Ar banku virspeļņas nodokli cer iekasēt ap 150 miljoniem eiro

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 385,764 miljonus eiro, kas ir par 48,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 99,98 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums četras reizes.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka koalīcijā ierosināta ideja kredītiestādēm uz diviem gadiem - 2025. un 2026.gadu - ieviest virspeļņas nodokli, tādā veidā iekasējot ap 150 miljoniem eiro.

Vienlaikus ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) ieskatā finanšu iestādes ar šādu papildu nodokli aplikt nevajadzētu.

Ministrs skaidroja, ka šobrīd norit sarunas ar pašām bankām un tiek gatavota savstarpēja vienošanās, kur bankas apņemšoties dubultot kreditēšanu, kas valstij ieņēmumos ienestu vairāk par minētajiem 150 miljoniem eiro.

Vienlaikus ministrs nenoliedza, ka virspeļņas nodokli valsts savā azotē varētu paturēt kā zināmu glābšanas riņķi. Proti, ja bankas no šīs vienošanās atkāpsies, nodoklis tām tomēr būs.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 82,317 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 5,7% - līdz 24,03 miljoniem eiro.

2024.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,73 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 483,162 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad marta beigās bija 15,977 miljardi eiro, kas ir par 0,5% jeb 76,797 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 13,47 miljardus eiro, kas ir par 0,2% jeb 29,287 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 6,248 miljardus eiro, kas ir par 0,7% jeb 45,744 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,348 miljardus eiro, kas ir kritums par 0,5% jeb 29,431 miljonu eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegts 3,731 miljards eiro, kas ir par 1,5% jeb 54,688 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Savukārt noguldījumos bankas marta beigās bija piesaistījušas 23,852 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 687,739 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2023.gada beigām pieaudzis par 1,3% jeb 252,163 miljoniem eiro un marta beigās bija 19,525 miljardi eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī pieaudzis par 0,8% jeb 81,312 miljoniem eiro, šogad marta beigās veidojot 10,362 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 1,9% jeb 137,984 miljoniem eiro, sasniedzot 7,586 miljardus eiro.

Latvijas Bankas dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2024.gada marta beigās bija 88,88% (2023.gada beigās - 88,95%), kredītos nebanku klientiem - 89% (89,07%), bet nebanku klientu noguldījumos - 89,29% (89,97%).

2023.gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējā peļņa bija 143,372 miljoni eiro, bet pagājušajā gadā kopumā - 618,297 miljoni eiro.