Ropažu novada dome izvērš būvniecību uz applūstošām zemēm

Tur drīzumā varētu stāties spēkā lokālplānojums, kas būvniecību atļaus arī uz nesen aizbērta dīķa. Vides dienests šiem plāniem iebilst un par to informēs arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Par vietu jau stāstīts pirms gada, kad tur aizbēra dīķi, kur arī tagad plāno atļaut apbūvi. Tur, kā norāda Valsts vides dienests, ir applūstoša teritorija. Toreiz neizpratni  par dīķa aizbēršanu pauda Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova. “Neviens dambis, neviena atjaunota meliorācijas sistēma, neviena uzbērta paliena kopumā nesamazina ūdens daudzumu dabā. Un tas tikai nozīmē to, ka mums jau rodas vēl lielāks spiediens uz citām teritorijām, kas varbūt šobrīd pat neapplūst,” viņa toreiz teica.

Tomēr pašvaldībā lēmumus par tālāku šī apgabala izmantošanu jau māju celtniecībai tas neapturēja. Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne (LA) atzina, ka attīstītājs vēlējies šai vietai izstrādāt attiecīgo lokālplānojumu un nu tas ir izdarīts, un  nodots sabiedriskai apspriešanai. “Tā kā šajā teritorijā, cerams, ka būs iespējams šo savrupmāju apbūvi daļā teritorijas īstenot,” viņa piebilda.

Balsojums pašvaldībā bija teju vienbalsīgs, atturoties tikai divām deputātēm ar līdzīgu balsojuma pamatojumu. Deputāte Rita Riekstiņa Doļge (JV) norādīja: "Visas tās teritorijas, kas tiek attīstītas pie ezeriem Garkalnes pagastā ir ļoti jutīgas no vides aizsardzības un apkārtējo iedzīvotāju skatu punkta. Garkalnei jau ir pieredze ar ilgstošām tiesvedībām ar attīstītājiem pie Lielā Baltezera. Jautājuma izskatīšanas laikā, iepazīstoties ar visiem pievienotajiem projekta dokumentiem, iestāžu atzinumiem, netika gūtas vajadzīgās atbildes, un nebija pārliecības par lēmumprojekta leģitimitāti."

Teritorijā konstatēti vairāki pārkāpumi

Lokālplānojumu līdz 29. maijam gan vēl var apstrīdēt VARAM.  Un Vides dienests arī ministrijai līdz tam plāno nosūtīt savu viedokli, ka būvēt tur nedrīkst. Vēl jo vairāk –  šajā teritorijā notikusi pretlikumīga zemes līmeņa paaugstināšana līdz pat diviem metriem, kā arī konstatētas citas neatbilstības. 

Valsts vides dienestā norāda: “Valsts vides dienests savā atzinumā lūdza pašvaldību informēt esošos un potenciālos zemju īpašniekus par šo situāciju, jo teritorijas plānošanas dokumentos neatbilstoši norādītas applūstošās teritorijas un ieplānotā apbūve sniedz maldīgu priekšstatu zemju īpašniekiem par iespējamo īpašumu turpmāko izmantošanu.”

Mašēnu ezera apkārtne ir vieta, kur attīstītājs jau daudzus gadus veido dzīvojamos ciematus. Un centieni būvniecību panākt tur, kur tā līdz tam nebija atļauta plūdu riska dēļ notikuši visu šo laiku. Turklāt sekmīgi.  Vēl laikā, kad tā bija Garkalnes novada teritorija, pašvaldības būvvalde pat izsniedza būvatļaujas applūstošās teritorijās. Šo praksi pēc novadu reformas pārņēma arī vēlāk jau par to atbildīgais Ropažu novads, arī izsniedzot vēl vienu šādu atļauju – mājas būvniecībai pie paša ezera. Novadā to skaidro ar zināmu inerci no “Garkalnes laikiem”.

“Garkalnes novada laikā tika pieņemts Garkalnes teritorijas plānojuma grozījumi, kur bija tādi punkti –  101. un 102., kuri paredzēja, ka applūstošās teritorijas var precizēt ar pētījuma datiem. Attiecīgi šim te būvprojektam tika pievienots šāds pētījums, kuru bija veicis valsts SIA “Meliorprojekts”, kurā tika norādīts, ka šī teritorija nav vairs applūstoša.

Nu es tagad nepateikšu, vai pilnīgi neapplūstoša vai daļēji, bet attiecīgi, ka šī būvniecība tā kā būtu pieļaujama,” būvatļaujas izsniegšanas pamatu stāstīja Ropažu novada būvvaldes vadītāja Laila Kundziņa.

Minētajā vietā jau slejas jaunbūve

Tagad gan Ropažu novadā sapratuši, ka tā rīkoties nedrīkstēja. Kundziņa raidījumam sacīja: “Tā kā vides dienests  ir vērsīs mūsu uzmanību uz šo faktu, mēs esam apkopojuši informāciju lūguši uzziņas par  šo situāciju un VARAM mums ir norādījis, ka šis te teritorijas plānojumā paredzētais punkts nebūtu piemērojams šādā veidā, nu un attiecīgi šobrīd mēs par attiecīgo objektu esam pieņēmuši lēmumu neizsniegt būvdarbu veikšanas atļauju.”

Tas nozīmē, ka tur nekas nedrīkstētu notikt. Tomēr dabā šajā vietā jau slejas jaunbūve. Būvniecība sākta, nemaz nesagaidot būvdarbu atļauju, kas nozīmē, ka lēmums procesu apturēt faktiski nācis par vēlu. Tālākais esot atkarīgs no attīstītāja un zemes īpašnieka – var sekot gan būvvaldes lēmums par būves nojaukšanu un tiesvedība, gan centieni meklēt risinājumus un legalizēt būvniecību. 

No attīstītāja noprotams, ka sekos pēdējais - ar iespējamu zemes lietošanas mērķa maiņu. Attīstītāja pārstāvis Kārlis Opincāns sarunā ar LTV “de facto” teica, ka šobrīd notiekot ezera nodošana ekspluatācijā. “Un tajā brīdī, kad tiks pabeigta ezera tīrīšanas projekta nodošana ekspluatācijā, tajā brīdī arī šī situācija, iespējams, mainīsies,” viņš norādīja.

Ministrija: "Pilna atbildība būs jāuzņemas pašvaldībai"

Atbildīgajā ministrijā par lokālplānojumu vērtējumu sniegs tikai pēc apstrīdēšanas termiņa beigām, kad saņems visu informāciju. Savukārt par jau izsniegtajām būvatļaujām applūstošās teritorijās ministrijas ieskatā pilna atbildība būs jāuzņemas pašvaldībai.

VARAM Vides aizsardzības departamenta vadītāja Rudīte Vesere sacīja: “Tad jautājums, vai šinī gadījumā palīdzēt ar seku likvidēšanu un vēl kaut ko uzņemas apdrošinātājs, kas visdrīzāk tā nebūs, jo arī apdrošinātāji tomēr strikti vērtē, vai būvniecība ir bijusi pamatota un vai attiecīgā vietā to varēja veikt, vai pašvaldība, ja to ir atļāvusi. Tad pašvaldībai pašai būtu jāuzņemas šī atbildība par visām potenciālajām sekām.”

Guntars Kniksts, kurš ir Ropažu novada deputāts un par šiem jautājumiem atbildīgās Attīstības komitejas vadītājs, bija klātesošs  ar šo teritoriju saistītajiem lēmumiem arī vēsturiski Garkalnes novada domē. Viņš uzskata, ka pašvaldība ir ieinteresēta piesaistīt iedzīvotājus, un, ja arī kaut kas tiek mainīts, viss darīts likuma robežās. “Nu tieši tāpēc pašvaldība arī… Nu mēs nevaram būt tas galvenais soģis pateikt – balts vai melns. Nu tad mēs dodam iespēju  iesaistīties visām pusēm, sabiedrībai iesaistīties un sniegt savu viedokli. Un gala beigās precedenti ir bijuši, ka arī attīstītāji apstrīd pašvaldību lēmumus un tas nonāk tiesā, nu, tad gala beigās ir tiesas process,” sacīja Kniksts.

Tikmēr attīstītāja reklāmas materiālu vīzijās apbūvēta pat arī zemes strēle, kas stiepjas ezerā, un kur plūdu riska dēļ būvniecība joprojām nav atļauta pat lokālplānojuma iecerē. Pašvaldībā saka, ka drīzāk tas nebūs iespējams, lai gan būs atkarīgs no konkrētā brīža plānojumiem.