Fantastiski milži, nenotikuši sprādzieni Pentagonā un vēl: kā atšķirt īstu foto no mākslīgā intelekta trika?
Mūsdienās jābūt uzmanīgiem ar stāstiem un bildēm, kas sociālajos tīklos izplatās ātrāk par vīrusiem. Kā pasargāt sevi no viltus ziņu epidēmijas un saglabāt informatīvo veselību?
Iznīcinātājs futbollaukuma izmērā
Irānas plašsaziņas līdzekļi Izraēlas uzsāktā kara laikā publicēja attēlu ar notriektu ASV iznīcinātāju F-35. Autori pamatīgi pārcentušies – kamēr reālās lidmašīnas garums ir apmēram 15 metri, šajā izpildījumā velk uz futbola laukuma izmēru, vismaz 100 metriem. Publika soctīklos ironizē, ka tikpat labi ajatollas varēja lielīties ar notriektiem “Zvaigžņu karu” kosmosa kuģiem.
Bambusu lācis biznesa klasē
Vēl aizvien soctīklos parādās foto ar milzu pandu lidmašīnas biznesa klasē, atsaucoties uz izdomātu “China Airlines” paziņojumu – lidsabiedrība esot kļuvusi par Čengu pandu patversmes lieldraugu un nogādājot bambusu lāci uz zoodārzu ASV. Tā kā dzīvnieka labsajūta esot svarīga, nolemts to kopā ar pavadoni sēdināt labā vietā, nevis krātiņā bagāžas nodalījumā.
“Buzzfeed”, viena no populārākajām klikšķu vietnēm, šo vēsti publicēja ar virsrakstu ““China Airlines” pandas lido biznesa klasē”. Ķīnas lidsabiedrībai šī bija laba reklāma, taču nepatiesa. Īstenībai atbilst fakts, ka Ķīna no 1941. līdz 1984. gadam, tātad dažādu varu laikā, praktizēja pandu diplomātiju, sūtot bambusu lāčus dažādām valstīm.
Pusdienu vietā vīns par brīvu
Šis stāsts jau gadiem ilgi uzpeld soctīklu vidē, un vienmēr atrodas cilvēki, kas nekavējas ar to dalīties – jo izklausās tik labi, ka gribas, lai tā ir patiesība. Proti, lidmašīnas reisā no Helsinkiem uz Toronto bijuši 400 pasažieru, bet nez kā sagadījies, ka maltītes sarūpētas tikai diviem simtiem.
Viesmīlīgā ekipāža kļūmi pēc pusstundu ilgas apspriedes atrisinājusi, un stjuarte paziņojusi: “Ikviens, kurš būs tik laipns atdot savu maltīti kādam citam, saņems vīnu par brīvu bez ierobežojumiem visu lidojuma laiku. Pēc sešām stundām sekojis nākamais paziņojums: “Dāmas un kungi, ja kāds vēlas mainīt savas domas, mums joprojām ir pieejamas 200 pusdienu porcijas!”
Patiesībā nekad šāds pārpratums ar alkoholisku risinājumu nav piedzīvots, turklāt neviena lidsabiedrība neriskēs piedzirdīt savus pasažierus, kam var būt neprognozējamas sekas. Tāpat ir ļoti apšaubāmi, ka 400 cilvēku vidū nebūtu pilnīgi neviena atturībnieka un visi būtu tik kāri uz alkoholu, ka ignorētu izsalkumu.
Pēdējais milzis
2023. gada jūlijā toreizējā tviterī, tagad X, izplatījās “vēsturisks foto” – ar milzu cilvēku. Sīkākā izpētē atklājās, ka pirmavots bijis “Reddit” forumā tā paša gada aprīlī, vēstot, ka bilde uzņemta cirka parādē 1890. gadā. Zinātāji apgalvoja, ka savos ziedu laikos Lielbritānijā vien bijuši 35 000 milžu, bet tagad atlikuši 85. Sendienās katram ciemam bijis savs milzis, kas parasti nodarbināts dzirnavās, līdz viņus aizstāja mašīnas.
Arī daudziem pieaugušajiem gribas ticēt pasakām, tostarp, ka valdības nez kāpēc slēpj patiesību par milžiem. Internetā laiku pa laikam parādās bildes no arheoloģiskajiem izrakumiem, kur atainoti vairākus metrus gari cilvēku skeleti. Ja konkrētajā attēlā ieskatās mazliet rūpīgāk, var redzēt, ka milža labajai rokai ir tikai četri pirksti – datorprogrammām bieži vien nepadodas pareizi uzzīmēt plaukstas. Turklāt cilvēkam giganta priekšā pazudusi viena kāja.
Sprādziens pie Pentagona
Stāsti par milžiem, pandām un bezmaksas vīnu neko ļaunu nenodara, bet ir gadījumi, kad sekas ir gana nopietnas. 2023. gadā kritās ASV akciju tirgus, kad tīmeklī parādījās viltojums ar sprādzienu pie Pentagona.
Tviterī to redzēja miljoni, pirms Pentagona pārstāvis un Ārlingtonas policija paziņoja, ka nekas tāds nav noticis. Viltus bildi pārpublicēja arī Krievijas propagandas kanāls RT, kas gan to vēlāk izdzēsa.
Kā atšķirt viltojumus
Kas var labāk atbildēt par to, kā atšķirt “deep fake” – dziļviltojumu – no īstenības, par pašu autoru? Tāpēc “Kas Jauns Avīze” padomu lūdza “ChatGPT”, kas spēj radīt arī fotoreālistiskus attēlus. Datorprogrammas atbildē skaidrots, ka mākslīgā intelekta (AI – artificial intelligence) radītās bildes var bieži atšķirt no īstām fotogrāfijām vai cilvēku zīmētām ilustrācijām, ja pievērš uzmanību detaļām.
* AI bieži pieļauj kļūdas sīkumos: pārāk daudz vai par maz pirkstu, tie ir savīti dīvaini vai anatomiski nepareizi. Var būt dažāda lieluma acis, dīvainas formas ausis. Rotaslietas vai brilles bieži novietotas nepareizi vai asimetriski. Apģērba krokas var būt nereālas, logotipi – neizprotami.
* Acu skatieni bieži nesakrīt ar galvas virzienu. Acis var būt pārāk spīdīgas vai mākslīgi “tukšas”.
* Foni mēdz būt neskaidri, izplūduši vai neatbilst perspektīvai. Piemēram, ēkas fonā var būt neiespējamā leņķī vai bez loģiskas struktūras.
* AI dažkārt rada pārmērīgu simetriju, kas izskatās pārāk perfekti. Simetriski elementi nevietā, piemēram, divas vienādas pogas kreklam katrā pusē.
* Teksts attēlā var būt visai murgains. AI bieži nespēj precīzi atveidot tekstu, piemēram, uz krekliem, izkārtnēm, etiķetēm, iznākumā ir bezjēdzīgi ķeburi.
* Neatbilstība dziļuma asuma efektā. Ēnas, gaismas krišana, atspīdumi nereti ir fizikāli neiespējami.
* Gadās, ka cilvēki ēd neredzamu maltīti, karotes bez ēdiena karājas gaisā.
* Neeksistējoši dzīvnieki vai augu hibrīdi, kas izskatās “gandrīz reāli”.
* Papildu pārbaudes metodes ir “reverse image search” vietnē “Google”, kas parāda avotu. Var izmantot specializētus AI attēlu detektorus – “Hive”, “Illuminarty”, “AI or Not”. Tāpat iespējama metadatu pārbaude: AI bildēs nav fotokameras informācijas (EXIF).
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Datorprogrammas liek noticēt pasakām” saturu atbild “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.
