gan par koncepcijā piedāvātajiem risinājumiem, gan izteikt citus priekšlikumus identificēto problēmu risināšanai.

Jānorāda, ka zemes dzīļu resursi nav cilvēka radīti. Zemes dzīļu vērtība netiek ietverta īpašuma kadastrālajā vērtībā, un par zemes dzīlēm nav jāmaksā īpašuma nodoklis.

Elmārs Barkāns/Foto: All Over Press