Elektrība vai hibrīds: salīdzinām divus "Audi"

Tātad mūsu rīcībā ir divi vizuāli diezgan līdzīgi automobiļi. Zinu, ka benzīngalvas teiks - nav korekti salīdzināt hibrīdu ar tīri elektrisko auto, un tā tas patiešām ir, taču šoreiz vilinājums ir pārāk liels, lai ievērotu visādus nerakstītos ētikas kodeksus. Varam abiem durvis vaļā, kāpjam iekšā un skatāmies, ar ko mūs "Audi" pārsteigs!

Tradicionālisms pret ultramodernismu

Iekāpjot iekšā, uzreiz kļūst skaidrs, ka šīs ir divas pilnīgi atšķirīgas mašīnas. Salona iekārtojuma ziņā Q7 ir vēl vecās paaudzes pārstāvis. Te mums ir nosacīti klasisks spidometrs (digitāls, protams), bet viduskonsolē "Audi" raksturīgie divi ekrāni: viens multimedijiem un auto regulējumiem, otrs - klimatkontrolei. Drusku jau tāda "oldschool" sajūta ir, jo šādu izkārtojumu "Audi" piedāvā jau no neatminamiem laikiem, taču nevar noliegt, ka klimatkontroles vadībai šis risinājums ir praktisks. Neesmu sajūsmā par klimatkontroli, kas vadāma caur skārienjutīgu ekrānu, jo, esot pie stūres, pogas tomēr ir vieglāk sataustīt, pat neskatoties, taču "Audi" klimatkontroles ekrānu ir izdevies izveidot gana ērtu un tajā visu var izdarīt bez lieki piņķerīgas bakstīšanās. Tepat blakus mums ir arī pamatīgs ātrumpārslēgs - vēl viens sveiciens no vecajiem labajiem laikiem, kad cilvēkiem vēl nebija kauns "Teslu" pirkt. Kā jau teicu, normāls "oldschool".

Pārsēžoties no Q7 elektriskajā Q6, tu nonāc pavisam citā pasaulē. Pirmais iespaids ir tiešām satriecošs, jo ierasto "Audi" triju displeju vietā tagad ir viens un garš - pa visu priekšējo paneli. Tam ir divas sadaļas: pirmā ir šofera acu priekšā ar visiem braukšanas parametriem - ātrumu, enerģijas patēriņu un tā tālāk - , bet otrā ir paneļa vidū un tajā mājo multimediju sistēma un iespējas detalizētiem automobiļa regulējumiem. Atsevišķais klimatkontroles ekrāns diemžēl ir pazudis un siltumu/aukstumu tagad var iestellēt, bakstoties ekrāna apakšējā daļā. Nav tik parocīgi, kā bija ar atsevišķo ekrānu, taču nav arī pavisam traģiski, jo vajadzīgos lauciņos ar pirkstu var ietrāpīt tīri intutīvi. Ja ne ar pirmo, tad ar trešo reizi. Pasažiera pusē ir vēl viens ekrāns, kurā var gan darboties ar mediju sistēmu, piestrādājot par dīdžeju, gan arī uzspēlēt kādu spēlīti vai skatīties "YouTube". Šoferītim šādas izpriecas ir liegtas, viņam jāstūrē.

Lielais ātrumpārslēga kloķis mums ir pateicis "atā", bet vietā parādījies mazs knibulis, ar kuru var pārslēgt ātrumus. Fizisku pogu te vairs praktiski nav vispār. Dažas ir palikušas, taču pārceļojušas uz diezgan netipisku vietu - durvju rokturi šofera pusē. Te ir gan pogas logu atvēršanai un durvju aizslēgšanai, gan spoguļu un sēdekļu regulēšanai. Viss it kā jauki un loģiski, taču pogu bloks aizņem tik daudz vietas, ka pašam rokturim paliek maz. Ja ņemam vērā, ka durvis ir lielas, tad, iesēžoties mašīnā, nākas kārtīgi pastiepties, lai sagramstītu rokturi un aizvērtu durvis. Te "Audi" gandrīz būtu derējis pārņemt "Rolls-Royce" pieredzi un ieviest atsevišķu ērti sasniedzamu pogu durvju aizvēršanai. Vēl viena poga palikusi arī viduskonsolē - tā domāta audiosistēmas skaļuma regulēšanai. Prātīgs risinājums, jo skaņu klusāk nogriezt reizēm vajag tīri uz tausti, nemeklējot ar acīm - kur tad to var izdarīt. Un arī avārijas signāla ieslēgšanai ir atstāta fiziska poga.

Audiosistēma mašīnā ir izcila, taču tas nav pārsteigums - par 100 000 eiro (jā, apmēram tāda ir šī auto cena labā komplektācijā) arī būtu dīvaini saņemt kaut ko viduvēju. Interesants vizuālais risinājums ir gaismas diožu svītra gan priekšējā loga apakšmalu: ieslēdzot pagrieziena rādītāju, attiecīgajā pusē gaismiņas sāk pulsēt. Sīkums, bet stilīgi. Arī uzlādes režīmā šī līnija pulsē. Vēl viens stilīgs risinājums ir viduskonsolē telefona bezvadu uzlādei paredzētā lādīte, kurā tālruni piefiksē ar tādu kā klipsi, lai tas nešļūkā šurp turpu. Īpašā ekstra ir vadītāja sēdekļa pagalvī iestrādātais skaļrunis, kas tieši ausī stāsta navigatora norādījumus - tā, ka pārējie to pat nedzird. Par iekšējo apdari nav vērts tērēt rakstuzīmes, jo tā abām automašīnām ir "Audi" ierasti augstā līmenī.

Gaismu spēles

No ārpuses abas mašīnas liekas diezgan līdzīgas, taču Q6 ir vairāki trumpji. Dzirdēts, ka dažiem nepatīk tas, ka jaunajiem "Audi" pazuduši ierastie sudrabotie riņķi priekšgalā, kas jaunajiem modeļiem saplūst ar radiatora restes krāsojumu, taču kompensācijai esam saņēmuši jaudīgākus un "gudrākus" lukturus. Bez tam Q6 piedāvā iespēju caur borta datoru variēt aizmugurējo gaismu pikseļu izkārtojumu. Pats gan par savu, atvainojos, pakaļu nevarēsi pajūsmot, taču citiem tiks kāds prieciņš. Abas mašīnas ir lielas, ērtas, arī bagāžnieks ietilpīgs - par šo tēmu tā īsti pat nav, ko stāstīt, jo viss ir kārtībā.

Ir gan kāda lieta, ko nekādi nespēju saprast - kādēļ šādām "premium" klases automašīnām nav ieviests kāds risinājums, kas novērstu atpakaļskata kameras nošķiešanu ar dubļiem. Izbrauc gabalu pa pavasarīgu lauku ceļu - un saproti, ka modernās tehnoloģijas ir izgājušas no ierindas, jo kamera ir tik netīra, ka atliek tikai skatīties atpakaļskata spoguļos. Te noderētu nolokāma vai mazgājama kamera. Protams, jo vairāk šādu palīgierīču, jo vairāk ir, kam salūzt, taču kameras gadījumā tomēr būtu vērts iespringt.

Ielejam un uzlādējam

Pārejam pie pasākuma intriģējošājās daļas - kāda tad ir braukšana ar vienu un otru? Abas mašīnas ir ļoti jaudīgas, taču tām principiāli atšķiras ceļojuma plānošana. Q7 ir "plug-in" hibrīds, kuram papildus benzīna dzinējam ir arī elektromotors un baterija - tīri ar elektrību var nobraukt kādus 70 kilometrus. Nav daudz, jo vairums konkurentu piedāvā ap 100 kilometriem, tiesa, viņu ražotās mašīnas nav tik lielas, masīvas un jaudīgas. Uz šosejas auto "smadzenes" pašas izfunktierē, kurā brīdi izmantot tīri iekšdedzes, kurā - hibrīda vai elektriskos režīmus. Vienubrīd gan gadījās pārsteigums: uzsākot apdzīšanu, auto pēkšņi izdomāja, ka varētu to darīt tīri elektriskajā režīmā, kaut gan baterijas rezerve vairs bija tikai kādiem pieciem kilometriem. Loģiski, ka cerētais uzrāviens izpalika un tikai pēc mirkļa pasākumam pieslēdzās arī iekšdedzes dzinējs.

Ja kādam liekas, ka ar hibrīdu, atšķirībā no tīri elektriskas versijas, varētu nobraukt 1000 kilometrus, tad nāksies sarūgtināt - nē, nevarētu vis. Jo akumulators prasa vietu, kas ir iegūta arī uz degvielas bākas rēķina - to nācies samazināt līdz 75 litriem (tīri iekšdedzes versijā ir par desmit litriem vairāk) un iznākumā borta dators rāda, ka pat ar pilnu bāku un par 100 procentiem uzlādētu akumulatoru varu nobraukt apmēram 700 kilometrus. Te nu vecais dīzelis ir nepārprotams vinnētājs.

Taču, ja pārejam pie elektriskā Q6, tad drīz vien nākas secināt, ka Q7 hibrīds ir īsts tālbraucējs. Iekāpjot pilnīgi uzlādētā auto laikā, kad gaisa temperatūra bija ap nulli, dators sākumā solīja 420 kilometrus. Realitātē tik daudz nesanāca: aizbraucot no Rīgas līdz Valkai, tātad 160 kilometrus, galapunktā bija palikuši knapi 50 procenti akumulatora, tātad viegli aprēķināt, ka kopā rezerve būtu apmēram 350 kilometru distancei. Te gan piebildīšu, ka braucot neko necentos ekonomēt. Tomēr kopumā elektrības patēriņš ir diezgan liels, zem 25 kWh uz šosejas nodzīt man īsti neizdevās, taču tādas jaudas un gabarīta auto tas ir likumsakarīgi.

Par lādēšanu man palika viens neatbildēts jautājums: ir jau, protams, feini, ka uzlādes ligzdas vāciņš automātiski atveras un aizveras, taču kas notiks, ja ziemā tur tiks iekšā mitrums un vāciņš aizsals? Vai ir kāds plāns B, kā to tādā situācijā dabūt vaļā? Nelauzīšu taču ar skrūvgriezi. Vārdu sakot, ja man būtu tāda mašīna, es to laikam ziemā censtos turēt zem jumta, lai slapjums netiek klāt tur, kur nevajag.

Kuram kāpt kamanās?

Kura no abām mašīnām tad man patika labāk? Tīri no salona iekārtojuma un braukšanas izjūtām, pašam par zināmu pārsteigumu - elektriskais Q6. Par pārsteigumu tādēļ, ka vispār neesmu liels neskaitāmo displeju cienītājs un palieku pie uzskata, ka virknei svarīgāko vadības funkciju tomēr jāatstāj fiziskas pogas tīri no satiksmes drošības viedokļa - manuprāt, bakstīšanās auto displejā braukšanas laikā neko daudz neatšķiras no lūrēšanas telefonā. Taču "Audi" ir kaut kā izdevies visu to displeju padarīšanu noorganizēt gan stilīgi, gan arī salīdzinoši praktiski. Katrā ziņā uz nerviem nekas te īpaši nekrīt.

Tātad no šī viedokļa punkts Q6. Savukārt no praktiskās braukšanas viedokļa punkts tiek Q7, jo pats sev es uzdevu jautājumu - ja man būtu naudas kā spaļu, vai es būtu gatavs maksāt 100 000 eiro par mašīnu (nu, labi, knapākā komplektācijā kādus 75 000 eiro) par auto, ar kuru bez papildus uzlādēšanas ziemā lāga nevaru aizbraukt no Rīgas uz Liepāju un atpakaļ? Laikam jau tomēr nē. No šī viedokļa Q7 ir nenoliedzami praktiskāks, kaut gan arī te ir jautājums par tīri elektrisko nobraukumu - ja reiz tie ir tikai 70 kilometri, kas nozīmē piepilsētas zonas attālumus, tad vai ir vērts  par to tērēt ap 90 000 eiro (jā, tik maksā uzlādes hibrīda modelis!)? Varbūt iztikt ar iekšdedzes versiju, kas būs par 15 - 20 000 eiro lētāka? Parēķiniet paši, cik intensīvi jābrauc, lai šo cenas starpību kompensētu uz benzīna rēķina... Vārdu sakot, lai cik foršas un jaudīgas būtu abas šīs mašīnas - un tādas tās tiešām ir - jābūt turīgam un lielam (tieši tādā secībā) "Audi" fanam, lai papildinātu savu garāžu ar kādu no šiem modeļiem.

FAKTI

Audi Q7 3.0 TFSI e

Dzinējs: iekšdedzes un elektriskais hibrīds
Jauda: 490 zs
Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 5 sek.
Nobraukuma rezerve elektriskajā režīmā: ap 70 km
Cena: sākot no 86 000 EUR; testa auto cena - 109 000 EUR

Audi Q6 e-tron

Dzinējs: elektriskais
Jauda: 390 zs
Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 5,5 sek.
Nobraukuma rezerve: vasarā ap 550 km; ziemā ap 400 km
Cena: no 72 000 EUR; testa auto cena - 116 000 EUR