Latvijas Bankas prezidents Kazāks norāda uz nepieciešamību ātri rīkoties, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi

Kazāks norāda, ka "Fitch" reitingu aģentūra nupat ir pazeminājusi Latvijas kredītreitinga nākotnes redzējumu no pozitīva uz stabilu, to pamatojot ar vājāku fiskālu pozīciju, kamēr pats kredītreitings ir saglabāts "A-" līmenī. Taču, pēc viņa teiktā, lieki satraukties iemesla nav, bet pārdomāti un ātri rīkoties gan ir nepieciešams. "Proti, negaisa laikā stāvēt kājās un laivu lieki šūpot nevajag - to var piesmelt vai pat apgāzt un tad šībrīža problēmas šķitīs mazas un nenozīmīgas. Vajag saglabāt vēsu prātu - mierīgi apsēsties, atrast krastu, pārliecināti un mērķtiecīgi uz to airēt."

Ekonomika tiešām ir vājāka par gaidīto - eksporta tirgi nīkuļo, mājsaimniecības ir piesardzīgas un izvēlas uzkrāt, nevis tērēt, savukārt uzņēmumi ir piesardzīgi investēt, atzīmē Kazāks, skaidrojot, ka tas nozīmē, ka arī nākamā gada ekonomikas izaugsmes prognozes patlaban ir zemākas par Finanšu ministrijas šī gada maijā veidotajām prognozēm, uz kurām ir balstīts nākamā gada budžeta projekts. Turklāt nesen Centrālā statistikas pārvalde ļoti būtiski pārskatīja vēsturiskos datus, tas ir, atskaites punkts ir "nopeldējis" un ir iespējams, ka, turpmāk datus precizējot, piemēram, informējot par koriģētajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem novembra beigās, tas atkal mainīsies. Tas prognožu ciparos ienes papildu neskaidrību, piebilst Kazāks.

Tomēr nav arī tā, ka absolūti viss ir slikti, norāda Kazāks. Lai gan budžeta nodokļu ieņēmumi atpaliek no plāna, šogad tie joprojām ir par teju 7% lielāki nekā pērn. Naudas budžetā ir vairāk nekā pērn, lai gan mazāk nekā plānots. Augstas inflācijas laiks, kad, strauji augot cenām, auga arī budžeta ieņēmumi, ir beidzies un turpmāk ienākumi, lai gan augs, bet krietni pieticīgāk. Bezdarbs joprojām ir zems un darba tirgus ir spēcīgs. Kreditēšanā zemākais punkts ir aiz muguras - kredīti kļūst lētāki un kreditēšana ir sākusi atgūties.

Kazāks atgādina, ka Latvijas Banka jau martā brīdināja par risku 2025.gada budžeta deficītam pārsniegt 3% no IKP robežu. Arī Eiropas Komisija tikko ir publicējusi savas jaunākās prognozes, kur Latvijai budžeta deficīts 2025. un 2026.gadam tiek prognozēts 3,2% apmērā no IKP.

Tāpēc, pēc Kazāka domām, ir jāpieņem 2025.gada budžets, kas neesot ideāls, tomēr ir pieņemams, un kaut ko radikāli labāku īsā laikā salikt nav iespējams. Budžeta deficīta prognoze ir tuvu 3%, iespējamais pārsniegums ir neliels un nākamā gada laikā to var labot. Turklāt arī IKP datu pārskatīšanas varbūtība ir vērā ņemama un deficīta prognoze var nostaigāt abos virzienos, nevis tāpēc, ka ekonomikā notiek kas negaidīts, bet tāpēc, ka precizēti pagātnes dati.

Latvijai ir nepieciešams Eiropas Komisijai skaidri argumentēt, ka daļa no deficīta ir izdevumu kāpums aizsardzības vajadzībām, uzsver Kazāks, paužot, ka aizsardzība nav izdevumi, bet kritiski svarīga investīcija. "Ja nav valsts, tad arī budžetam nav nozīmes."

Tāpat nepieciešama visaptveroša budžeta izdevumu pārskatīšana, definējot un vienojoties par konkrētiem horizontāliem izvērtēšanas principiem, norāda Kazāks, skaidrojot, ka tas ļaus ietaupīt un esošos līdzekļus izmantot efektīvāk. Iespējams, ir kādi mazāk nozīmīgi pakalpojumi, no kuru sniegšanas valstij un pašvaldībām ir jāatsakās, ja finanšu resursu nepietiek. Kopš Covid-19 pandēmijas sabiedriskā sektora īpatsvars ekonomikā ir pieaudzis līdz turpat 45%, kas ir daudz, atzīst Kazāks.

Pēc Kazāka teiktā, vislabākais problēmas risinājums ir ekonomikas izaugsme. Viņš norāda, ka daudzas lietas ir procesā, bet nepieciešams uzrāviens. Proti, ir nepieciešams vienoties par konkrētu darbu sarakstu un ātru laika rāmi ekonomikas restartam. Un nekas revolucionāri jauns nav jāizgudro - nepieciešama gan struktūrfondu pārdale par labu gatavākiem projektiem, gan militārās rūpniecības attīstība, gan administratīvā sloga mazināšana, gan ļaut lielajiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem inovēt, kā arī daudz kas cits. Iespējams, papildu joma būtu stimuls privātam patēriņam, jo pašlaik mājsaimniecību izvēle krīt par labu uzkrāšanai.

Galvenais, pēc Kazāka domām, "ir būt drosmīgiem, uzņemties aprēķinātus riskus, no kļūdām mācīties un iet uz priekšu, nevis meklēt vainīgos un sodīt. Latvijas Banka palīdzēs un no savas puses to atbalstīs." Kā ziņots, "Fitch" apstiprināja Latvijas kredītreitingu esošajā "A- līmenī", mainot tā nākotnes novērtējumu no pozitīva uz stabilu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min uzticamu ekonomiskās politikas ietvaru, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, joprojām zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm un mērenu privātā sektora parādu.

Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējuma izmaiņas "Fitch" skaidro ar to, ka vidējā termiņā Latvijas ekonomikas izaugsme nominālā izteiksmē būs lēnāka par aģentūrā iepriekš prognozēto, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmi, kā rezultātā valsts budžeta deficīts vidējā termiņā būs lielāks, izraisot vispārējās valdības parāda līmeņa pret IKP pakāpenisku pieaugumu.