"Tez Tour" vadītājs Rolands Birģelis izceļ problēmu: ne visiem tūrisma nozarē ir vienādi noteikumi

Kāda varētu būt šā gada vasaras tūrisma sezona salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem?

Vasaras tūrisma sezona pilnā sparā sākas aprīlī, un 15. aprīlī ir pirmais lidojums uz Turciju. Ir sagaidāms, ka šovasar dominēs Baltijas reģionā iecienītākie virzieni, kas ir Turcija, Grieķijas salas, Bulgārija. Tajā pašā laikā mēs katru gadu cenšamies piedāvājumā ieviest kādus jaunumus. Šogad tas ir Kalabrijas reģions Itālijā. Pērn jaunums bija čarterlidojumi uz Gruziju, un tas ir kļuvis par ļoti populāru virzienu.

Ir arī virzieni, kuri ar laiku ir pārstājuši būt interesanti ceļotājiem?

Jā, ir arī tādi virzieni, uz kurieni cilvēki aizlido vienu divas reizes, un ar laiku tas zaudē popularitāti. Tā mums, piemēram, bija ar Rimini Itālijā. Bet Itālija kā tāda mūsu ceļotājus interesē, tādēļ šogad piedāvājam Kalabriju, kur ir fantastiskas pludmales, daba un netālu ir Sicīlija, tādēļ tā būs iespēja kaut ko pamainīt arī tiem, kas tradicionāli lido atpūsties uz Grieķiju vai Turciju.

Par ko liecina ceļojumu rezervācijas? Pieprasījums varētu būt lielāks nekā pērn?

Mēs prognozējam, ka kopumā pieprasījums būs ļoti līdzīgs kā pagājušajā vasaras sezonā. Mēs arī plānojam tādu pašu vietu skaitu lidmašīnās kā pēdējos divos gados.

Ar kurām aviokompānijām jūs šogad sadarbojaties?

Mēs jau 18 gadus sadarbojamies ar Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un mūs šī sadarbība ļoti apmierina.

Kā jūs vērtējat pagājušā gada darbības rezultātus?

Mūsu darbības rādītāji ir ļoti tuvi iepriekšējam gadam - sasniedzām apmēram 39 miljonu eiro apgrozījumu un gada laikā apkalpojām apmēram 45 000 ceļotāju.

Kāds ir šā gada mērķis?

Es domāju, ka darbības apjomi būs ļoti līdzīgi, ja būs iespēja, tad, protams, tos palielināsim. Es rēķinu, ka tie varētu būt ap 3-5%. Pieprasījums no ceļotājiem ir, un mēs arī redzam, ka tam ir tendence augt. Cits jautājums ir, vai esošajā situācijā mums būs iespēja dabūt papildu lidojumus uz mūsu galamērķiem.

Cik lielā mērā jūs ietekmē sadarbības partnera "airBaltic" problēmas ar dzinējiem, kuru trūkuma dēļ viņi šogad samazināja arī plānoto regulāro reisu skaitu?

Nedaudz tas, protams, ietekmē. Piemēram, ja mēs gribētu pielikt klāt kādu papildu čarterlidojumu, tad ir jāskatās, kas notiek aviotirgū, vai mūsu partnerim ir pieejamas lidmašīnas uz mums nepieciešamajiem datumiem. Tas ir viens no ierobežojumiem, kas ietekmē mūsu iespējas palielināt darbības apjomu. Bet ir arī iespēja palielināt mums pieejamo vietu skaitu regulārajos reisos virzienos, kuri mūs interesē. Visiem šai situācijai ir jāmēģina pielāgoties.

Labi ir tas, ka mēs uz "airBaltic" vienmēr varam paļauties. Arī vēsturiski tā ir bijis, ka situācijās, kad kaut kas notiek - ir problēmas ar tehniku vai ārkārtas situācija -, "airBaltic" vienmēr nodrošina lidmašīnas. Ja neskaita pandēmijas laiku, ir bijuši tikai daži gadījumi, ka izlidošana kavējas ilgāk par vienu stundu. Tādā ziņā mēs sadarbībā ar "airBaltic" jūtamies ļoti komfortabli. Ja mēs skatāmies uz to, kas notiek industrijā, tad tomēr tiem tūrisma operatoriem, kuri sadarbojas ar aviokompānijām, kuru galvenās bāzes neatrodas tajā pašā valstī, problēmas mēdz būt daudz biežāk.

Kā jūs ietekmē dažādas ģeopolitiskās problēmas populāros tūrisma galamērķos - piemēram, situācija Izraēlā, plašie protesti Turcijā? Cilvēki izvēlas izvairīties no noteiktu galamērķu apmeklēšanas?

Cilvēki pie šīm situācijām zināmā mērā ir pieraduši, bet, protams, tas ietekmē. Mēs darbojamies saskaņā ar Ārlietu ministrijas ieteikumiem un aizliegumiem apmeklēt noteiktas vietas. Ja tiek noteikts aizliegums lidot uz kādu valsti vai reģionu vai arī tiek slēgtas gaisa telpas, mēs, protams, lidojumus atceļam. Tāpat ikvienai aviokompānijai, arī "airBaltic", ir savs departaments, kas ļoti strikti vērtē, kur lidojumus veikt ir vai nav droši. Savukārt, esot uz vietas, atbilstoši situācijai var tikt mainīts ceļotāju ekskursiju grafiks.

Tomēr, ja mēs runājam par tiem pašiem protestiem, tad lielākā daļā gadījumu tie notiek lielākajās pilsētās, nevis kūrortos. Piemēram, ja mēs vēsturiski atceramies situāciju Ēģiptē [2011.gadā notika plaši protesti, kuru rezultātā atkāpās Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks -red.], tad visi lielākie protesti notika Kairā. Hurgada un Šarm eš Šeiha, uz kurieni mēs vedam ceļotājus, no Kairas atrodas 600 un vairāk kilometru attālumā. Arī vietējie nav ieinteresēti, lai kūrortos notiktu kāda turbulence, jo tad nebūs tūristu un ienākumu. Tieši tas pats tagad ir Turcijā. Politiskās cīņas notiek Stambulā un Ankarā, bet ceļotāji atrodas piejūras kūrortos, un tur viesmīlības nozarē strādājošie nav ieinteresēti, lai viņu klienti izjustu iekšpolitisko nestabilitāti.

Tūrismā liela krīze bija Covid-19 laiks. Vai esat atgriezušies pie pirmspandēmijas darbības rezultātiem?

Globāli tūrisms ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, bet mēs vēl pie tā strādājam. Tādēļ arī katru gadu cenšamies piedāvājumā ielikt kādu jaunu galamērķi. Mums ir arī jauns sadarbības partneris Turcijā, kas ir ļoti spēcīgs tirgus spēlētājs šajā valstī, un var mums piedāvāt gan labākas cenas, gan labāku servisu, gan plašāku viesnīcu klāstu.

Tāpat ir jāsaka, ka pašlaik tirgus ir ļoti piesātināts. Tūrisma operatori Latvijā šobrīd ir pieci, un arī tas ietekmē kopējo situāciju.

Oktobrī atmaksājāt 1,5 miljonus eiro "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"", kas bija aizdevums Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Vai vēl kaut kas būs jāatmaksā?

Tas bija vienīgais aizņēmums, kas mums bija kā atbalsts Covid-19 laikā, un to atmaksājām pirms termiņa.

Minējāt, ka tirgus ir piesātināts. Kā pašlaik raksturotu konkurenci?

Pašlaik kāds konkurē ar cenu, kāds ar plašāku galamērķu piedāvājumu, un visi mēģinām sadzīvot.

Vienlaikus arī patērētājiem vajadzētu būt uzmanīgiem, ja redz neadekvāti zemus cenu piedāvājumus, jo visdrīzāk tas nozīmē, ka tur ir kādi zemūdens akmeņi.

Pērn bija šis gadījums, kad Portugālē palika bērnu sērfošanas nometnes dalībnieki un bija jāorganizē viņu atvešana atpakaļ uz Latviju. Šādi gadījumi Latvijas tūrisma industrijā pēc deviņdesmitajiem gadiem tomēr ir bijuši liels retums. Tas nozīmē, ka atkal atgriežas šaubīgi piedāvājumi?

Tādi piedāvājumi tomēr ir bijuši vienmēr, un tādēļ ir jātur acis vaļā, kam un par ko tiek maksāta nauda. Tostarp ir jāseko līdzi, vai tūrisma pakalpojumu piedāvātājs ir reģistrēts.

Mums gan kā tūrisma operatoram ir iebildumi pret pašlaik pastāvošo sistēmu. Ja mēs, piemēram, paskatāmies Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā, tad ir reģistrētas 411 tūrisma aģentūras un tūrisma operatori. Atšķirība starp tūrisma aģentūru un operatoru ir tajā, ka operators organizē ceļojumu un tam ir jāsniedz klienta iemaksātās naudas drošības garantija. Tas nozīmē, ka tūrisma operators ir iesaldējis savus līdzekļus un garantē, ka klienta iegādātais ceļojums notiks. Savukārt tūrisma aģentūra var samaksāt pārdesmit eiro lielu licences maksu par reģistrāciju un principā ne par ko ceļojuma norises laikā neatbild. Piemēram, mūsu kā tūrisma operatora nodrošinājums ir gandrīz trīs miljonu eiro apmērā. Viena daļa no šīs naudas ir apdrošinātāja garantija, otra daļa stāv bankā, un mēs to nevaram izmantot. Tūrisma aģentam tas nav jādara. Tajā pašā laikā mēs kā tūrisma operators redzam diezgan daudzus gadījumus, ka tūrisma aģenti paši organizē ceļojumus, lai gan ar savu naudu par tiem neatbild. Līdz ar to, ja ar ceļotājiem kaut kas ceļojuma laikā notiek, tad tūrisma aģents var arī noplātīt rokas un pateikt - nu tā sanāca. Labi, ja vēl pats ceļotājs ir iegādājies apdrošināšanu, bet, ja nē, tad… Nu šis pats piemērs ar skolēniem, kas palika Portugālē. Nu bizness nesanāca, bet atbildības par to nav.

Un šī ir tikai viena lielas problēmas puse. Otra puse ir fakts, ka šie milzīgie izdevumi godīgiem tūrisma operatoriem veido lielu pašizmaksas daļu, bet negodīgiem operatoriem šādu izdevumu nav. Rezultātā veidojas paradoksāla situācija, kurā esošais valsts regulējums mudina operatorus meklēt veidus, kā regulējumu apiet. Īpaši nesaprotami tas šķiet tādēļ, ka mēs jau gandrīz piecus gadus piedāvājam skaidru, saprotamu, loģisku un samērīgu risinājumu, ko paši saucam par "fonda ideju" un kas strādātu līdzīgi kā OCTA fonds transportlīdzekļu vadītāju atbildības apdrošināšanai.

Kādam jābūt risinājumam? Ja uzņēmējs ir reģistrējies tikai kā tūrisma aģents, tad viņš drīkst tālāk izplatīt tikai citu organizētus ceļojumus, bet pats tādus rīkot nedrīkst?

Jā, un tas jau ir pateikts arī normatīvajos aktos. Tur jau ir atšķirība no tūrisma operatora, kurš sniedz klienta iemaksātās naudas drošības garantiju, kā arī atbild par to, kas ceļojuma laikā notiek ar tūristu.

Vēl viens jautājums ir par naudas apriti. Mēs kā ceļojuma rīkotājs jau nezinām, cik tūrisma aģentūrai ir samaksājis klients - vai tā uzreiz ir pilna summa jeb paredzētā 10% pirmā iemaksa. Mēs pilnu summu saņemam trīs nedēļas pirms lidojuma. To, kas notiek laika sprīdī pirms tam un kā šī nauda tiek apgrozīta, mēs nezinām. Ja tūrisma aģentūra šajā laikā bankrotē, tad mēs visu naudu nesaņemam, bet ceļojums mums ir jānodrošina, jo tas ir rezervēts.

Ir Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija, bet pagājušajā gadā ir izveidota jauna - Latvijas Tūrisma operatoru asociācija, un mēs tajā pavisam drīz arī plānojam iestāties. Asociācijā jau ir "Airtour", "Novatour", "Impro" un "Itaka".

Operatoru asociācija ir nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai, PTAC un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, aicinot ministriju pārskatīt un uzlabot klientu iemaksātās naudas nodrošinājuma regulējumu, jo pašreizējais regulējums, kas paredz 100% klientu iemaksātās naudas nodrošinājumu, ir neadekvāts un nesamērīgs pret operatoriem vairāku iemeslu dēļ. Nodrošinājuma iegūšanai joprojām regulāri tiek izvirzītas dažādas papildu prasības, piemēram, naudas iesaldēšana, kas neveicina tūrisma uzņēmumu attīstību. Nauda tiek turēta bezprocentu depozīta kontos, notiek citu aktīvu ieķīlāšana un pat uzņēmumu īpašnieku personīgie galvojumi un personīgās mantas ieķīlāšana, kas neatbilst likumiskajam regulējumam. Šāda kārtība nesamērīgi ierobežo tiesības nodarboties ar komercdarbību tūrisma jomā.

Kādreiz šis nodrošinājums bija daudz mazāks un vieglāk samaksājams. Ja summa būtu mazāka, tad tirgū būtu arī vairāk mazo operatoru, kas šajā sfērā darbotos oficiāli. No tā iegūtu gan valsts, gan arī tirgus būtu daudz skaidrāks.

Vēl uzmanība noteikti jāpievērš tai pelēkajai zonai, kas ir tūrisma piedāvājumi sociālajos tīklos un ko faktiski neviens nekontrolē. Pēdējais gadījums ir uzņēmums "FlyUp Travel", kam PTAC anulēja licenci par tūrisma operatora darbību.

Cik lielu konkurenci tirgū veido PTAC pat nereģistrēti uzņēmumi, cilvēki, kas aicina pievienoties ceļojumiem sociālajos tīklos?

Man ir ļoti grūti pateikt, cik lielu daļu šādi piedāvājumi veido procentuāli, bet ar katru gadu to skaits palielinās. Arī mana mamma, kas ikdienā strādā dārzā, var sarīkot braucienu uz Holandi skatīties tulpes. To var jebkurš, un šādi piedāvājumi ir. Un tad mēs jau atkal atgriežamies pie jautājuma, kā šo industriju sakārtot. Mums šķiet, ka no valsts puses nav intereses iedziļināties šajā tēmā. Tas, protams, ir laikietilpīgs process, kam nepieciešami cilvēku resursi. Tajā pašā laikā ir arī tādi uzņēmumi, kuri savus pakalpojumus piedāvā ļoti aktīvi, bet arī viņiem uzmanība netiek pievērsta.

Lielākā problēma jau ir tā, ka viņi ne par ko neatbild. Ja tūristi kaut kur aizlido, reiss mainās, tad rīkotājs var tikai paraustīt plecus un pateikt, ka nekā palīdzēt nevar.

Notikt var jebkas - avioreisus var atcelt, viesnīcas var anulēt rezervācijas, kaut kas var applūst, gadīties citas ķibeles -, un operators šādā situācijā piedāvā citus līdzvērtīgus variantus. Taču, protams, tas ietekmē gala cenu. Nereģistrēts pakalpojumu sniedzējs var nedarīt neko.

Attīstoties piedāvājumam internetā un dažādām rezervēšanas sistēmām, daudzi cilvēki vispār ir aizgājuši prom no organizētās tūrisma industrijas - paši rezervē lidojumus, paši meklē naktsmājas, paši domā, ko galamērķī darīs. Kāda ir jūsu sajūta - šī daļa tūrisma uzņēmumiem ir "zudusi" vai arī ik pa laikam tomēr atgriežas pie organizētiem tūrisma piedāvājumiem?

Tas ir ļoti individuāli. Ja mēs ņemam par piemēru tādu standarta Latvijas ģimeni, kur ir divi pieaugušie un viens divi bērni, tad divatā ļoti bieži aizlido atpūsties uz kādu Eiropas pilsētu brīvdienās un visu saplāno paši. Ar bērniem jau daudz biežāk izvēlas kompleksus piedāvājumus, lai pašiem par daudzām lietām vairs nav jādomā. Līdz ar to pat vieni un tie paši cilvēki var rīkoties gan tā, gan tā.

Arī mēs kā tūrisma operators nevaram piedāvāt maršrutus uz visām iespējamām vietām. Bet arī mūsu sistēmā klienti var izvēlēties tikai daļu piedāvājuma un salikt kopā savu ceļojumu paši. Turklāt ļoti pievilcīgi ir arī mūsu čarterlidojumi. Piemēram, šogad mēs lidojam uz Kalabriju. Ja ceļotāji tur grib nokļūt, tad pašiem viņiem būtu jālido ar pārsēšanos caur Romu. Tas pats attiecas uz Rodas salu un līdzīgiem galamērķiem.

Cik sekmīga ir sadarbības veidošana galamērķos, uz kurieni vedat tūristus?

Mums katrā valstī, uz kuru lidojam, ir uzņemošie biroji, un no Latvijas mēs līgumus ar viesnīcām neslēdzam, jo viņi uz vietas situāciju pārzina daudz labāk. Tagad mums ir jauns sadarbības partneris Turcijā "Peninsula", kuram piedāvājumā ir ļoti plašs viesnīcu klāsts. Viņi strādā no 1989.gada un pērn apkalpoja pusmiljonu tūristu no Eiropas. Ļoti svarīgi ir tieši tas, ka viņiem ir pieredze darbā ar Eiropas tūristiem, jo eiropieši ir citādāki un izvēlas citādākas viesnīcas nekā, piemēram, tūristi no Turcijas austrumu kaimiņvalstīm. Arī gidus parasti meklē sadarbības partneri, jo viņiem ir sava gidu kartotēka, no kuras izvēlēties gan atbilstoši valodu zināšanām, gan ekskursiju specifikai.

Te mēs atkal atgriežamies pie tiem pašiem influenceriem, kuri kaut kur vienu reizi ir aizbraukuši un tad domā, ka var uz turieni vest citus, rīkojoties kā tūrisma operators.

Mēs Latvijā sadarbojamies ar līdz 100 tūrisma aģentūrām. Ar visiem mēs nestrādājam, jo mums pašiem ir jābūt pārliecībai, ka aģentūra ir stabila, zina produktus, ko tirgo, un paši investē savā attīstībā.

Par ko klienti visbiežāk sūdzas?

Paldies Dievam, sūdzību ir maz. Ziemas sezonā, kad mēs vedām tūristus uz Ēģipti - Hurgadu un Šarm eš Šeihu -, līdz mūsu birojam Latvijā nonāca viens divi gadījumi. Pirmkārt, tas nozīmē, ka serviss ir kvalitatīvs, otrkārt, uz vietas ir atbildīgi cilvēki, kas visus jautājumus atrisina uzreiz. Visbiežāk jau cilvēki sūdzas par to, ka kataloga bildē ir redzējuši viesnīcas numuriņu un, kad nonāk uz vietas, tad, pēc viņu domām, numurs neatbilst redzētajam. Ir sūdzības par kādiem pakalpojuma kvalitātes jautājumiem, par ēdienu. Bet, kā jau teicu, pārsvarā tas viss tiek atrisināts uz vietas, jo arī viesnīcas nav ieinteresētas neapmierinātos klientos un parasti tie ir sīkumi. Līdz ar to tādu gadījumu, kad sūdzības nonāk līdz Latvijai, ir ļoti maz.

Kā jau minēju, tad tāpat ir ļoti maz gadījumu, ka kavētos lidmašīnu reisi.

"Tez Tour" vēsturiski mēģināja nodarboties arī ar ienākošo tūrismu un vest ceļotājus no tām vietām, uz kurām lidojāt. Tad tas tika pārtraukts. Šādai darbībai perspektīvu nesaskatāt arī nākotnē?

Eiropas tūristi pašlaik Baltijas valstis tomēr izvēlas salīdzinoši maz. Lielākoties pie mums pašlaik brauc ceļotāji no pārējām Baltijas valstīm, Skandināvijas un nedaudz Vācijas. Mēs šajos tirgos kā operators nestrādājam. Mēs lidojam, piemēram, uz Ēģipti, un tur mūsu uzņemošajam birojam ir arī izejošā tūrisma nodaļa, kas organizē lidojumus no Kairas. Taču Ēģiptes ceļotāji neizvēlas Baltiju. Viņi grib lidot, piemēram, uz Parīzi, Romu, proti, apskatīt lielās Eiropas metropoles. Lai gan pie mums, lai informētu tūrisma aģentus par piedāvājumu, brauc arī uzņemošo valstu viesnīcu pārstāvji, un tad viņi ir sajūsmā par Baltijas valstu dabu. Līdz ar to doma, ka to varētu attīstīt, joprojām ir, bet ir arī skaidrs, ka šādu ceļojumu apjomi nebūs lieli.

Kā pašlaik mainās cenas?

Katru gadu cenas kāpj. Tāpat kā Latvijā, arī citur ir inflācija, un tas ietekmē kopējās izmaksas, izvairīties no tā nevar. Kā piemēru var ņemt Turciju, kas mums veido lielāko tirgus daļu, un tur var redzēt, ka pēdējo 10 gadu laikā viņu liras kurss ir mainījies no apmēram 1 eiro pret 10 lirām līdz 1viens eiro pret 39-40 lirām. Cenas ir augušas gan iedzīvotājiem, gan viesnīcām. Turklāt viesnīcās lielākās izmaksas veido tieši ēdināšana, un tur cenas ir augušas ļoti pamatīgi. Eiropā ir tieši tas pats. Tādēļ cenas mēs varam mēģināt regulēt tikai tad, ja ir konkurence starp viesnīcām un varam iegūt labākus piedāvājumus, taču ir jārēķinās, ka kopējais cenu līmenis ir audzis visās valstīs.