Lielos uzņēmumos tikai piektā daļa valdes locekļu ir sievietes
Latvijas lielajos uzņēmumos struktūrvienību vadītāju līmenī valda dzimumu līdztiesība, taču šo uzņēmumu valdēs tikai 21% valdes locekļu ir sievietes. Iemesls tam, kāpēc sieviešu ir tik maz uzņēmumu augstākajā vadībā, ir tas, ka tikai 10% lielo uzņēmumu izmanto profesionālas metodes valdes locekļu atlasē, secināts 2014.gada pētījumā "Sieviešu un vīriešu situācijas izpēte Latvijas lielajos uzņēmumos".
Pētījumā noskaidrots, ka no lielo uzņēmumu valdēm 43% gadījumu valdē ir tikai vīrieši, 41% gadījumu sievietes valdē ir mazākumā un tikai 16% gadījumu lielo uzņēmumu valdē sievietes ir vairākumā, Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konferencē "Ieguvums biznesam - līdzvērtība" sacīja "Safege Baltija" pētniece Iveta Baltiņa.
Tikai 14 no 100 lielo uzņēmumu valdes priekšsēdētāju ir sievietes, un tās ir valdes priekšsēdētājas tikai 15 no 100 uzņēmumiem.
Savukārt no lielo uzņēmumu struktūrvienību vadītājiem 54% ir vīrieši un 46% ir sievietes, noskaidrots pētījumā.
"Redzams, ka vidējā līmeņa vadībā praktiski valda līdztiesība, bet kaut kas sievietēm traucē izvirzīties augstākajā vadības līmenī. Tas kļūst skaidrs tad, kad pētījumā analizējām to, kā lielie uzņēmumi izvēlas valdes locekļus," sacīja Baltiņa.
Tikai 10% no lielajiem uzņēmumiem, izraugoties valdes locekļus, izmanto profesionālas personālatlases metodes - 2% uzņēmumu valdes locekļus izraugās no uzņēmuma darbinieku vidus, bet 8% tos meklē atklātos konkursos.
Savukārt 72% lielo uzņēmumu valdes locekļus izraugās uzņēmuma īpašnieki vai arī uzņēmuma padome.
Baltiņa norādīja, ka pētījuma ietvaros veiktā lielo uzņēmumu darbinieku aptauja liecina, ka dzimumu līdztiesība uzņēmumā sniedz daudzus ieguvumus - uzlabojas sociālais klimats uzņēmumā, rodas daudzpusīgas alternatīvas lēmumu pieņemšanai, pieaug darbinieku apmierinātība, uzlabojas uzņēmuma tēls.
"Pētījumā secinājām, ka dzimumu līdztiesība pārsvarā tiek veicināta starptautisko uzņēmumu meitasuzņēmumos un tikai 10% no lielajiem uzņēmumiem veic īpašus pasākumus, lai tajos darbā pieteiktos sievietes," norādīja Baltiņa.
Viņa piebilda, ka lielākie šķēršļi tam, lai sievietes vairāk izvirzītos vadošos amatos, ir rūpes par ģimeni, tradicionālie uzskati par vīriešu lomu un dzimumu stereotipi izglītības un profesijas izvēlē.
Pētījuma veicēja SIA "ArtSmart" valdes priekšsēdētāja Inga Uvārova norādīja, ka pētījumā atklājies - sievietes ir efektīvākas saimnieces, piesardzīgākas lēmumos, labākas krīzes vadītājas un tendētas uz ilgtermiņa attīstību. Savukārt vīrieši vairāk ir tendēti uz strauju īstermiņa peļņas gūšanu, kā arī "augstāk lec un zemāk krīt".
"Pētījumā atklājās, ka sieviešu vadītie uzņēmumi krīzi ir pārdzīvojuši bez zaudējumiem, tie ir arī rentablāki. Sievietes vadītājas biežāk izvēlas finansēt uzņēmuma attīstību ar pašu nopelnīto naudu, nevis aizņemties bankā," sacīja Uvārova.
Viņa piebilda, ka saskaņā ar darbinieku aptauju sievietēm vadītājām piemīt lielāka atbildība un spēja kolektīvā nodibināt savstarpējās laipnības un cieņas gaisotni. Savukārt vīriešu vadītāju pozitīvās īpašības ir spēja racionāli pieņemt lēmumus un uzņemties iniciatīvu.
"Viss liecina par to, ka vislabāk jūtas tie uzņēmumi, kuros valda dažādība - gan pēc dzimuma, gan pēc pilsonības, valodas, vecuma un cita veida dažādība," piebilda Uvārova.
Pētījumam tika izvēlēti tie uzņēmumi, kuru darbinieku skaits ir virs 250, apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro vai arī bilances vērtība pārsniedz 43 miljonus eiro. Pēc šiem kritērijiem lielo uzņēmumu kategorijai Latvijā kvalificējās 68 uzņēmumi, tāpēc pētījumā tikai iesaistīti vēl citi uzņēmumi, kuru rādītāji ir tuvu šiem kritērijiem.
Kopumā pētījuma laikā veikta 110 uzņēmumu finanšu un ekonomisko rādītāju analīze, 50 lielo uzņēmumu personāldaļu aptauja, septiņas intervijas Latvijā un 11 intervijas ārzemēs, kā arī lielo uzņēmumu darbinieku aptauja.
LETA / Foto: All Over Press
