Latvieši uzskata, ka vislabāk ieguldīt nekustamajā īpašumā un zeltā, bet paši iegulda citur
foto: unsplash.com
Par labāko ieguldījuma veidu respondenti norāda nekustamo īpašumu (44%) un zeltu (24%), bet realitātē populārākie ieguldījuma veidi ir krājrīks vai depozīts (36%), pensiju 3.līmenis (33%), kā arī ieguldījumu fondi un akcijas (16%).
Bizness un ekonomika

Latvieši uzskata, ka vislabāk ieguldīt nekustamajā īpašumā un zeltā, bet paši iegulda citur

Marianna Ozola

Jauns.lv

Aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju veic ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos, un šim īpatsvaram ir stabila tendence augt.

Par labāko ieguldījuma veidu respondenti norāda nekustamo īpašumu (44%) un zeltu (24%), bet realitātē populārākie ieguldījuma veidi ir krājrīks vai depozīts (36%), pensiju 3.līmenis (33%), kā arī ieguldījumu fondi un akcijas (16%). Tā uzrāda Swedbank veiktais pētījums par ieguldījumu paradumiem un plāniem.

Nekustamajā īpašumā investējuši ir 15% respondentu, kamēr zeltā vien 4%. Kopumā galvenā motivācija ieguldīt naudu ir  rūpes par nodrošinātām vecumdienām (42%), daļai ieguldījumi finanšu tirgos ir veids, kā kopumā veidot uzkrājumus (40%) un parūpēties par finansiālo stabilitāte neparedzētās situācijās (38%). Savukārt katrs piektais investē brīvos līdzekļus, lai parūpētos par bērnu nākotni un pasargātu naudu no inflācijas.

“Aptaujas dati atklāj, ka izpratne par ieguldījumu nozīmi iedzīvotāju vidū nostiprinās. Savukārt atšķirība starp viedokli par optimālākajiem ieguldījumu veidiem un reālo rīcību varētu būt skaidrojama ar pieejamību. Proti, ieguldījumiem krājrīkā, depozītā, pensiju 3.līmenī vai arī ieguldījumu fondos nav nepieciešamas lielas sākotnējās iemaksas, un to ērti var darīt arī ar mazām summām - pretstatā ieguldījumiem, piemēram, nekustamajā īpašumā,” atzīmē Rolands Zauls, Swedbank Investīciju produktu līnijas vadītājs.

Samazinās cilvēku daļa, kas vispār neplāno ieguldīt

Tikai 23% no aptaujātajiem šogad pauduši, ka neplāno investēt vispār. Šādu respondentu skaits samazinājās no 27% pērnā gada aptaujā. Savukārt ceturtā daļa jeb 25% no respondentiem, kuri šobrīd neveic ieguldījumus, norāda, ka noteikti plāno izmēģināt kādu no ieguldījumu instrumentiem tuvāko sešu mēnešu laikā. No tiem 21% ir iecerējis investēt ieguldījumu fondos, bet 17% akcijās.

Tie iedzīvotāji, kuri šobrīd neiegulda, visbiežāk norāda, ka viņiem nav šādu līdzekļu, lai investētu finanšu tirgos (67%). Katrs desmitais (13%) atsaucas uz riskiem, kā arī uzskata, ka ieguldīšanai nepieciešamas specifiskas zināšanas.

Kā stāsta R. Zauls: “Aptauja rāda, ka 29% iedzīvotāju labprāt investētu, ja būtu iespēja to darīt ar nelielām summām, bet šāda iespēja pastāv jau šobrīd. Piemēram, Robur ieguldījumu fondos ir iespēja investēt, sākot ar 1 eiro, un par šo fondu pirkšanu, pārdošanu un glabāšanu savā vērtspapīru kontā arī nekās nav jāmaksā. Tāpat arī Baltijas akciju tirgus ir visai draudzīgs jaunajiem investoriem, jo arī Baltijas akciju pirkšana, pārdošana un glabāšana savā vērtspapīru kontā ir bezmaksas, un arī šajā tirgū var atrast ieguldījumu iespējas par visai simpātiskām cenām - pat zem 1 eiro par akciju. Ieguldīšana nav domāta tikai turīgajiem: to veikt var jebkurš, sākot to darīt kaut ar dažiem eiro mēnesī. Lai sāktu ieguldīt, nav arī nepieciešamas specifiskas zināšanas. Ir pieejami dažādi ērti risinājumi, turklāt iespēju izzināšanai var pieteikties uz bezmaksas konsultāciju.” Iedzīvotāju aptauja veikta šī gada oktobrī sadarbībā ar Norstat, aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 64 gadiem visā Latvijā.

Tēmas