Juriste: ar katru brīdi tiek savilkti groži, cik tu drīksti tērēt skaidro naudu
Finanšu ministrija (FM) informējusi, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem bankomātos vērtībā virs 750 eiro vienā darījumā. Lai gan ministrija skaidro, ka iniciatīvas mērķis ir palielināt skaidras naudas plūsmas caurskatāmību un ikdienas aktivitātēs paredzētā prasība neradīs papildu slogu, daļa ir satraukta, ka tā valsts spiež pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem.
Kā TV24 raidījumā “Dienas personība” norādīja juriste Guntra Vīksna, tā tik tiešām arī izskatās, jo “ar katru brīdi tiek savilkti groži, cik tu drīksti tērēt to skaidro naudu.”
“Uzņēmējiem noteikti griesti ir 3000 eiro norēķiniem ar patērētājiem un 1500 eiro norēķiniem ar biznesa partneriem. No otras puses, ir vēl viens likums, kas šobrīd it kā nav mainīts, tie ir 7200 eiro skaidras naudas darījumi, kuri it kā privātpersonām ir atļauti. Lielākas summas ir jādeklarē, bet mēs jūtam, ka šie groži tiek savilki arvien ciešāk un cilvēkiem tiek atstāta mazāka izvēle,” norādīja juriste.
“Runājot par skaidras naudas ierobežošanu, kādu laiku atpakaļ man bija saruna ar notāriem. Bija tāda situācija, ka arī notāri bija ieviesuši šos karšu lasītājus, lai pie viņiem varētu norēķināties ar karti. [..] Notāri saņem šo nodevu, tomēr maksājot tās ar karti, notāriem ir jāmaksā arī bankai par šo pakalpojumu. Sanāk, ka notāram pašam ir jāpiemaksā par to, ka ir veikts kāds darījums,” pauda juriste.
Savukārt FM, skaidrojot jaunos noteikumus, norādīja, ka skaidru naudu bieži izmanto arī kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm: “Skaidras naudas iemaksas bankomātos Latvijā 2023. gadā veidoja vairāk kā 2,1 miljardus eiro un izmaksas – vairāk kā 4,6 miljardus eiro, kas Latvijas ekonomikai ir gana nopietns apjoms. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Līdz ar to FM mērķis ir iegūt lielāku caurskatāmību par tām skaidras naudas iemaksām un izmaksām, kas ir lielākas par vidējo, lai kopējā plūsmā spētu identificēt tieši nelegālas izcelsmes skaidras naudas darījumus.”
