Valstij nav izdevīgāk pašai pirkt ātrās palīdzības mašīnas
Veselības ministra Gunta Belēviča rīcībā nav datu par ātrās palīdzības izsaukumu un mašīnu izmaksām Rīgā, tādēļ, apgalvojot, ka izdevīgāk ir valstij pašai pirkt neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas, nevis tās nomāt no ārpakalpojumu sniedzēja, viņš ir nodemonstrējis savu nekompetenci. Tas rada aizdomas, ka ministra izteikumi ir saistīti nevis ar interesi taupīt valsts naudu, bet kādas konkrētas firmas ieinteresētībā.
Ministrs apgalvojumu par to, ka valstij ir lētāk pašai pirkt ātrās palīdzības mašīnas, nevis tās nomāt no ārpakalpojumu sniedzēja, balsta uz Valsts kontroles ziņojumu, kur konstatēts, ka izsaukumi reģionos, kur darbojas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMDP) īpašumā esošās mašīnas, ir lētāki. Tomēr šis apgalvojums izteikts bez konkrētu datu un aprēķinu analīzes, jo Belēviča un Veselības ministrijas rīcībā vispār nav datu par to, kā veidojas ātrās palīdzības mašīnas izsaukuma izmaksas.
Pašreizējā ātrās palīdzības mašīnu nodrošinātāja “Rīgas sanitārā transporta autobāzes” valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Villers skaidro, ka Rīgā ir komplicēts ātrās palīdzības mašīnu darba grafiks. „Viena mašīna strādā sešas stundas dienā, otra 13, cita 17, 23, un tikai piecas mašīnas Rīgas reģionā strādā 24 stundas diennaktī, kamēr reģionos visas mašīnas strādā 24 stundas, līdz ar to izmaksas, nolietojums un amortizācija ir ļoti atšķirīga,” skaidro Villers, norādot, ka mehāniski salīdzināt viena izsaukuma izmaksas Rīgā un reģionos nevar, turklāt ne ministrs, ne ministrija, ne NMDP nav prasījis uzņēmumam datus par mašīnu izmaksām un to amortizāciju un nolietojumu.
„Šis apgalvojums izteikts bez jebkādiem aprēķiniem. Mēs varam ar konkrētiem skaitļiem un datiem pamatot, kā veidojas izmaksas un kādēļ tās ir tieši tādas,” uzsver “Rīgas sanitārā transporta autobāzes” pārstāvis.
Viņš norāda arī uz virkni riskiem, kas saistīti ar to, ka valsts pati pirks mašīnas, norādot, ka tādējādi izmaksas var būt tikai augstākas, kā arī darbs neefektīvāks. „Valstij nav pašai savas remonta bāzes, tādēļ mašīnas būs jālabo pie autorizēta dīlera. Savukārt mēs esam izveidojuši paši savu remonta bāzi, kur izmaksas ir krietni zemākas nekā pie autorizēta dīlera,” atgādina Villers.
“Rīgas sanitārā transporta autobāze”, kura jau daudzus gadus nodrošina NMDP ar ātrās palīdzības mašīnām, ir gan iegādājusies pati auto diagnostikas aparatūru, gan apmācījusi un sertificējusi pie ražotāja savus darbiniekus, lai tie varētu veikt auto remonta darbus atbilstoši ražotāja prasībām, līdz ar to nezaudējot auto garantiju. „Ja mums kāda mašīna ir salūzusi, mēs varam stundas laikā to aizvietot ar citu auto un tūlīt pat nogādāt remonta darbnīcā, kur to operatīvi diagnosticē un var veikt remontu. Ja šīs mašīnas piederēs valstij, tad, vai nu tai pašai jāveido sava remonta bāze, vai jālabo pie sertificēta dīlera, kas maksās krietni vairāk,” norāda uzņēmuma pārstāvis.
Lai efektivizētu darbu, “Rīgas sanitārā transporta autobāze” savā servisā apkalpo arī citas mašīnas, ne tikai ātrās palīdzības, un arī klientiem sniegtais pakalpojums maksās gandrīz uz pusi lētāk nekā pie sertificēta dīlera, turklāt tas ļauj vēl vairāk samazināt izmaksas, kas nepieciešamas ātrās palīdzības mašīnu parka uzturēšanai.
„Valstij ir jārīko konkurss, kādam ir jāraksta konkursa nolikums, tas maksā naudu, konkursu var apstrīdēt, līdz ar to konkursa norise var ievilkties. Tikmēr privātais var vienoties ar pārdevēju par izdevīgāko cenu vienkāršās sarunās, līdz ar to sarunu ceļā vienmēr ir iespējams iegūt daudz labvēlīgāku cenu un ātrāk, nekā tad, ja tiek rīkots birokrātiskais iepirkuma pasākums,” uzsver Villers, kurš uzņēmumā strādā jau 40 gadus un savulaik bijis pret tā privatizāciju, bet pēdējos gados pārliecinājies, ka tieši privātais var darboties efektīgāk un lētāk nekā tad, ja tiek veikts publiskais iepirkums atbilstoši normatīviem.
„Mēs aizejam pie pārdevēja un sakām – tā, gribam pirkt 50 mašīnas, par cik tu pārdosi? Viņš pasaka cenu. Mēs sakām – nē, tik daudz mēs nemaksāsim, iesim pie konkurenta tur piedāvā labāku cenu. Un tā sarunu ceļā var ātri panākt izdevīgu cenu, savukārt valstij ir jāizsludina konkurss, to var apstrīdēt, iepirkums var vilkties mēnešiem un par cenu nav iespējams kaulēties, tikai pirkt par to cenu, kādu ir piedāvājis pārdevējs,” atgādina Villers.
Kā ziņots, Veselības ministrija aprēķinājusi, ka, izmantojot ārpakalpojumu, ir plānota ekonomija 4,8 miljonu eiro apmērā turpmākajos septiņos gados. Bet, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pārņemtu operatīvā medicīniskā transporta nodrošināšanu Rīgas reģionālajā centrā, ir nepieciešams papildu finansējums 2,26 miljonu eiro apmērā. Savukārt pilnvērtīga neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšana bez ārpakalpojuma piesaistes būtu iespējama ne ātrāk kā nākamā gada oktobrī, jo pēc jauno automašīnu iepirkšanas ir nepieciešams tās aprīkot un tas var prasīt vismaz desmit mēnešus.
Līgums ar “Rīgas sanitārā transporta autobāzi” beigsies nākamā gada aprīlī, bet konkurss par jaunu pakalpojumu sniedzēju patlaban ir apturēts. Interesi nodrošināt NMDP ar ātrās palīdzības mašīnām izrādījušas vismaz piecas firmas, gan vietējās, gan starptautiskas ar lielu pieredzi šī pakalpojuma nodrošināšanā Skandināvijā, kā arī citās Eiropas valstīs.
Valdība vēl nav pieņēmusi konkrētu lēmumu, kāds modelis – ārpakalpojums vai mašīnu iegāde – tiks izvēlēts NMDP nodrošināšanai ar transportu. Mašīnu aprīkošanai ar NMDP darbam nepieciešamo aparatūru, nepieciešams vismaz pusgads līdz pat desmit mēneši, tādēļ jau tagad ir skaidrs, ka līdz nākamā gada maijam valsts vairs nevar pagūt pati iegādāties ātrās palīdzības mašīnas.
