Tāda pārtikas cenu kāpuma nav bijis gadiem, atzīst ierēdņi
Patēriņa cenas šī gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ir kāpušas par 2,9%, kas atbilst Finanšu ministrijas prognozētajam cenu pieauguma līmenim. Ierēdņi informē, ka tāds pārtikas cenu kāpiens nav novērots kopš 2011.gada.
Ministrijā informē, ka aptuveni pusi no pieauguma nodrošināja pārtikas cenu straujš pieaugums, kopumā par 6,8%. Pieaugums ir fiksēts teju visiem pārtikas produktiem.
Tajā pašā laikā, iepriekšējos gados pārtikas cenas Latvijā bija samērā stabilas vai pat pazeminājās un janvāra spēcīgais pieaugums galvenokārt ir saistīts ar pārtikas cenu tendencēm pasaulē, skaidro ministrijā. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka neapstrādās pārtikas cenu indekss šogad janvārī ir sasniedzis augstāko atzīmi kopš 2015.gada februāra.
Salīdzinot ar pērnā gada decembri, pārtikas cenas pasaulē ir kāpušas vidēji par 2,1%. Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, - par 16,4%, straujāk pieaugot piena, eļļas un cukura cenai. Pārtikas cenu kāpumu pasaulē galvenokārt nosaka augošs pieprasījums un bažas par to, ka nākotnē krājumi varētu samazināties, tādējādi radot papildus spiedienu uz piedāvājumu. Arī Latvijā janvārī visstraujāk palielinājās piena, eļļas, cukura, kā arī svaigo dārzeņu cenas, norāda ministrijā.
Kasjauns.lv jau vēstīja, ka iedzīvotāji sūkstās par augstajām pārtikas cenām veikalos.
Visbiežāk cilvēki par cenu kāpumu ziņo tamdēļ, ka pēc ikdienas iepirkšanās konstatē, ka iztērēts ievērojami vairāk. “Ja nemaldos, pirms gada varēja nopirkt tomātus pa 1,50 eiro kilogramā. Šobrīd nevienā veikalā neesmu redzējusi lētākus par 2,50 eiro,” sociālajā tīklā "Facebook" raksta Svetlana.
Līdzīgi esot ar puraviem – pērn tos varēja atrast par 60 centiem gabalā, savukārt šogad puravu cenas kāpušas līdz pat 1,70 eiro.
“Esmu pamanījis, ka ievērojami dārgāks ir krējums, sviests un piena produkti kopumā,” stāsta lasītājs Kārlis. Viņaprāt, cenu kāpumu daļēji var skaidrot ar elektroenerģijas izmaksu pieaugumu.
Ikdienas iepirkšanās ir mans uzdevums – saimniecībā atbildu gan par pārtiku, gan sadzīves precēm, un pat īpaši neiedziļinoties aprēķinos, kuri pierāda cenu pieaugumu, vienkārši var sajust: piepeši nākas maksāt vairāk,” piebilst Aldis.
Kasjauns.lv lasītāja Aija novērojusi, ka krietni sadārdzinājušās cigaretes, taču šī segmenta cenu pieaugumu varēja prognozēt - jau iepriekš lasīts, ka baudvielām pakāpeniski tiek palielināta akcīze. Vēl pirms pusgada sieviete par sevis iecienīto marku cigaretēm maksāja 3,10 eiro par paciņu, bet nu jau jāšķiras no 3,60.
Tāpat dārgāki, šķiet, kļuvuši arī griķi, novērojusi Ieva, kura kopš jaunā gada iestāšanās sākusi ievērot diētu un tagad pastiprinātu uzmanību pievērš veselīgajiem un - kā šķita iepriekš - relatīvi lētajiem produktiem.
Gada sākumā sadārdzināti piena produkti
Komentējot cilvēku subjektīvos viedokļus par it kā mainīgajām cenām, Agroresursu un ekonomikas institūta nodaļas vadītāja, Dr.oec. Ingūna Gulbe pauž, ka tā vien daļēji ir taisnība, taču savs pamats cilvēku teiktajam ir.
“Kā jau iepriekš ziņots, gada sākumā manāmi pieauga piena produktu cenas. Pamats tam, protams, bija šo produktu iepirkuma cenu (cena pa kādu tirgotājs iepērk produktu no zemnieku saimniecībām) pieaugums,” skaidro ekonomikas speciāliste, “līdz ar to siers, piens, sviests ir sadārdzinājies”.
Graudu cenu kritums ietekmē olas un gaļas produktus
Institūta pārstāve informē, ka citām produktu grupām būtisks cenu pieaugums gan neesot novērots. “Šobrīd ir kritušās cenas graudiem. Ar to tirdzniecību, savukārt ir saistīti gaļas produkti un olas, līdz ar ko šīm pārtikas grupām cenas arīdzan kritās,” skaidro Gulbe.
Dārzeņu cenu svārstības veikalos esot sezonāla parādība, savukārt akcīzes preču cenu svārstības speciāliste pagaidām nevarēja komentēt. Gulbe piebilst, ka cenas nesen kāpušas arī lasim. Tiem, kuri nezina, – tamdēļ, ka Norvēģijas zivju saimniecības nozares sekmīgumu traucējušas zivju saslimšanas.
Pieaugs cenas kafijai
Institūta pārstāve gan norādīja uz jaunākajām prognozēm, kuras liecinot, ka tuvākā nākotnē varētu vēl pieaugt cenas pienam un kafijai. “Tas tā varētu būt pieprasījuma kāpuma dēļ, turklāt šobrīd arī Ķīna vairāk atvērusi tirgu piena produktiem no Eiropas,” komentē eksperte. Ražotāji tādējādi var nedaudz "uzskrūvēt" cenas.
Cenas ietekmējusi arī minimālās algas palielināšana
Runājot par elektroenerģijas izmaksu pieaugumu, eksperte apstiprina, ka šīs izmaiņas, vienlīdz ar minimālās algas paaugstināšanu, ir ietekmējušas atsevišķu produktu grupu cenas tirdzniecības vietās.
Izmaiņas nodokļu politikā, elektroenerģijas izmaksas un minimālās algas palielināšana nosaka preču sadārdzināšanos. Tas bija gaidāms un to arī prognozējām,portālam Kasjauns.lv pastāstīja Gulbe.
