PPP - nākamais solis iepirkumu organizēšanā
9. februārī Rīgas dome paziņojusi par plānu uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju. Tas tikšot darīts, lai veicinātu dalīto atkritumu savākšanu pilsētā. Finanšu aprēķini paredz, ka kopējās investīcijas visā līguma periodā sasniegs 27 miljonus eiro.
Domes un privāta partnera slēgtais līgums noteiks, ka pašvaldība procesā neiesaistīsies ar tiešām investīcijām, bet līdzdarbosies ar zemes gabaliem atkritumu laukumu izveidei. Turklāt visus uzņēmējdarbības riskus uzņemšoties privātais partneris.
Pēdējo gadu laikā visā pasaulē strauji attīstījusies publiskās un privātās partnerības jeb PPP izmantošana valsts un pašvaldību projektu īstenošanā, tomēr Latvijā vēl nav īstenots neviens projekts, kas sabiedrībā būtu izpelnījies atzinību. Šis Rīgas domes uzsāktais projekts varētu veicināt plašāku PPP metodes izmantojumu valsts un pašvaldību organizētos projektos.
PPP projektos ieguvēji ir visi iesaistītie
Publiskā un privātā partnerība ir veids, kā iespējams nodrošināt efektīvākus ilgtermiņa risinājumus par zemākām izmaksām. Liela apjoma projektu laikā valsts vai pašvaldība ilgtermiņā sadarbojas ar vienu partneri, apvienojot un izmantojot pieejamos resursus, kā arī savstarpēji dalot atbildību un riskus.
Piemēram, ja pašvaldībā ir nepieciešams izveidot modernu bibliotēku, projektu iespējams īstenot, rīkojot klasisku iepirkumu. Šajā gadījumā pašvaldība izvēlas lētāko piedāvājumu, pati maksā par ēkas celtniecību un iegūst īpašumu, kura kvalitāte tiek kontrolēta ar tradicionālām metodēm.
PPP gadījumā pašvaldība sadarbojas ar samērā sarežģītā konkursā noteiktu uzvarētāju, kurš par saviem līdzekļiem uzceļ ēku ar bibliotēkas daļu un papildus telpām. Projekts tiek īstenots uz pašvaldības zemes. Pašvaldība konkrētu laika periodu (piemēram, turpmākos 20 gadus) maksā īri par bibliotēkas telpām, bet privātais partneris saņem ienākumus no pārējo telpu izīrēšanas. Pēc šī termiņa beigām ēka pāriet pašvaldības īpašumā.
Ieguvēji ir visi iesaistītie: pašvaldībai nav jāatrod vairāki miljoni eiro, lai nekavējoties uzceltu ēku; privātais partneris var uzbūvēt ēku, kuras sniegto peļņu vismaz daļēji garantē pašvaldība, turklāt tam nav jāiegādājas zeme, uz kuras ēka atrodas; un sabiedrība iegūst kvalitatīvu, modernu ēku, jo privātajam partnerim ir personīga interese nodrošināt augstu kvalitāti (pretējā gadījumā nebūs iespējams iznomāt pārējās telpas).
Zemākas izmaksas un kvalitatīvāks piedāvājums
PPP parasti tiek izmantots jomās, kurās nepieciešamas lielas investīcijas un ieguldījumi, kā arī projektos, kurus plānots īstenot vairāku gadu gaitā. Ja klasiskā iepirkuma termiņš nedrīkst pārsniegt septiņus gadus, PPP projektus iespējams īstenot arī 30 un vairāk gadu laikā. Tas nozīmē, ka projekta dalībnieki var brīvi investēt jaunās tehnoloģijās un metodēs. Projekta izmaksas ilgtermiņā ir zemākas, turklāt uzņēmums var veiksmīgāk attīstīties arī pēc PPP projekta beigām.
Klasiskajā iepirkumā uzvarētāja izvēli nosaka, ņemot vērā zemākās cenas piedāvājumu. Taču realitātē tas bieži nozīmē, ka uzņēmējs nav spējīgs nodrošināt pienācīgu kvalitāti, iekļaujoties budžetā. Piemēram, ceļu būve sākas ar iepirkumu procesu. Pašlaik iepirkumos var piedalīties visi, kas kaut kur var salasīt vairāk vai mazāk atbilstošu tehniku, piesaistīt pāris speciālistu un piedāvāt dempinga cenu. Netiek vērtēta ne viņu kvalifikācija, ne iepriekšējā pieredze. Tas nozīmē, ka ir izpildīts galvenais nosacījums – lētākā cena. Šādos gadījumos bieži vien rezultāts ir tieši tāds, kādu no lētākā piedāvājuma var sagaidīt – nekvalitatīvs ceļš.
PPP iepirkuma process ir garāks un sarežģītāks, jo ar šādu metodi īstenotie projekti ir apjomīgāki un laikietilpīgāki. Garākais iepirkuma process ļauj izvērtēt katru pieteikumu pēc tā būtības, pievēršot uzmanību arī būvnieku iepriekšējai pieredzei un kvalifikācijai, attiecīgi ilgtermiņā iespējams nodrošināt augstāku kvalitāti un samaksātās naudas atbilstību izpildītajam darbam. Turklāt PPP gadījumā nauda būvniekam tiek samaksāta tikai pēc rezultātu izvērtēšanas un pieņemšanas, bet tad, ja uzņēmējs neveic darbu atbilstoši prasībām, publiskajai personai ir tiesības lauzt līgumu un nemaksāt par nedarīto darbu.
PPP - modernākais risinājums valsts projektu īstenošanā
Līdz šim Latvijā vēl nav īstenots neviens sabiedrībā plaši zināms un atzinīgi vērtēts PPP projekts. Starp pozitīviem piemēriem var minēt Spīķeru kvartāla labiekārtošanu. Labiekārtošanas laikā tika izmantoti PPP elementi, tomēr valstī vēl nav īstenoti projekti, kuros pilnīgi izmantota šī metode. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc šī instrumenta plašāka lietošana Latvijā neattīstās - nevalda izpratne par to, ka PPP ir laba pieeja, nav skaidrības par šīs metodes pielietošanu.
Ņemot vērā PPP priekšrocības pār klasisko iepirkumu, kā arī ļoti daudzveidīgās valstīs īstenotos veiksmīgos projektus, nepieciešams šo partnerības formu iedzīvināt arī Latvijā, jo tas ir modernākais risinājums valsts projektu organizēšanai tā, lai projekts tiktu īstenots valsts, iedzīvotāju un uzņēmēju interesēs.
