Bēgļiem jāpalīdz, bet tie nedrīkst kaitēt sabiedrībai

Pēdējā laikā daudz diskusiju un strīdu izraisījis jautājums par patvēruma nodrošināšanu cilvēkiem, kuri ir spiesti bēgt no diktatorisko režīmu vajāšanas vai bēg no kara. Nav šaubu, ka civilizētu sabiedrību, arī Latvijas, morālais un juridiskais pienākums ir glābt politiskās vajāšanas, rasu un reliģiskās diskriminācijas un cita veida vajāšanas upurus.

No otras puses, bēgļu aizsardzība nedrīkst apdraudēt valsts drošību un pašu pilsoņu ekonomiskās intereses. Galu galā cilvēkiem, kuri ir saņēmuši patvērumu, ir jāintegrējas sociālajā, valodas un kultūras vidē, kurā viņi saņēma aizsardzību. Nedrīkst būt tā, ka bēgļus uzņemošās valsts pilsoņi ir spiesti tiem pielāgoties, nododot savas tradīcijas, reliģiju un dzīvesveidu.

Protams, sabiedrībai nevajadzētu pārmērīgi ekonomiski ciest no bēgļu uzņemšanas. Gluži pretēji, būs labāk, ja cilvēki, kas saņem patvērumu, būs izdevīgi valstij. Piemēram, iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, nodokļu maksāšana, investīciju veikšana utt. Vienlaikus, protams, nevar aizmirst par humāno aspektu un cilvēktiesībām, taču pārmērīgs altruisms šajā jautājumā diemžēl noved pie konfliktiem sabiedrībā.

Kaut arī tas izklausās dīvaini, bet mums ir paveicies, ka ekonomiskā situācija nav ļāvusi Latvijai kļūt par pievilkšanas centru tādiem ārzemniekiem, kuri īsti neglābj savu dzīvību, bet vienkārši meklē labāku sociālo nodrošinājumu un lielākus pabalstus.

Pretējā gadījumā mēs saskartos ar tādām pašām problēmām kā, piemēram, Lielbritānija, Vācija vai Skandināvijas valstis, kur sociālo spriedzi un iedzīvotāju neapmierinātību šajos jautājumos vairs nevar ignorēt. Tajā pašā laikā mums ir laba sistēma, kā nodrošināt patvērumu tiem, kam tas patiešām ir vajadzīgs.

Lai izvairītos no minētajām problēmām un saglabātu iedzīvotāju labo attieksmi pret bēgļiem, būtu godīgi nodrošināt priekšrocības bēgļa statusa iegūšanā tiem patvēruma meklētājiem, kuri reāli cenšas integrēties sabiedrībā. Piemēram, ieviest valsts valodas zināšanas kā obligātu nosacījumu patvēruma iegūšanai, nodrošinot, protams, iespējas to apgūt patvēruma pieteikuma izskatīšanas stadijā.

Tas būtu godīgi pret citiem migrantiem, kuriem ir nepieciešamas valodu zināšanas. Patvēruma meklētājs varētu saņemt arī atlīdzību par darba, sava mājokļa atrašanu utt. Protams, šajā ceļā ir dažas juridiskas nianses, tostarp visas Eiropas regulējuma ietvaros, kuras joprojām var veiksmīgi pārvarēt ar pareizu valsts politikas pozicionēšanu.

Aleksejs Jeļisejevs, jurists

aleksejs@jelisejevs.lv